Vai atceraties Atmodas laiku pilsētas leģendu par melno žiguli, kuru Rumbulā tirgoja par lētu naudu, jo tajā dzīvoja spoks? Un stāstus par milzu samu Daugavā, kas ēd bērnus un vienreiz ievilka upē pat mazu teļu? Vai esat dzirdējuši arī nostāstus par namu Saldū, kas tika uzcelts uz karavīru kapiem, tāpēc mājā neviens nedzīvoja un uz ēkas sienas parādījās karavīra siluets? Atšķirībā no sama un žiguļa stāsts par Saldus namu un karavīra siluetu ir daļēji patiess, jo 1980. gadu beigās Saldū tiešām uz 2. pasaules kara vācu karavīru kapiem tika uzcelts daudzdzīvokļu nams, bet uz tā sienas drīz parādījās mitruma plankums, kas no attāluma atgādināja karavīra siluetu.
"Savulaik, kad Saldū, atgriežoties mājās no naktsdzīves, taksistam teicu, lai ved mani uz Rozentāla ielu 20, viņš raustīja plecus un teica, ka nezina, kur tas ir. Tad pateicu, ka tā ir "spoku māja", un viņš uzreiz saprata, kur jāved. Tā to māju Saldū joprojām sauc – par "spoku māju". Es gan tur nodzīvoju deviņus gadus, bet nekādus spokus neredzēju," portālam "Delfi" stāsta saldenieks Mārtiņš, kurš šobrīd savu dzīvokli leģendām apvītajā daudzdzīvokļu mājā jau ir pārdevis. Gan ne spoku stāstu dēļ, bet tāpēc, ka pārcēlies uz lielāku mitekli.
Stāsts par Saldus "spoku māju" sākas 1944. gadā, kad rudenī gar Saldu gāja Kurzemes frontes līnija, bet Kalnsētas muižā (Kalnmuižā), kurā šobrīd ir Saldus tehnikums, atradās vācu armijas hospitālis. Kaujās kritušos un hospitālī no ievainojumiem mirušos karavīrus apglabāja lielā improvizētā kapsētā Saldus pievārtē, vietā, kur šobrīd krustojas Jaņa Rozentāla un Cieceres iela.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
