Saeima uztic Tautsaimniecības komisijai izvērtēt lūšu medību aizliegšanas iniciatīvu  (54)

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) teica, ka bijis viens no iniciatīvas parakstītājiem, paužot viedokli, ka lūsis ir viens no skaistākajiem un graciozākajiem meža dzīvniekiem, kura populācija samazinoties. Tomēr viņš esot ieklausījies ekspertos, kuri uzsver, ka lūsis ir plēsējs un var kaitēt citām zvēru sugām. Deputāts uzsvēra, ka nevēlas, lai lūšu populācija samazinātos, taču ir svarīgi, lai lūši nenodarītu būtiskus postījumus citiem meža zvēriem un zvēru audzētavām, tāpēc esot jāatrod "zelta vidusceļš".

Deputāts Ivars Puga atbalstīja iepriekš izteiktu ideju ķert lūšus un tos pārdot uz ārzemēm, kur lūšu populācija strauji krīt, nevis tos vienkārši izšaut.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Anita Muižniece uzsvēra, ka lūši ir jāmedī, jo tie ir plēsēji, kuri pārtiek no mazajiem dzīvniekiem, kā arī ir svaigēdāji. Tas nozīmē, ka jau mirušus dzīvniekus viņi uzturā nelietojot. Viņasprāt, lūšu medību aizliegums novestu pie tā, ka kristos to dzīvnieku populācija, kurus lūši ēd.

Parlamentārietis Ilmārs Dūrītis (AP), kurš ir veterinārmedicīnas eksperts, uzsvēra, ka par šo iniciatīvu ir jādiskutē un to jāvirza tālāk. Atsaucoties uz Tavara teikto par "zelta vidusceļu", Dūrītis bija kritisks, norādot, ka līdzsvaru rada pati daba, ne cilvēks. Viņaprāt, lūšu un zālēdāju skaits noregulēsies labāk, ja tajā mazāk iejauksies cilvēks. Esot ļoti daudz piemēru, kur cilvēks tā "saregulēja dabu", ka virkne sugu iznīka.

Dūrītis uzsvēra, ka viņu pārsteidz tas, kā citi lūšus demonizē. "Lūši nav vienīgie plēsēji, jo ir arī vilki un lapsas. Lūši un vilki izķer vājāk attīstītos zālēdājus, un dabas procesos tas nav nekas slikts," atzīmēja parlamentārietis, vienlaikus piebilstot, ka neviens nemin to, kādā līmenī ir stirnu un aļņu postījumi, piemēram, koku jaunaudzēs. Iespējams, lūšu skaitam krītoties, pieaugtu šo zālēdāju skaits, kuri nodarītu būtiskus zaudējumus tautsaimniecībai.

Kā ziņots, lēmuma pieņemšana par iniciatīvas tālāko skatīšanu nesekmējas jau ilgāku laiku. Sākotnēji tā tika pārcelta uz citu sēdi, jo pret lēmumprojekta skatīšanu iebilda deputāts Andris Kazinovskis.

Kazinovskis toreiz teica, ka šis iesniegums ir saistīts ar emocijām, vienlaikus uzsverot, ka lūšiem Latvijā pašlaik ir jebkad labākais populācijas stāvoklis. Viņaprāt, lūšu medības nodrošina stabilu sugas populāciju, un mednieki veicina lūšu monitoringu, kā arī sagādā datus lūšu izpētei.

Arī nākamajā sēdē, kurā sākās debates par šo jautājumu, Kazinovskis aicināja noraidīt šo iniciatīvu, sakot, ka tā nav taisnība, ka Latvijā lūšu būtu maz. Debatēs viņš arī teica, ka lūsis ir "ideāla citu nogalināšanas mašīna", pieminot, ka lūši var apdraudēt arī cilvēkus. Tāpat, viņaprāt, jaunieši šīs prasmes varētu pielietot "dzimtenes aizsardzībai no kāda agresora, kas iekāros Latviju".

Tikmēr opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (LK) aicināja atbalstīt šo iniciatīvu un nepieļaut lūšu medības. Vienlaikus, komentējot Kazinovska izteikumus, politiķe minēja, ka Latvijā ir pietiekami konkurētspējīgs un attīstīts aizsardzības spēku dienests, kas nodrošinātu valsts aizsardzību nepieciešamības gadījumā.

Ņemot vērā, ka deputāti iepriekš lēma izsludināt sēdē pārtraukumu, jautājuma izskatīšana netika pabeigta.

Jau ziņots, ka iniciatīvas pārstāvis Jānis Vinters pauda viedokli, ka lūšu medībām neesot neviena loģiska, zinātniska vai bioloģiska pamatojuma. Viņaprāt, Valsts Meža dienests (VMD) nepareizi skaita esošos dzīvniekus, kā rezultātā tiek atļauts nomedīt līdz pat 40% no sugas īpatņu skaita.

Vinters aplēsis, ka 2019.gadā Latvijā tika nogalināti 34% no visiem Eiropā nomedītajiem lūšiem, kamēr no visiem Eiropas lūšiem Latvijā to esot mazāk par 10%. Tāpat iniciatīvas autors minēja, ka Latvijā tiek atļauts medīt lūšu mātes un lūšu kaķēnus, kas esot stingri aizliegts pēc Eiropas Savienības direktīvām.

Tikmēr biedrības "Latvijas mednieku savienība" priekšsēdētājs Jānis Baumanis toreiz teica, ka iniciatīvas iesniedzēji apšauba VMD rīcībā esošos datus, par kuriem esot publikācijas starptautiski citējamos žurnālos. "Dati tiek apšaubīti, pretī neko neliekot. Tikai pasakot, ka dati ir falsificēti, jo tie nav izdevīgi datu iesniedzējiem," pauda Baumanis.

Viņš teica, ka medības līdz šim nav bijis serviss, kur mednieki medī tikai balstoties uz to, ka ļauts medīt tos dzīvniekus, kuri traucē. Tad medības būtu pielīdzināmas kaitēkļu apkarošanai, par ko medniekiem būtu jāsaņem samaksa, uzskata Baumanis.