Covid-19 pabalstu administrēšana būtu produktīvāka, ja to uzticētu tikai VID, secina VK  (6)

Šāds secinājums pausts VK revīzijas ziņojumā "Par Labklājības ministrijas 2020. gada pārskatu".

Vērtējot piemaksas pie dīkstāves pabalsta par katru apgādībā esošu bērnu, kā arī vērtējot dīkstāves palīdzības pabalsta un piemaksas pie tā izlietojumu, revidenti norādījuši, ka nav izprotams, kāpēc Ministru kabinets izvēlējās izveidot četrus atsevišķus pakalpojumus - dīkstāves pabalstu, piemaksu pie dīkstāves pabalsta 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu, dīkstāves palīdzības pabalstu, ja personai nav tiesību uz dīkstāves pabalstu vai ja piešķirtais dīkstāves pabalsts ir mazāks par 180 eiro, kā arī piemaksu pie dīkstāves palīdzības pabalsta par katru apgādībā esošu bērnu –, uzdodot tos administrēt divām iestādēm – VID un VSAA.

Revidentu vērtējumā, produktīvāk, proti, izmantojot mazāk resursu un sasniedzot to pašu rezultātu, bija uzdot visus šos atbalstus administrēt VID, iekļaujot tos dīkstāves pabalsta saturā. Tādējādi, ja personas apgādībā ir bērns, VID par 50 eiro par katru bērnu palielinātu dīkstāves pabalsta apmēru. Tāpat arī, VK skatījumā, minimālā dīkstāves pabalsta apmēru varēja noteikt 180 eiro mēnesī apmērā, nevis starpību starp to izmaksāt kā atsevišķu pabalstu.

Tāpat, pēc revidentu paustā, nebija nepieciešams veidot atsevišķu pakalpojumu, lai atbalstu 180 eiro apmērā nodrošinātu tām personām, kurām bija atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbināta persona vai arī darba devējs neatbilda Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem kritērijiem.

Tāpēc, lai nodrošinātu valsts resursu produktīvu izmantošanu, VK vēl pirms revīzijas starpziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetam sniedza priekšlikumu. Tas paredz, ka turpmāk, ieviešot jaunus atbalsta veidus un nosakot, kurai institūcijai uzdot administrēt jaunieviesto atbalstu, būtu jāizvērtē, kādi dati būs nepieciešami atbalsta piešķiršanai un kura institūcija atbalstu varēs nodrošināt visproduktīvāk. Līdz ar to tiktu izmantots mazāks resursu apmērs, sasniedzot to pašu rezultātu, un vienlaikus nepieļaujot, ka viena veida atbalsta administrēšana tiek sadalīta starp vairākām institūcijām.

VK arī atzīmē, ka pašlaik izmaksājamam dīkstāves atbalstam ir paaugstināts minimālais atbalsta apmērs, tāpēc vairs nav nepieciešams atsevišķs dīkstāves palīdzības pabalsts. Tomēr arvien piemaksa pie dīkstāves atbalsta par katru apgādībā esošu bērnu tiek piešķirta kā atsevišķs pabalsts, un to administrē VSAA.

Kopumā VK secinājusi, ka Labklājības ministrijas 2020. gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem. Pārskats, VK ieskatā, ir sagatavots atbilstoši Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā arī ir gūta pārliecība, ka visām aktivitātēm piešķirtais finansējums ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķiem.

Tomēr revīzijā ir konstatētas neatbilstības nepieciešamā finansējuma plānošanā septiņām no 14 aktivitātēm – vecāku pabalsta izmaksas turpināšanai, bērnu kopšanas pabalsta apmēra palielināšanai, piemaksas pie dīkstāves pabalsta par katru apgādībā esošu bērnu un dīkstāves palīdzības pabalsta un piemaksas pie tā izmaksai, pašvaldību izmaksātā krīzes pabalsta līdzfinansēšanai, kā arī bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta izmaksai, kuru nodrošināšanai kopā ir pieprasīti 55 917 588 eiro, lai gan faktiski bija nepieciešami tikai 13 041 192 eiro.

Plānotā neizpilde galvenokārt bijusi saistīta ar to, ka nebija iespējams precīzi noteikt, cik personām faktiski atbalsts būs nepieciešams. Savukārt pašvaldību izmaksātā krīzes pabalsta līdzfinansēšanai nepieciešamā finansējuma prognozes ietekmēja arī tas, ka pabalsta apmēru noteica pašvaldības un ne visas pašvaldības to bija noteikušas, izmantojot iespēju no valsts saņemt maksimālo mērķdotācijas apmēru, tā nenodrošinot arī iedzīvotājiem ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni iespējas saņemt līdzvērtīgu atbalstu.