Rancāns ST spriedumu vērtē kā 'politisku tuvredzību' un uzskata, ka tas neatbilst Satversmei  (68)

Sarunā ar aģentūru LETA Rancāns uzsvēra, ka šis tiesas spriedums ir drīzāk neatbilstošs Satversmei, norādot, ka 1917.gadā, kad veidojās Latvijas valsts, notika Latgales kongress, un esot neapstrīdams tas, kurā novadā atradās Varakļāni. Tad sekoja padomju okupācija, kuras laikā Varakļānu novads tika administratīvi pievienots Madonas novadam.

Parlamentārietis stāstīja, ka pēc okupācijas, kad atjaunoja Latvijas neatkarību, ļoti daudzās jomās okupācijas sekas tika novērstas, tomēr administratīvi teritoriālajā jomā šīs sekas neesot novērstas 30 gadus.

"Tikai 13.Saeima novērsa šīs okupācijas sekas un atjaunoja novadu iedalījumu vēsturiski taisnīgi, pievienojot Varakļānu novadu atpakaļ Rēzeknes novadam un kopumā Latgales novadam," uzsvēra politiķis.

Viņaprāt, ja šo Saeimas lēmumu atzīst par neatbilstošu, tad tā ir "pilnīga politiskā tuvredzība", jo ar ST minētajiem juridiskajiem argumentiem "latgaliešus nevarēs pārliecināt".

Vienlaikus deputāts minēja, ka Valsts prezidents piedāvāja izstrādāt Vēsturisko zemju likumu. Pēc viņa domām, ar šo likumu mēģināts pateikt, ka šīs zemes vēsturiski pieder Latgalei, bet dažādu apsvērumu dēļ tās administrēs Vidzeme. "Vidzeme kā cītīgi pilsoņi padomes izveidos un rūpēsies par latgalisko identitāti, tās kopšanu un attīstīšanu. Piedodiet, bet tās ir "stikla krelles" Latgalei," teica Rancāns, vienlaikus uzsverot, ka tā esot vēsturiska netaisnība.

Viņaprāt, tieši šādi spriedumi rada vēsturiskās netaisnības un aizvainojumus, kā arī nevajadzīgu konfliktu potenciālu.

"Redzēsim, ko teiks Latgale tad, kad Vidzeme pārvaldīs un administrēs Latgales zemes. Un viņi itkā ar šo vēsturisko zemju likumu būs spiesti rūpēties par Latgales identitāti, bet cik tas ir nopietni un ticami?" vaicāja parlamentārietis, vēlreiz atzīmējot to, ka šis ST spriedums ir vēsturiska kļūda.

Viņš teica, ja tiek izmantots arguments, ka tā ir iedzīvotāju vēlme, tad tas pats redzams Krievijā, kur Kremlis šādu pat argumentu izmanto Krimas sakarā. Saeimas deputāts skaidroja, ka piekristu aptauju reprezentativitātei, ja Vidzemē iedzīvotāju aptaujas būtu saistītas ar Vidzemes novadiem un Latgalē ar Latgales novadiem. Viņaprāt, nevar veikt aptaujas starp Latgali un Vidzemi par to novadiem.

Rancāns uzskata, ka ST lēmums par to, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam ir neatbilstoša Satversmei, ir necieņa pret mūsu vēsturi un kultūru.

Viņš piebilda, ka tā ir viņa pirmā reakcija, sakot, ka "tālāk vēl domāsim". Rancāns informēja, ka aicinās sasaukt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdi, kurā rosinās paust politisku attieksmi un nosodīt šo ST lēmumu.

Tāpat politiķis teica, ka šis spriedums viņu nepārsteidz, kā argumentu minot ST sastāvu. "ST sastāv no cilvēkiem, kuri juridisko izglītību ieguva komunistu ziedu laikos," paužot, ka tie ir kolaboranti, kuriem ar "politiskās domāšanas mērogu ir ļoti slikti".

Rancāns uzskata, ka ST tiesneši nespēj iziet uz "tādu tiešām politisku un valstiska līmeņa skatu", tā vietā viņi jautājumus skata "šauri, juridiski". Viņaprāt, ST neskata sekas, kā konkrētie lēmumi spēs ietekmēt pārējo, turpretī tiesa skatījusies uz pašvaldību iedzīvotāju tiesībām piedalīties tās darbā.

Tomēr deputāts aicināja paskatīties plašāk. "Jau kuro reizi nevar izrādīt cieņu Latvijas kultūrai, vēsturei un senču tradīcijām. Var tikai nožēlot, ka šāds spriedums tapa," teica Rancāns, uzsverot, ka politiskā līmenī būšot jādomā, kā nepieļaut šādas situācijas, izsakot piedāvājumu darbam ST atrast kvalificētākus cilvēkus.

Rancāns domā, ka daudzi politiķi piekritīs tam, ka no ST ir vairāk ļaunuma nekā labuma.

LETA jau vēstīja, ka administratīvi teritoriālās reformas izskatīšanas gaitā Saeima atbalstīja deputātu Edmunda Teirumnieka (VL-TB/LNNK) un Rancāna priekšlikumu topošajā Madonas novadā neiekļaut Murmastienes pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu.

Toreiz par šo jautājumu Saeimā raisījās plašas debates, deputātu viedokļiem daloties.

Kā ziņots, šodien ST vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Savukārt Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, kā arī Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā atzīta par atbilstošu Satversmei.

Lietā tika apvienoti pieteikumi no Inčukalna, Varakļānu un Garkalnes novada domēm. Iesniedzēji lūdza ST pārbaudīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai.

Pēc Varakļānu novada domes ieskata, apstrīdētās normas aizskar tās tiesības, jo ar šīm normām Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta ir pievienoti Rēzeknes novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju šos pagastus un pilsētu iekļaut Madonas novadā vai saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību.

Dome uzskatīja, ka, pieņemot apstrīdētās normas, Saeima rīkojusies pretēji reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem, kā arī pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu. Tāpat šo normu izstrādē neesot ievērots subsidiaritātes princips un nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar novada iedzīvotājiem un domi.

ST secināja, ka likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus, jo iekļāvis Varakļānu novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumos paredzēts Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas sadarbības pienākums vienīgi atsevišķās jomās.

Turklāt valstspilsētas pašvaldībai tas var radīt zināmas priekšrocības. Likumdevējs nav racionāli pamatojis, ka šāds sadarbības pienākums radīs tādas izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi.

Tāpat tiesa konstatēja, ka lēmums iekļaut šo novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā pēc būtības tika pieņemts vien likumprojekta trešajā lasījumā Saeimas sēdē. Šā lēmuma pamatā bija deputātu pārliecība par šīs teritorijas kultūrvēsturisko piederību Latgalei. Tiesa uzsvēra, ka administratīvi teritoriālajai reformai nav jābūt balstītai tikai un vienīgi sociālekonomiskos apsvērumos, tā var tikt veidota, ievērojot arī pašvaldību ģeogrāfiskos un kultūrvēsturiskos aspektus.