Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās straujāk, secina CSP  (51)

"Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam," pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,76% salīdzinājumā ar 0,64% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,59% un migrācijas dēļ – par 0,17%.

Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 000 Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 600 bērnu – par 1 234 jeb 6,6% mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 28 900 cilvēku – par 1 135 jeb 4,1% vairāk. Salīdzinot ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī. Pērn nomira par 11 300 vairāk nekā piedzima (2019. gadā – par 8 900), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 3 200, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.

2020. gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus – salīdzinot ar 2019. gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2%, bet aizbraucēju – par 17,8%. Latvijā no citām valstīm ieradās 8 800 iedzīvotāju (par 2 400 mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca 12 000 (par 2 600 mazāk). No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) ieradās 2 500 jeb 28% iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2 000 cilvēku jeb 22,2 % no kopējā imigrantu skaita (2019. gadā – 2 200).
Samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm – 2 900 iebraucēju (par 1 300 jeb 31% mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1000 imigrantu. Iebraucēju skaits no citām valstī kopā samazinājās vairāk nekā par trešdaļu. Ja, piemēram, no Indijas 2019. gadā ieradās 830 cilvēki, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tad pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks – vien 427.

2020. gada imigrācijā 4 700 jeb 53% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5 100 jeb 46%). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 000 iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2020. gadā emigrēja 7 900, kas bija par 13,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020. gadā samazinājās par 37 % – emigrēja 1 900 (2019. gadā – 2 900). Uz Vāciju izbrauca 2 300 iedzīvotāju (par 23% mazāk nekā 2019. gadā), nedaudz vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi. Par 11% samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 69% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2019. gadā – 72%).

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.– 2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās, un 2020. gadā piedzima par 4 400 bērniem mazāk nekā 2016. gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2 210, tomēr viņu īpatsvars otro gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita.

Iedzīvotāju skaits vecumā 15–64 gadi turpināja samazināties – par 14 500 jeb 1,2%, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2020. gadā par 2 300 jeb 0,6%. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,5% līdz 20,8%. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,8 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā un līdz 45 gadiem Latgalē.

Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā bērnu skaits 0–14 gadu vecumā pieauga par 9 000 (3%), 15–64 gadus vecu iedzīvotāju skaits samazinājās par 199 000. (14%), bet vecāka gadagājuma cilvēku skaits (vecumā no 65 gadiem) pieauga par 13 000 (3%).

2020. gadā negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4%, poļi – par 2%, krievi – par 1,6%. Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7%.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88% ir dzimuši Latvijā un 12% – ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,8% – Krievijas Federācijā, 2,1% – Baltkrievijā, 1,7% – Ukrainā, 1,2% – citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 97,0 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 1,1% bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3% Īrijā un 0,3% Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,7% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2020. gada sākumā – 86,3 %), 10,1% nepilsoņi (10,4%), 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,1%), 1,1% – citu valstu pilsoņi. 51% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62%, un tikai 37% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.