Piektdien, 28. maijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti neatbalstīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā". Par pedagogu algu straujāku kāpumu diskusijas gan vēl notiks.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga kritizēja to, ka komisija neesot pienācīgi novērtējusi portāla "Manabalss.lv" iniciatīvas nozīmīgumu.
Lai arī bija paredzēts, ka komisija iniciatīvu izvērtēs pulksten 11, komisija tam pievērsās vien pulksten 12, kas ierasti ir sēdes noslēguma laiks.
"Es atļaušos izteikt ļoti asu nosodījumu, jo tā laikam ir viena no retajām iniciatīvām, kas Saeimā nav izskatīta, kur nav dota atbilde vairāk nekā 10 000 pilsoņiem ilgāk nekā gadu – un tā ir attieksme," pauda Vanaga.
Proti, runa ir par kolektīvo iesniegumu, ko no 2017. gada 9. maija līdz 2020. gada 11. februārim parakstīja vairāk nekā 10 000 cilvēku,
Iniciatīva paredz, ka nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa tiek nodrošināta no valsts, nevis pašvaldību budžeta.
Pašreizējā situācija, kā norāda LIZDA, rada nevienlīdzību pirmsskolas pedagogu darba samaksā.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli, kas paredz no šā gada 1. septembra par 5% paaugstināt vienas darba stundas izmaksas pirmsskolas izglītības skolotājam, nosakot zemāko algas likmi 872 eiro.
Nozares ministrijas pārstāve Modra Jansone norādīja, ka šajā gadījumā attiecībā uz pedagogu algu kāpinājumu būtiskākais ir jautājums – kādas ir iespējas par valsts budžetu to darīt.
IZM ir aprēķinājusi, cik tas maksātu pie trīs dažādām algas likmēm. Proti, ja valsts finansē 1,5 līdz 4 gadus vecu bērnu izglītošanā iesaistīto personu darba samaksu, sākot ar 2022. gadu, pie 900 eiro lielas algas likmes valstij tas izmaksātu 98,6 miljonus eiro. Pie algas likmes 960 eiro – 105,1 miljons savukārt pie algas likmes 1200 eiro – 131,4 miljoni.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš norādīja, ka neredz pamatu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no valsts, nevis pašvaldību budžeta.
Arodbierība gan atkāroti uzsvēra, ka šobrīd ir ļoti apdraudēta izglītība pirmsskolas izglītības posmā.
Tāpat "Delfi" jau rakstīja, ka gan premjers Krišjānis Kariņš (JV), gan arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) apliecinājuši, ka 5% atalgojuma kāpums ir vērtējams kā pozitīvs, taču nepietiekams solis, un nevienlīdzība atalgojumu sistēmā būtu jāmazina straujākos tempos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
