Līdz šim vietvarām ir pietrūcis politiskās gribas vairot iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībā, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits pašvaldībās ievēlētos jaunos deputātus aicina jau no pirmās amatā stāšanās dienas ņemt vērā un veicināt iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību.
Piektdien, 21. maijā, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) biedru sapulce, kurā ar uzrunām uzstājās arī valsts augstākās amatpersonas. Pašvaldību vēlēšanas paredzētas pēc divām nedēļām – 5. jūnijā. Tajās jaunās pašvaldību domes tiks vēlētas vien 41 apgabalā līdzšinējo 119 vietā (Rīgā ārkārtas vēlēšanas notika pērn).
Levits pateicās pašvaldību pārstāvjiem par darbu četru gadu garumā un norādīja, ka Administratīvi teritoriālā reforma pēdējo divu gadu laikā ir bijis viens no sabiedrībā visapspriestākajiem jautājumiem – tā tika diskutēta vairāk nekā jautājumi par Covid-19 pandēmiju. Taču vienlaikus Satversmes tiesa reformu ir atzinusi par atbilstošu, tāpēc prezidents mudina iet uz priekšu un noskaņoties darbam nākamajiem četriem gadiem.
Levits atgādināja, ka reformas mērķis nav tikai pašmērķīgs pašvaldību un deputātu skaita samazinājums. Katram Latvijas iedzīvotājam tā sniegs vienlīdz pieejamus pakalpojumus neatkarīgi no vietas, kur viņš dzīvo.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka katrai pašvaldībai ir jāvienojas jēgpilnā sadarbībā ar iedzīvotājiem, valsts institūcijām un kaimiņu pašvaldībām.
"Pierīgā, valsts pilsētās un reģionālās nozīmes attīstības centros pēdējos gados bijusi strauja izaugsme, bet mūsu uzdevums tagad ir radīt priekšnoteikumus, lai arī citviet Latvijā cilvēkiem uzlabotos dzīves kvalitāte un mazinātos nevienlīdzība," uzsvēra prezidents.
Līdz šim pašvaldībām esot pietrūcis politiskās gribas iedzīvotāju līdzdalībai pašvaldībai un nav bijis intereses šos trūkumus mazināt.
To prezidents cer mazināt ar atbilstošu likumdošanu, kas paredz lielāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā, piemēram, vietējām kopienām pašām ievēlot iedzīvotāju padomi.
Viņš aicināja iedzīvotājus izmantot iespējas un piedalīties pašvaldības darbā ne tikai piedaloties vēlēšanās, bet arī aktīvi sekojot līdzi pašvaldības darbam ikdienā.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka kvalitatīva un pieejama izglītība, veselības aprūpe, sakārtoti ceļi, jaunas darba vietas ir tas, pēc kā ilgojas iedzīvotāji reģionos.
"Pašvaldībām ir jāapvieno spēki un jāsadarbojas, lai panāktu vienmērīgu reģionālo attīstību, lai nostabilizētos ekonomiskā situācija un mazinātos iedzīvotāju emigrācija," pauda Mūrniece.
Tāpat viņa atzīmēja, ka jaunajām pašvaldībām būtisks uzdevums būs atrast līdzsvaru starp attīstītajiem novada centriem, pilsētām un novada tālākajiem pagastiem.
"Katra deputāta mērķis būs domāt un rūpēties par savu pašvaldību plašākā mērogā, ne tikai veltot uzmanību pilsētai vai pagastam, ar kuru ir saistīts, bet arī iedziļinoties ikviena savas pašvaldības pagasta, mazpilsētas, ciema vajadzībās," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka pašvaldības dzīvo pārmaiņu laikā – ir noslēdzies viens posms, bet sāksies jauns.
Premjers norādīja, ka pašvaldību nozīme Covid-19 pandēmijā ir bijusi neatsverama, sākot ar izglītības procesu organizēšanu, pabalstu nodrošināšanu cilvēkiem, kurus vissmagāk skārusi krīze, kā arī atbalsts vakcinācijas procesā, kas ir izeja no šīs pandēmijas krīzes.
Tāpat Kariņš atgādināja, ka valsts kopumā iet uz viedo reindustrializāciju, kurā kā lēto izejvielu tranzītvalsts Latvija pārorientējas uz valsti, kur tiek rastas vērtības, tādējādi arī veicinot eksportējošo uzņēmumu skaitu un iespējas.
Premjers uzsvēra, ka pašvaldību loma un jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums ir svarīgs un nepieciešams elements, lai izveidotu vienmērīgākas vietvaras.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) mudināja pašvaldībām izmantot pārmaiņu sniegtās iespējas, nevis saimniekot "pa vecam".
"Nedrīkst aizmirst, ka pašvaldību galvenais mērķis ir atbildīgi kalpot iedzīvotājiem. Lai īstenotu iniciatīvas, tieši iedzīvotāji ir liels palīgs pašvaldībām," minēja Plešs, uzsverot, ka jaunais pašvaldību likums iezīmē domāšanas maiņu, kur tiek stiprināts vietējās kopienas dialogs ar novada centrālo varu.
Piektdien LPS biedru sapulcē arī tika nolemts, ka LPS kongress, kurā ievēlēs LPS institūcijas un amatpersonas, notiks Salacgrīvā, 20. augustā.
LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Tā ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
