NA piedāvās mainīt koalīcijas līgumu, lai saglabātu ekonomikas ministra amatu Vitenbergam (plkst. 17.45)  (98)

Pats Vitenbergs, kurš kopš trešdienas vakara, kad "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma viņu no amata atsaukt un premjers izdeva attiecīgu rīkojumu, ar mediju pārstāvjiem nebija runājis, preses konferencē sacīja, ka ir gatavs turpināt darbu ministra amatā, ja Nacionālā apvienība viņu tam deleģē, un pagaidām nav domājis, vai atgriezīsies Saeimā.

Vitenbergs sarunā ar žurnālistiem atzina, ka frakcijas balsojums trešdien radījis saspringtu situāciju un ironizēja, ka "ceru, ka šodien nav plānots frakcijas "KPV LV" trešais balsojums, ko darīt ar Vitenbergu". Ministrs uzsvēra, ka šajos grūtajos laikos nav tik svarīgi, kuru partiju Vitenbergs pārstāv, bet lai sabiedrība būtu pārstāvēta, pieņemot valstij svarīgus lēmumus.

"Visiem ir nepieciešama stabilitāte, un pēdējā laikā "KPV LV" ar to bija, kā bija – valde mainījās katru otro dienu un nāca ar dažādiem uzskatiem un vīzijām. Šobrīd tikai retais partijas biedrs zina, kā sauc partiju. Es teiktu, ka partijas kā tādas nav, bet ir tikai domubiedru grupa, kas pārstās eksistēt, kad beigsies līdzekļi partijas kontā," teica Vitenbergs par savu lēmumu mainīt partiju.

Viņš arī atgādināja, ka tie frakcijas "KPV LV", kas palikuši frakcijā un prasa viņa atsaukšanu, pēdējā balsojumā par uzticību valdībai būtībā atbalstīja Kariņa demisiju.

Vitenbergs teica, ka vēlas kliedēt bažas, ka viņam bijis svarīgs šis amats, jo, ja tas būtu svarīgi, tad viņš varētu palikt "KPV LV" sastāvā un ar lielu varbūtību varētu nostrādāt valdībā līdz Saeimas termiņa beigām. "Es uzskatu, ka tas nebūtu pareizi, jo tas nebūtu valstiski," teica ministrs.

Ministrs pajokoja, ka par viņa atsaukšanas lēmumu lielākais prieks varētu būt sievai un meitām, kas atgūs vīru un tēvu, lai gan nav skaidrs, uz cik ilgu laiku. Uz žurnālistu jautājumu par atgriešanos Saeimā Vitenbergs atbildēja, ka neesot domājis vēl par nākotni un konkrētiem amatiem Saeimā, taču atkarībā no koalīcijas sarunu rezultāta viņš patur prātā iespēju atgriezties Saeimā kā deputāts.

Par piemērotu brīdi partijas maiņai, kas izraisīja notikumu ķēdi koalīcijas iekšienē, Vitenbergs sacīja, ka tāda jau nav vispār un normālos apstākļos viņš šādu soli nebūtu spēris, bet kā ministrs redz, ka savus iesāktos darbus var pabeigt, sasniegt nākotnes mērķus un dot lielāku ieguldījumu sabiedrības labumam tieši Nacionālās apvienības rindās, izmantojot šīs organizācijas kvalitātes. Partijā "KPV LV" pēdējā laikā bija ļoti lielas grūtības pieņemt lēmumus un vienoties par kopēju pieeju, atgādināja ministrs.

Kā svarīgus nākotnes darbus Vitenbergs minēja darbu pie Eiropas Savienības Atveselošanās un noturības mehānisma projektiem, kā arī nākamā gada valsts budžeta veidošanu, tāpēc nepieciešama lielāka stabilitāte sabiedrības pārstāvēšanā Ekonomikas ministrijā.

Preses konferencē ceturtdien Dzintars žurnālistiem teica, ka Kariņa lēmumu prasīt Vitenberga demisiju uzskata par kļūdu, taču saprot, ka Ministru prezidentam ir formāli jāievēro līgumā rakstītais un tas jādara.

Dzintars paskaidroja, ka līgumam gan ir ne tikai burts, bet arī gars, tāpēc jāatceras, kas līgums tapa laikā, kad "KPV LV" frakcijā bija krietni vairāk deputātu, kuri gatavi atbalstīt koalīciju.

