Lai gan dibināta gandrīz pirms desmit gadiem – 2013. gadā – partija "Latvijas attīstībai" visu šo laiku bija iztikusi bez Ētikas komisijas. Partijas ārkārtas attālinātā kongresā sestdien, 15. maijā, apstiprinot statūtu grozījumus, tā lēma gan par Ētikas komisijas izveidošanu, gan par triju partijas līdzpriekšsēdētāju amatu izveidi.
Partijas Ētikas komisija tiks ievēlēta nākamajā kārtējā partijas kongresā, savukārt par trim partijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēti visi trīs jau pirms kongresa izvirzītie kandidāti – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone un Eiropas parlamenta deputāts Ivars Ijabs. No klātesošajiem 170 kongresa delegātiem par Plešu nobalsoja 139, par Stapuloni 111 un par Ijabu 140 delegāti.
Saskaņā ar statūtiem līdzpriekšsēdētājiem būs vienādas tiesības un pienākumi, tomēr, kā izskanēja kongresā, zināmas atbildības jomas tiks savstarpēji sadalītas, lai gan visi trīs solīja strādāt kā komanda. Triju līdzpriekšsēdētāju ievēlēšana kongresā tika skaidrota ar nepieciešamību partijai būt spēcīgai trijos politikas līmeņos – Eiropas, nacionālajā un lokālajā.
Kā norādīja partijas līdzšinējais pagaidu vadītājs Ijabs, kurš partijas vadību pārņēma pērnā gada nogalē no ilggadējā līdera Jura Pūces pēc tam, kad Pūcem nelikumīgas Rīgas domes autostāvvietu caurlaides izmantošanas un melošanas dēļ bija jāpamet gan ministra, gan partijas līdera amats, statūtu grozījumi liecina par nozīmīgu pavērsiena punktu partijas attīstībā un pārvaldības organizēšanā.
Kongresā arī izskanēja plāns tuvākajā nākotnē lemt par partijas domes izveidošanu, kas ir nepieciešams solis, partijai izplešoties un nostiprinoties valsts reģionos. Ārkārtas kongress ar moto ""Latvijas attīstībai" nav tikai Rīga" noritēja gaidāmo pašvaldību vēlēšanu pacilājošā gaisotnē, jo partija šajās vēlēšanās startē 27 no 41 pašvaldībām, kā arī pēdējā laikā izveidojusi septiņas jaunas reģionālās nodaļas, kopskaitā sasniedzot 14.
"Latvijas attīstībai" šajās vēlēšanās kandidē ar 509 pašvaldību deputātu kandidātiem, veidojot gan savus atsevišķus, gan dažviet startējot apvienotos sarakstos. Partijas sarakstu galvgalī vairākos novados ir jau esošie novadu vadītāji.
Laikā kopš partijas pēdējā kārtējā kongresa, kas notika klātienē pērnā gada oktobrī vēl pirms partijas vadības maiņas, "Latvijas attīstībai" iestājušies arī jauni 97 biedri. Kopš tā laika partija arī tikusi pie savas frakcijas Rīgas domē, jo pēc gadījuma ar Pūci "Latvijas attīstībai" pameta kopējo frakciju, ko veidoja kopā ar "Kustība "Par!"" un "Progresīvie". Partijai Rīgas domē ir trīs deputāti.
Saeimā "Latvijas attīstībai" joprojām strādā kopā ar "Kustība "Par!"" un partiju "Izaugsme" frakcijā "Attīstībai/Par!", lai gan apvienība nolēma nestartēt kopīgi pašvaldību vēlēšanās, kā arī mainīja kopīgo lēmumu pieņemšanas kārtību. Valdībā "Latvijas attīstībai" ir pārstāvēta ar diviem ministriem – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Plešu un aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Lai gan valdības sēdēs un sociālajos medijos pēdējā laikā Pabriks nereti kritiski izteicies par Covid-19 krīzes laika lēmumiem, uzrunā partijas kongresā aizsardzības ministrs nebija īpaši kritisks par valdības darbu, kaut arī norādīja, ka šī valdība "lielā mērā balstās uz "Latvijas attīstībai" pleciem, jo mēs vienlaikus esam pragmatiski, uzdrošināmies un esam atbalstoši mūsu premjeram Krišjānim Kariņam".
Pabriks gan piebilda, ka partijas pārstāvji arī "ne reiz vien, ja ir nepieciešams norādīt uz kļūdām un to, ka jāstrādā efektīvāk, ja nepieciešams ātrāk pieņemt kādu lēmumu, tad "Latvijas attīstībai" ministri neklusē". Ministrs uzsvēra, ka partijai ir svarīgi, lai sabiedrība iziet no krīzes, un valstisku interešu vārdā tā ir gatava arī uz nepieciešamajiem kompromisiem.
