NEPLP: bez valsts atbalsta vietējā satura medijos nebūs  (22)

Āboliņš pauda gandarījumu, ka pēdējo gadu laikā ir ļoti būtiski stiprināts NEPLP Monitoringa departaments. Tam ir gan palielināts štats, gan iegādāti mūsdienīgi monitoringa rīki. Pēc Āboliņa teiktā, departaments pietuvojies tam, ko Eiropā saprot ar spēcīgu monitoringa departamentu.

Tāpat NEPLP vadītājs ir gandarīts ar padomes darbu, ierobežojot Krievijā radītā televīzijas satura pārraidīšana Latvijā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Krievijas propaganda nav tikai dažādos pārraidītajos diskusiju raidījumos, kā tiek maldīgi uzskatīts. Tā tiek izplatīta arī ar izklaides un kultūras raidījumu starpniecību.

NEPLP pieņēmusi arī daudzus lēmumus, ierobežojot pirātisko lapu darbību. Lai arī citi šīs darbības var uzskatīt par cīņu ar vējdzirnavām, NEPLP uzskata, ka šis darbs ir nozīmīgs, turklāt nepieciešams panākt izmaiņas arī likumdošanā.

"Katra pirātiskā lapa atņem resursus vietējiem medijiem," uzsvēra Āboliņš, skaidrojot, ka arī šajās lapās tiek izvietotas reklāmas, kas iet secen citiem medijiem.

NEPLP vadītājs atzina, ka, sākoties Covid-19 pandēmijai, daļa komercmediju bija uz sabrukuma robežas, tāpēc valsts pieņēma lēmumu atbalstīt medijus, piešķirot līdzekļus, ko varēja iegūt konkursa kārtībā. "Bez mērķēta valsts atbalsta vietējā satura nebūs," uzskata Āboliņš.

Viņš stāstīja, ka vietējais saturs, ziņas ir pirmais, no kā mediji atsakās krīzes situācijā, jo tā ražošana maksā visvairāk. Tāpēc esot jāstiprina ne tikai sabiedriskie mediji, bet arī bezmaksas apraidē esošie televīzijas kanāli, jo tie pārraida vietējo saturu.

Jāturpina darbs arī pie sabiedrisko mediju platformas mazākumtautībām, uzskata Āboliņš. Viņš informēja, ka platforma varētu sākt darbu septembrī.

Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) uzrunā konferencē pievērsa uzmanību sabiedrisko mediju darbam un jaunajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam. Tērauda uzskata, ka jauns pārvaldības modelis, kas noteikts likumā, ļaus "politiķus atstāt lielā attālumā no redakcijas".

Tērauda atgādināja, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP), kuras izveidi paredz jaunais likums, ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vēl vienu Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību. Lai arī vienu no kandidātiem izvirza Saeima, Tērauda uzskata, ka kandidāts nebūs viena politiskā spēka protežēts, jo kandidatūrai jāsaņem citu parlamentāriešu atbalsts.

Tāpat SEPLP būs jāstrādā pie sabiedrisko mediju apvienošanas, sacīja Tērauda, uzsverot, ka multimediālā vidē ir jādomā par dažādu informācijas kanālu integrāciju.

Jau ziņots, ka šodien tiešsaistē notiek ekspertu konference "Informatīvā telpa spēcīgai demokrātijai", kuras mērķis ir veidot un starpdisciplināri stiprināt vienotu, sabiedrības vērtības un intereses atbalstošu informatīvo telpu, paredzot un novēršot mūsdienu tehnoloģiskās daudzveidības radītos riskus un jēgpilni iespējojot daudzkanālu pieeju informācijas izplatīšanā un mijiedarbībā ar sabiedrību.