"Pašlaik frakcijā ir pieci, varbūt seši, ja pieskaita jaunpienācēju Didzi Šmitu, deputāti, no kuriem tikai viens koalīcijai pēc līguma obligātā balsojumā par uzticību premjeram un līdz ar to visam Ministru kabinetam balsoja par koalīciju. Tikai viens deputāts, un tas nav bijis vienīgais balsojums. Tā ir regulāra parādība, un nevar būt, ka tik bieži pēc koalīcijas līguma izšķirošos un obligātos balsojumus pēkšņi vieniem un tiem pašiem deputātiem regulāri pazustu interneta sakari," situāciju koalīcijā raksturoja Dzintars.

"Nacionālā apvienība aicinās Krišjāni Kariņu un visus koalīcijas partnerus vienoties par izmaiņām koalīcijas sadarbības līgumā, un, ka šādas izmaiņas būs, domāju, ka to vairs šobrīd neviens īsti nenoliedz. Proti, ka bez tā nevarēs iztikt. Mēs piedāvājam iespējas Nacionālajai apvienībai arī turpmāk uzņemties atbildību par Ekonomikas ministriju," teica Dzintars.

Viņš norādīja, ka Kariņš ir teicis, ka viņam nav iebildumu pret Vitenberga darbu un demisijas pieprasījums izriet no formālām līguma saistībām, tāpēc Nacionālā apvienība ir gatava atkārtoti amatam virzīt Vitenbergu.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai Nacionālā apvienība arī rosinās no valdošās koalīcijas izslēgt "KPV LV", jo Dzintars iepriekš norādīja, ka tie deputāti, kas palikuši šajā frakcijā, regulāri balsojuši atšķirīgi no koalīcijas, apvienības līderis atbildēja, ka piektdien sarunās ar koalīcijas partneriem ies ar jau minēto piedāvājumu par ekonomikas ministra amatu.

Dzintars atzina, ka sarunu koalīcijā konteksts varētu būt ļoti plašs, tomēr Nacionālās apvienības ieskatā būtiskākais ir stabils koalīcijas darbs un rīcībspēja. "Jo mazāka būs dažādu amatu pārdale un mēģinājumi no jauna pārrakstīt visu koalīcijas līgumu, būs mazāk risku iestrēgt šajā situācijā uz ļoti ilgu laiku. Faktiski tas, ko mēs piedāvājam, jau nav amatu pārdale, bet iespējas tiem ministriem, kas strādā, turpināt strādāt, un nemēģināt šajos krīzes apstākļos vienoties par kaut ko jaunu," teica Dzintars, raksturojot principus, ko sarunās aizstāvēs.

Gadījumā, ja tas neizdosies, un pārmaiņas varētu būt plašākas, tad Nacionālā apvienība būs pietiekami elastīga dažādu variantu izskatīšanā ar mērķi, lai visi panāktu kompromisu un būtu stabilitāte, sacīja Dzintars.

Nacionālās apvienības līderis uzsvēra, ka "motivācija atsevišķu partiju uzvedībai šajā situācijā nav saistīta tikai ar Vitenberga gadījumu. Tā varbūt izgaismo problēmas un interešu atšķirības, kas samilzušas jau iepriekš, bet tagad aisberga neredzamā ir atklājusies publikai. Lielāka vai mazāk neapmierinātība un mēģinājumi panākt kaut kādus pārkārtojumus jau pastāv neatkarīgi no šīs situācijas, un tas mums jāņem vērā un jācenšas stabilizēt situāciju".

Savukārt uz jautājumu par atbalstu premjera rīcībai, ceturtdien parakstot vienošanos par sadarbību ar neatkarīgā deputāta Ata Zakatistova vadīto Stabilitātes grupu, ko līdzās Zakatistovam veido četri trešdien "KPV LV" frakciju pametušie deputāti, Dzintars atbildēja, ka tā ir ļoti atbildīga deputātu rīcība esošajos apstākļos, paužot atbalstu valdībai un koalīcijai, tāpēc Nacionālā apvienība ir gatava ar to sadarboties.

Uz precizējošu žurnālistu jautājumu par turpmāko rīcību, ja premjers un partneri neatbalstīs Nacionālās apvienības piedāvājumu koalīcijas sarunām, Dzintars paskaidroja, ka sarunās būs ļoti daudz apspriežamu jautājumu un jāpanāk vienošanās ar ļoti daudzām pusēm, tāpēc nav produktīvi tagad paziņot, kāda būs Nacionālās apvienības rīcība katrā iespējamā gadījumā. Turklāt Dzintars arī par to nelemjot vienpersoniski un tas jāvērtē partijā.

