IZM grasās veidot fondu atbalstam studentiem no daudzbērnu ģimenēm  (1)

Otrdien, 25. maijā, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Diāna Laipniece iepazīstināja ar šo ministrijas ieceri, kas guva atzinību apakškomisijas sēdē, taču daži klātesošie pauda bažas par to, vai ieceri izdosies līdz rudenim īstenot.

"Šobrīd ministrijā saskaņo ziņojumu par jaunu stipendiju fondu studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Ziņojumu projekts izsūtīts atkārtotai saskaņošanai visiem nozarē iesaistītajiem," pauda Laipniece, norādot, ka šis būtu pirmais valsts stipendiju fonds, kas paredzētu sociālu atbalstu.

Pagaidām paredzēts, ka stipendiju no šī fonda varētu saņemt studējošais līdz 25 gadu vecumam no ģimenes, kas atbilst vai iepriekš atbilda daudzbērnu ģimenes definīcijai, pilna laika klātienē studē koledžas un bakalaura līmeņa studijas, stājoties augstskolā, centralizēto eksāmenu rezultāts nav zemāks par valstī vidējo eksāmena kārtošanas gadā, studiju laikā ir sekmīgs, nav akadēmisko parādu un studenta vidējā svērtā atzīme ir septiņi vai augstāk.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāve Elīza Dāldere pauda bažas par pašreizējo nosacījumu sociālās stipendijas saņemšanai – centralizēto eksāmenu rezultāts nevar būt zemāks par valstī vidējo.

LSA savu pozīciju pamatoja ar to, ka eksāmenu vidējie rādītāji starp novadiem krasi atšķiras. Piemēram, pēc LSA apkopojuma pērn matemātikas centralizētā eksāmena vidējo vērtējumu valstī nesasniedza 58 novados, latviešu valodas – 38.

"Ja mēs gribam ar šo stipendiju mazināt sociālo un reģionālo nevienlīdzību, mēs redzam, ka šis kritērijs nepalīdz. Mēs rosinām to ņemt ārā," Saeimas apakškomisijas sēde sacīja Dāldere.

Savukārt Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts pauda bažas, ka līdz jaunajam mācību gadam stipendiju fondu ieviest nepaspēs. "Par daudzbērnu ģimeņu stipendiju fondu – dārgie IZM kolēģi, ir 25. maijs. Būšu atklāts – šis nešķiet reāli [..]," vērtēja Bernāts.

Lai šo ieceri varētu īstenot, līdz rudenim jāveic grozījumi Augstskolu likumā, Ministru kabineta noteikumos, kā arī jāveic datu apmaiņa, kurā iesaistīts Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts izglītības informācijas sistēma, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Arī IZM pārstāve Laipniece atzina, ka darba apjoms ir liels. "Pa vasaru visai pasaulei vajadzētu sadoties rokās, lai paspētu," viņa teica.

Jau ziņots, ka LSA iepriekš pauda bažas par to, ka gaidāmajā mācību gadā visi studētgribētāji, kuriem nepieciešams studiju un studējošo kredīts, to varētu arī nesaņemt trūkstošā valsts finansējuma dēļ.

Šobrīd šiem studiju vai studējošā kredītiem trūkst 150 000 eiro finansējuma, turklāt skaidrības, vai finansējumu piešķirs, nav. Apakškomisijas sēdē LSA pārstāve Dāldere arī atzīmēja, ka ar šobrīd piešķirto finansējumu aptuveni 500 studējošie var netikt pie valsts garantēta studiju vai studējošā kredīta.

Par šo situāciju bažīga ir ne vien LSA, bet arī Latvijas Finanšu nozares asociācija, Rektoru padome un Augstākās izglītības padome, kas kopīgi parakstītā vēstulē, kas pieejama šeit, aicināja, Saeimas apakškomisiju pievērsties šim jautājumam. Arī apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (A/P), atbalstot LSA nostāju, sacīja: "Tas izklausās, maigi sakot, ļoti slikti."

Mēģinot palīdzēt sadoties rokās, apakškomisijas priekšsēdētājs sēdes beigās vēstīja, ka iesaistīties, rakstot oficiālu vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, lai tā lūdz valdībai un IZM rast iespēju piešķirt nepieciešamo finansējumu studiju un studējošo kredītam.