Gan Pabriks, gan citi runātāji kongresā uzsvēra, ka "Latvijas attīstībai" ir ne tikai valdību stabilizējošs spēks, tajā skaitā arī pašreizējo nesaskaņu koalīcijā laikā, bet arī galvenais reformu virzītājs, jo īpaši izceļot administratīvi teritoriālo reformu, ko virzīja Pūce kā ministrs. Pabriks atzina, ka Pūce rīkojies drosmīgi un godīgi, aizejot no valdības, tomēr pauda cerību, ka Pūce agri vai vēlu atgriezīsies darbā valdībā.
Pūce, kurš kongresā tika pieteikts kā administratīvi teritoriālās reformas tēvs, savā uzrunā atzina, ka pēdējais pusgads partijai nav bijis viegls, tādēļ atvainojās par to, ko partijai nācies ciest arī viņa dēļ, lai gan saņēmis arī ļoti daudz atbalsta no partijas biedriem. Viņš gan arī pauda gandarījumu, ka partija turpina augt un attīstīties, un norādīja, ka, partijai kļūstot stiprākai, "nedraugi" vēršas pret to ar uzbrukumiem, tajā skaitā pret Pūci.
Par darbu Saeimā pēc atgriešanās tajā Pūce sacīja, ka dara visu, lai nostiprinātu liberālismu Latvijā, un tas izdevies vairāku amatpersonu apstiprināšanā un likumdošanas iniciatīvās, kā arī norādīja, ka līdz ar partijas biedru īpatsvara palielināšanos un partijas nostiprināšanos Saeimas frakcijā tai dots jauns lēcienveidīgas attīstības impulss.
Pūce savā uzrunā, kas bija garākā un detalizētākā no visām kongresā, pieminot gaidāmās pašvaldību vēlēšanas un darbu reģionos pēc tām, uzsvēra, ka Latvijai nepieciešama gudra un aktīva reģionālā politika, kas vērsta uz visas Latvijas attīstību. Tādēļ nepieciešami divi plāni – Lielrīgas reģionam un pārējai valsts teritorijai, lai nebūtu divu ātrumu Latvijas. Pūce sacīja, ka pēc novadu reformas tuvāko piecu gadu laikā ir jāsper nākamie soļi reģionu plānu radīšanā, un viņš to uzņēmies kā savu politisko misiju strādāt pie šādiem plāniem.
Bijušais partijas līderis nedaudz pieskārās arī šā brīža jukām valdībā, uzsverot nepieciešamību meklēt un atrast kompromisus un uzskatīt tos par vērtību nevis par kaut ko apkaunojošu. "Valdības koalīcijā tas šobrīd ne vienmēr sanāk. Varbūt vajag vairāk līderības no premjera? Varbūt vairāk drosmes? Nevis atteikties rīkoties, bet tieši pretēji – rīkoties un īstenot sen gaidītas un līdz galam nekad nepaveiktas reformas," teica Pūce, norādot, ka "Latvijas attīstībai" šajā ziņā rādījusi piemēru ar novadu reformu, plastmasas pudeļu depozīta ieviešanu, valsts aizsardzības mācības ieviešanu un citām.
"No šādiem lēmumiem politiķi gadiem ir baidījušies, teikuši, ka tas ir ceļš uz politisko kapsētu. Mēs esam pierādījums, ka šādi apgalvojumi patiesībā ir neticēšana Latvijas tautas veselajam saprātam," teica Pūce.
Arī partijas valdes loceklis un priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups uzrunā kongresā uzsvēra, ka partija piedzīvo strauju izaugsmi, tāpēc, vadoties no savas pārdesmit gadu pieredzes politikā, brīdināja, ka "jo stiprāki mēs kļūsim, jo vairāk mums uzbruks. Tas ir likums politikā, kas ir darbojies un darbosies vienmēr jebkurā laikā un jebkurā valstī".
Kā vienu no pierādījumiem partijas stiprumam Jaunups minēja faktu, ka partijai pievienojušies vairāku pašvaldību vadītāji, un uzsvēra, ka cilvēki reģionos izvēlas tos, kas spēj kaut ko paveikt. "Šīs Saeimas laikā visi nozīmīgākie reformu pieteikumi un rezultāti būs ar mūsu tiešu līdzdalību, un pašvaldību reforma ir tikai skaļākā no tām," uzsvēra partijas valdes loceklis.
Jaunups atzina, ka grūtības partiju saliedē, un salīdzināja to ar labo pūķi, kam, vienu galvu nocērtot, trīs ir vietā. Jaunups uzsvēra, ka triju līdzpriekšsēdētāju ievēlēšana ļaus partijai nostiprināties partijai kā organizācijai un gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet jau rudenī partijai vajadzētu lemt par nākamo attīstības soli – domes veidošanu, kurā pulcētos visi partijas ievēlētie deputāti.
"Lēmumu pieņemšana jāpadara šķietami komplicētāka, bet vienlaikus iekļaujošāka un mūs kā komandu vienojošāka," sacīja kampaņas vadītājs, piebilstot, ka labs rezultāts pašvaldību vēlēšanās "ļaus iegūt Saeimas vēlēšanām nepieciešamās priekšrocības".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