Pamata princips ir pēc iespējas mazāk izmaiņu esošajā sadarbības līgumā un amatos un pēc iespējas lielāka sadarbība, jo labi redzami ir arī riski, ka atsevišķas partijas šobrīd vērtē reitingus un uz šo raugās kā uz šaha partiju, kurā izmantot situāciju savā labā un sākt visu no jauna, norādīja Dzintars, nevienu partiju gan vārdā nesaucot.

"Mēs atceramies, cik smagi bija izveidot šo valdību pēc Saeimas vēlēšanām, un tagad apstākļos, kad tuvu ir jaunās vēlēšanas, priekšā budžets, šis process būtu daudz smagnējāks, noliekot ķīlnieku lomā ne tikai premjeru un ministrus, bet faktiski visu Latvijas valsti," teica Dzintars, paužot gatavību respektēt amatpersonu sadalījumu, jo līdz šim tas tā arī ir noticis, piemēram, Saeimā komisiju vadītāji mainījuši partijas un saglabājuši amatus, atbalstot koalīciju.

Dzintars par iespējamām proporciju izmaiņām amatos atzina, ka sadarbības līguma pamatā ir princips par reālu atbalstu koalīcijai, un situācijā, kad no vienas partijas tikai viens tagad balso kopā ar koalīciju, bet atbild par trim jomām, tas ir nesamērīgi, kas ilgi nevar pastāvēt. Tāpēc solis ar Vitenberga palikšanu amatā, proporciju koalīcijā tikai uzlabo, teica Dzintars.

Runājot par "KPV LV" nākotni koalīcijā, Dzintars uzsvēra, ka partija dzīvo savu dzīvi, bet koalīcijas partneriem un valdības darbiem ir svarīgi, cik un kuri deputāti balso kopā ar koalīciju.

Ceturtdien pēcpusdienā preses konferencē pēc valdības sēdes, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai steidzīgā vienošanās parakstīšana ar Stabilitātes grupu un vienlaikus izskanējušais Nacionālās apvienības piedāvājums saglabāt ekonomikas ministra amatu Vitenbergam nozīmē, ka premjers ir gatavs to akceptēt un iztikt bez "KPV LV" frakcijas koalīcijā, Kariņš atbildēja, ka piektdien pēcpusdienā tiksies ar sadarbības partneriem un pārrunās valdības darba organizēšanas un kopējās sadarbības jautājumus.

"Šobrīd vienam no partneriem ir atkal virkne deputātu aizgājuši. Es esmu parakstījis vienošanos ar piecu deputātu grupas atbalstu valdībai. Runājot individuāli ar visiem sadarbības partneriem līdz šim, visi ir izteikuši vēlmi turpināt darbu un strādāt pie mūsu kopīgās programmas. Es pieņemu zināšanai Nacionālās apvienības izteikto vēlmi, un mēs rīt par visām šīm lietām runāsim," paskaidroja Kariņš.

"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien, 13. maijā, ir nodibināta "Stabilitātes grupa", kuru veido neatkarīgie deputāti Atis Zakatistovs, Aivars Geidāns, Ivars Puga, Edgars Kronbergs un Janīna Kursīte, par ko Saeimas prezidijā ir iesniegti atbilstoši dokumenti, portālu "Delfi" informēja Geidāns. Jau ceturtdien tā parakstīs vienošanos ar Ministru prezidentu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pulksten 13 ar Saeimas deputātu grupu "Stabilitātes grupa" noslēgs vienošanos par sadarbību un atbalstu valdībai, portālu "Delfi" informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Deputātu grupas vārdā vienošanos ar valdības vadītāju parakstīs Saeimas deputāts Zakatistovs.

Vienošanās paredz, ka Ministru prezidents un "Stabilitātes grupa" apņemas sadarboties valdības deklarācijā un valdības rīcības plānā noteikto kopīgo mērķu sasniegšanai. "Stabilitātes grupa" apņemas atbalstīt Kariņa vadīto valdību un tai ir tiesības piedalīties valdību veidojošo politisko pārstāvju Sadarbības sanāksmēs, informēja Sabajevs.

