Pēc karstām debatēm nevienojas ļaut hokeja čempionātā ielaist cilvēkus ar negatīviem Covid-19 testiem  (144)

Šo rosinājumu 20. maijā iesniedza Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

ZZS rosināja papildināt likumu ar normu, ka no 2021. gada 21. maija, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, pasaules čempionāta hokejā spēles atļauts apmeklēt klātienē skatītājiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem – persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pabeigts pilns vakcinācijas kurss ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai; persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs vai pirms hokeja spēles veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs; persona var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās un izslimošanas epizodi.

Komisijas sēdē tika uzklausīts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, kurš deputātiem uzsvēra, ka hokeja čempionāta klātienes apmeklējums ir būtisks riska faktors, kas var veicināt Covid-19 infekcijas izplatību, jo tā laikā paredzams, ka cilvēki varētu dziedāt un kliegt, tādējādi aerosoli izplatot infekciju.

Perevoščikovs uzsvēra, ka Latvija joprojām atrodas ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc saslimstības ar Covid-19.

Tāpat viņš atgādināja par koncertu Cēsīs, pēc kura tika konstatēts slimības uzliesmojums. Viņš gan atzina, ka vakcinēto personu vidū saslimstības līmenis ir krietni mazāks, proti, personām, kuras ir izgājušas pilnu vakcinācijas ciklu, risks saslimt ar Covid-19 ir 47 reizes mazāks, nekā pārējai populācijai.

Tāpat viņš skaidroja, ka ierastie nazofaringeālie Covid-19 testi visefektīvāk uzrāda saslimšanu, jo tajos iespējams iegūt viskvalitatīvāko vīrusa paraugu, jo siekalu testos vīrusa koncentrācija var būt krietni mazāka, pat, ja persona jau ir infekcioza.

Komisijas deputāts Ivans Klementjevs (S) atzīmēja, ka Covid-19 otrais vilnis Latvijā ir ievilcies, taču pauda gatavību atbalstīt ZZS priekšlikumu. Viņš arī sūkstījās par to, ka Latvijai, kura hokeja čempionāta norisē ieguldījusi vismaz četrus miljonus eiro, nav iespēju to redzēt klātienē, kā arī par to, ka nevienā veikalā netiekot pārdoti suvenīri ar šī gada hokeja čempionāta atribūtiku.

Komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) vairākkārt Perevoščikovam vaicāja skaidrojumus par to, vai vakcinētas personas ir tikpat bīstamas un infekciozas personas, kā nevakcinētās. Uz šo jautājumu mediķis norādīja, ka vakcinētās personas slimo krietni retāk.

Likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Raimonds Bergmanis (ZZS) pieļāva, ka, atļaujot vakcinētiem iedzīvotājiem apmeklēt pasaules čempionātu hokejā, tiktu veicināta vēlme vakcinēties. Viņš arī pārmeta atbildīgajām iestādēm, ka laicīgi nav nodrošināta iespēja vakcinēt Latvijas hokeja izlasi.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs komisijas locekļiem uzsvēra, ka Latvija nevar zināt, kad tajā būs nākamais pasaules čempionāts, tamdēļ nepieciešams rīkoties strauji. Viņš atgādināja, ka IZM ir rosinājusi ļaut klātienē spēles apmeklēt tām personām, kas ir vakcinētas, kā arī tām, kuras Covid-19 izslimojušas pēdējo 180 dienu laikā. Tāpat viņš uzsvēra, ka iecerētas ir personalizētas biļetes, sēdvietas, kā arī masku valkāšana.

Turpretim Ārlietu ministrijas pārstāve Guna Japiņa, paužot ministrijas nostāju, neatbalstīja deputātu ieceri, tostarp uzsverot, ka šādi tiktu pārkāpti vienlīdzības principi, jo daudzas skolas joprojām spiestas mācīties attālināti. Līdzīgu viedokļi debašu laikā pauda arī citi deputāti, piemēram, Ilmārs Dūrītis un Edvīns Šnore, kurš piebilda, ka no vienlīdzības principa nav atbilstoši tas, ka lielai daļai iedzīvotāju joprojām nav bijusi iespēja vakcīnu saņemt.

Rancāns visas šīs bažas noraidīja, uzsverot, ka tas nav racionāls arguments. "Nav pareizi uzskatīt, ja kāds dzīvo slikti, tad visiem tā būtu jādzīvo," sacīja komisijas vadītājs, norādot, ka, ja pamatojums ieviest ierobežojumu vairs nepastāv, tad tas ir jāatceļ.

Dūrītis diskusiju laikā arī atgādināja, ka medicīnas nozare joprojām atrodas ārkārtas situācijā, taču Rancāns uzsvēra, ka šobrīd nav pierādījumu, ka vakcinētas vai izslimojušas personas varētu veicināt Covid-19 izplatību.

Veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš komisijas deputātiem vairākkārt lūdza nepieņemt lēmumu, kas varētu pasliktināt valstī esošo epidemioloģisko situāciju. Viņš atgādināja, ka īsu brīdī Latvijā tika novērojams infekcijas izplatības sarukums, taču pakāpeniski atvieglojot ierobežojumus, šī līkne palika arvien plakanāka.

Komisijai neizdevās par lēmumu nobalsot, jo trīs deputāti nolēma nebalsot, tamdēļ komisijas balsojumam nebija kvoruma.

Pēc tam Rancāns rosināja izstrādāt likumprojektu, kurā netiktu iekļauti cilvēki, kuriem ir tikai negatīvs Covid-19 tests, taču šis priekšlikums guva trīs balsis par un trīs pret, tādēļ arī tas netika atbalstīts.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka Saeima ņem vērā, ka no 2021. gada 21. maija līdz 6. jūnijam Latvijā (Rīgā) norisināsies 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, kurā piedalīsies 16 pasaulē labākās hokeja izlases, kas kopumā aizvadīs 64 spēles.

Tāpat Saeima ņem vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās starptautiskās sporta sacensības, kam atbilst arī 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, drīkst norisināties tikai bez skatītājiem, teikts projektā.

Saeima, ņemot vērā, ka, ievērojot ļoti stingrus drošības noteikumus, 2021. gada pasaules čempionāta hokejā spēles iespējams atļaut skatītājiem vērot arī klātienē, neradot papildus Covid-19 infekcijas izplatības riskus, nolemj uzdot Ministru kabinetam nekavējoties izstrādāt kārtību, kādā 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem spēles klātienē drīkst apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas četrpadsmit dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai no divdesmit divām līdz deviņdesmit dienām pēc vakcīnas "Vaxzevria" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "Vaxzevria" otrās devas saņemšanas vai arī kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi – no brīža, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju, līdz simt astoņdesmitajai dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.