Kad 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums (AAL), Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu uzlikto administratīvo naudas sodu izpildē sāka darboties arī jauna Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS), kuras ieviešanas mērķis bija pēc iespējas samazināt šajā procesā nepieciešamā manuālā darba apjomu un administratīvo resursu tērēšanu. Tomēr, novērtējot APAS darbības pirmā pusgada rezultātus, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka šīs sistēmas izveidošanas mērķis ir sasniegts vien daļēji, portāls "Delfi" uzzināja VK.
Manuālais darbs naudas sodu izpildes kontrolē ir pat palielinājies, bet aizvien netiek iekasēta aptuveni ceturtā daļa no Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu piemērotajiem naudas sodiem, uzsvēra VK.
Pēdējos piecos gados no Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu uzliktajiem naudas sodiem nav iekasēti gandrīz 30 miljoni eiro. Arī pēc AAL spēkā stāšanās un APAS ieviešanas nav vērojama situācijas uzlabošanās – no 2020. gadā piemērotajiem naudas sodiem 28,19 miljonu eiro apmērā līdz 2021. gada martam nebija iekasēti 7,69 miljoni eiro jeb 27%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