Jaunās deputātu grupas mērķis ir nodrošināt valdības stabilitāti krīzes apstākļos. Šobrīd grupas deputāti ir bijušie "KPV LV" frakcijas biedri, taču nav izslēgta grupas paplašināšanās, ja līdzīgi domājoši neatkarīgie deputāti tai izvēlēsies pievienoties, norāda Geidāns.

Deputātu grupa izsaka atbalstu Krišjāņa Kariņa (JV) veidotajai valdībai un piedāvās premjerministram parakstīt vienošanos par sadarbību, ceturtdienas rītā ziņoja Geidāns.

"Krīzes pārvarēšanas laikā, domājot par tautsaimniecības attīstības prognozējamību un par sabiedrības informētību, nav pieļaujamas vieglprātīgas darbības, kas šķeļ valdību un Saeimu. Grupas deputāti uzskata, ka tālredzība un valstiska domāšana radīs priekšnoteikumus, lai izvairītos no problēmām, kas rodas no atsevišķu partiju īstermiņa domāšanas un politiskajiem ultimātiem," informē Geidāns.

Jāpiebilst, ka Geidāns savu mandātu var zaudēt, ja Saeimā atgriežas Vitenbergs, kurš nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku. Arī Kronbergs Saeimā strādā tikmēr, kamēr uz ministra pienākumu pildīšanas laiku mandātu nolikusi labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Bijušais partijas un frakcijas līderis, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Zakatistovs no partijas tika izslēgts pērn decembrī, un viņam tika pārmesta arī pārlieka izdabāšana valdības vadītāja partijai. Kuluāros netiek slēpta Zakatistova tuvība JV, taču viņa dalību partijā traucē noritošais tiesas process, kurā apsūdzēts Zakatistovs.

Zināms arī, ka Zakatistovs piedalījās sarunās par Vitenberga pāriešanu uz Nacionālo apvienību un sadarbības memorandu starp "KPV LV" un Nacionālās apvienības frakcijām, lai gan jau vairākus mēnešus nebija ne partijas, ne frakcijas vadībā.

Vēl šī gada sākumā Jaunā konservatīvā partija piedāvāja nomainīt Zakatistovu Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā ar Gati Eglīti, jo Zakatistovs vairs nepārstāv nevienu partiju, taču premjers un finanšu ministrs šim piedāvājumam neatsaucās.

Jau ziņots, ka trešdien, 12. maijā, četri deputāti pameta "KPV LV" frakciju pēc tam, kad tā nolēma atsaukt no valdības ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA), kurš nesen mainījis partejisko piederību. Pēc šī lēmuma Ministru prezidents izdevis rīkojumu par Vitenberga demisiju 14. maijā, un šajā pašā dienā premjers aicina uz sarunu koalīcijas partnerus par sadarbību nākotnē.

Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ceturtdienas rītā paziņoja, ka "KPV LV" Saeimas frakcijā, kura trešdien saruka līdz minimālajam pieļaujamajam – pieciem deputātiem, ir gaidāms skaitliskais pieaugums.

Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" viņa stāstīja, ka jau no ceturtdienas "KPV LV" frakcijā atgriezīsies parlamentārietis Didzis Šmits, kā arī drīzumā frakcijai pievienosies citi deputāti, ar kuriem "KPV LV" esot "saskarsmes punkti dažādos jautājumos".

"Pie mums ir gatavi nākt cilvēki, kas ir brīvi, kas balso pēc saviem principiem, un ne tikai neatkarīgie deputāti," sacīja politiķe, pagaidām gan neatklājot šo deputātu vārdus, izņemot Šmitu. Petraviča solīja, tuvākajā laikā ziņot par "KPV LV" frakcijas sastāva izmaiņām.

Valdībai principā ir parādījies vēl viens jauns partneris – Saeimas deputātu grupa savulaik no "KPV LV" aizgājušā Ata Zakatistova vadībā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV), vēsta LETA.

Viņš norādīja, ka līdz ar "jauna spēlētāja parādīšanos" ir izveidojusies "pilnīgi jauna situācija", kas tikšot pārrunāta arī pārējām frakcijām, jo to viedokļi esot svarīgi. "Šeit lēmumus nepieņemsim mēs vieni, jo esam koleģiāli un strādājam kopā ar citiem, un mums ir svarīgi pārējo frakciju, partiju viedokļi, arī pašas "KPV LV" viedoklis," apgalvoja Latkovskis.

