Otrdien, 18. maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti vētīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" pirms pirmā lasījumā. Visi komisijas sēdes dalībnieki atbalsta ideju – noteikt visas Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu –, taču par atceres dienas konkrētu datumu vienprātības nav.
Jau vēstīs, ka Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis Saeimu 17. martu noteikt kā visas Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu. Pēc Levita domām, šāda piemiņas diena būs būtisks atgādinājums Latvijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanai abu totalitāro okupācijas režīmu laikā un aicinājums apzināties, ka neatkarīga un demokrātiska Latvija ir jāsargā arī šodien.
Tiesa, lai arī visi Saeimas komisijas dalībnieki pauda, ka nepieciešams ieviest Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu, komisijas dalībnieki nevienojās, vai to ieviest 2. martā vai 17. martā, vai arī abos datumos.
"Man liekas, ka labāk būtu izvēlēties vienu datumu svinamu, jo tad mēs varam ļoti jaudīgi svinēt kopā ar visiem vēstniekiem Latvijā, ar visas pasaules sabiedrību, ar saviem sabiedrotajiem un atzīmēt to, ka tā cīņa notikusi pret abām okupācijām – gan pret komunismu, gan pret nacismu. Tas ir mans vēstījums," komisijas sēdē sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Viņš pats jau vairākkārt esot piedalījies un rīkojis atceres pasākumus 17. martā, piemēram, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa.
17. marts
Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis Jānis Pleps atgādināja, ka prezidents par piemiņas dienu aicina noteikt 17. martu. Kā skaidroja Pleps, šis datums ir simboliski ietilpīgs datums
"Tajā mēs varam saskatīt saiknes visai nacionālās pretošanās kustībai. 17. martā mēs redzam skaidri uzstādītu politisko mērķi par 1918. gada 18. novembrī proklamētās demokrātiskās Latvijas Republikas atjaunošanu, kas ir kopīgs mērķis visai pretošanās kustībai visu okupācijas periodu. 17. martā mēs redzam šo pretošanos abām okupācijas varām – gan padomju okupācijas varai, gan nacistiskās Vācijas varai. 17. martā mēs redzam arī visas pretošanās formas vienkopus – gan bruņoto pretošanos ar ieročiem, gan nevardarbīgo pretošanos," komisijas sēdē teica Pleps.
Arī fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube vairāku nevalstisko organizāciju vārdā pauda atbalstu ierosinājumam tieši 17. martu noteikt par visas Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.
"Es ļoti priecājos, ka beidzot pēc 30 gadiem kāds ir nācis ar šāda veida iniciatīvu runāt un atgādināt, ka Latvijā Latvijas patrioti, Latvijas pilsoņi cīnījušies dažādām metodēm, dažādās formās, bet cīnījušies pret visām okupācijām. Tas, manuprāt, ir pats nozīmīgākais fakts," viņš sacīja. Fonda "Namejs" vadītājs arī norādīja, ka 17. martā tika parakstīts Centrālās padomes memorands.
2. marts
Komisijas dalībnieki, kas par Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu aicināja noteikt 2. martu, savu pārliecību pamatoja ar lielāko nacionālo partizānu kauju.
"Datums 2. marts ir izvēlēts tādēļ, ka 1945. gadā 2. martā notika lielākā nacionālo partizānu kauja Stompaku purvā, netālu no Viļakas, kur partizāni, 350 vīri, cīnījās pret 485 cilvēku, čekistu, iekšējā karas spēka vienību. Pret pārspēku! Kauja ilga veselu dienu, kur partizāni šos 485 čekistus sekmīgi atvairīja, izgāja no aplenkuma, vēlāk sadalījās mazākās partizānu grupās, bet joprojām turpināja darbību vienotā Latvijas nacionālā partizānu apvienībā," paskaidroja 13. Saeimas deputāts, vēsturnieks Ritvars Jansons (NA).
Zigmārs Turčinskis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks norādīja, ka 2. marts ir zīmīgs ar to, ka šajā datumā kaujā nacionālie partizāni faktiski uzvarēja. Tāpēc pētnieks norādīja, ka 2. marts ir atbalstāms datums atceres dienai.
Gan 17., gan 2. marts
Vairums Saeimas komisijas dalībnieku norādīja, ka, viņuprāt, būtiskāk par atceres dienas konkrēto datumu ir fakts, ka ir aktualizēts jautājums par šādas atceres dienas nepieciešamību. Piemēram, deputāts Andris Kazinovskis pauda atbalstu idejai, ka "varētu būt abas svinamas dienas".
Arī Jansons atbalstīja abu datumu izvēli: "Ja izvēlēsies tikai vienu datumu, tas tieši šķelšanos veicinātu, nevis mazinātu."
Stingri pret šādu ideju, proti, noteikt atceres dienu gan 2., gan 17 martā iebilda deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), jo, viņaprāt, "divas nacionālās pretošanās dienas mēnesī degradē ideju".
Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš sēdes beigās lūdza deputātiem komisijā apspriesto pārrunāt ar savām frakcijām, lai vēlāk turpinātu lemt par šo likumprojektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