Jautāts, vai jaunā situācija varētu nozīmēt nepieciešamību pārskatīt valdības koalīcijas līgumu, Latkovskis uzsvēra, ka atbildību sadalījumu Ministru kabinetā var ierosināt vienīgi Ministru prezidents. "Koalīcijas līgumā ir skaidri pateikts, ka premjers ir tas, kas var piedāvāt proporciju maiņu vai pārdali, tā kā tas viss ir esošā līguma ietvaros," sacīja JV Saeimas frakcijas vadītājs.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas "KPV LV" frakcija trešdienas, 12. maija, pēcpusdienā pieņēmusi lēmumu atsaukt nesen uz Nacionālo apvienību pārgājušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu no šī amata.

Vairākas stundas pēc frakcijas "KPV LV" lēmuma Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka, ņemot vērā frakcijas lēmumu atsaukt savu izvirzīto ekonomikas ministru un balstoties uz sadarbības līgumā noteiktajiem Ministru prezidenta pienākumiem, ir izdevis rīkojumu par Vitenberga demisiju. Rīkojums stāsies spēkā no piektdienas, 14.maija.

Uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā par ekonomikas ministra pienākumu izpildītāju iecelts zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Kariņš arī aicina sadarbības partnerus uz sanāksmi piektdien, 14. maijā, par valdības darba organizācijas un sadarbības jautājumiem.

Kariņš jau iepriekš bija paudis, ka gadījumā, ja frakcija atsauks ministru, tad viņam būs jāprasa tā demisija.

Ministru prezidentam saskaņā ar koalīcijas līgumu ir pienākums atbrīvot ministru no amata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad sadarbības partneris, kas ieteicis šo ministru, rakstveidā paziņojis par ministra atsaukšanu.

Jāatgādina, ka attiecības koalīcijā saasinājās pirms vairākām nedēļām, kad Vitenbergs pēkšņi paziņoja par partejiskās piederības maiņu, uz ko "KPV LV" valde reaģēja ar lēmumu ministram atkāpties no šī amata. Pēc tam gan "KPV LV" Saeimas frakcijas daļa lēma par atbalstu ministra palikšanai amatā, kamēr Nacionālā apvienība norādīja, ka abu frakciju noslēgtais memorands ir saistīts ar šo Vitenberga soli, par ko bijusi informēta arī "KPV LV" frakcija.

"KPV LV" valde pēc tam atkārtoti lēma un prasīja Kariņam prasīt Vitenberga demisiju, bet NA brīdināja, kas tas nozīmētu koalīcijas līguma atvēršanu un sarežģītas sarunas, jo "KPV LV" patlaban Saeimā šo valdību atbalsta daudz mazāks deputātu skaits, nekā tas bija koalīcijas līguma parakstīšanas laikā.

Kariņš bija devis zināmu laiku abām partijām noskaidrot attiecības, taču tā kā tās palika bez rezultātiem, pirmdien Kariņš lūdza "KPV LV" frakciju līdz trešdienas darba dienas beigām sniegt galīgo atbildi par Vitenberga likteni. Kariņš arī norādīja, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu Saeimas frakcija izvirza ministrus, tādēļ valdes lēmums nav saistošs.

Koalīcijas sadarbības līgumu gan parakstījuši visu partneru valžu un frakciju pārstāvji.

Koalīcijas sadarbības līgums nosaka, ka atbildības jomas Ministru kabinetā ir noteiktas pēc paritātes principa, un darbs notiek solidāri. Ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var vienīgi Ministru prezidents.

Līgums arī paredz, ka sadarbības partnera frakcijai ir tiesības tikties ar Ministru prezidentu ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc sadarbības partnera rakstveida lūguma. Ja Ministru prezidents motivēti pieprasa kāda ministra atkāpšanos vai arī ministrs atkāpjas pēc savas iniciatīvas, vai Saeima izsaka neuzticību ministram, attiecīgais sadarbības partneris var izvirzīt nākamo ministra amata kandidātu.

Sadarbības partneris ir tiesīgs atsaukt sevis virzītu Ministru kabineta locekli un deleģēt tā vietā nākamo kandidātu, saskaņojot to ar Ministru prezidentu, teikts līgumā.

Līgums arī paredz pienākumu Ministru prezidentam informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru, savu demisiju vai citām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā ne mazāk kā 48 stundas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas un šajā laikposmā tikties ar jebkuru sadarbības partneri pēc tā pieprasījuma.