Varakļānu liktenis Saeimā raisa debates; konceptuāli atbalsta pievienošanu Madonas novadam  (129)

Tāpat kā pērn jūnijā, kad novadu reformas likuma galīgajā lasījumā Varakļānu novada liktenis tika izlemts pēdējā brīdī Saeimas sēdē, arī nepieciešamās likumu izmaiņas pēc Satversmes tiesas (ST) 28. maija sprieduma raisīja emocionālas diskusijas Saeimas ārkārtas sēdē pirmdien.

Debatēs izskanēja ne tikai strīdi par Latgales kultūrvēsturiskajām robežām un Varakļānu novada piederību tai, bet arī pārmetumi par to, ka lēmumi par vēlēšanu pārcelšanu divos novados tiek pieņemti dienā, kad jau sākusies iepriekšējā balsošana vēlēšanās. Kritiku izpelnījās arī ST.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija neatbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu par vēlēšanu pārcelšanu un solīja sniegt priekšlikumus otrajam lasījumam par labāku pagaidu administrēšanas risinājumu Madonas un Rēzeknes novadā no 1. jūlija līdz vēlēšanām un jauno domju sanākšanai.

Frakcija "Saskaņa" jau pirms Saeimas sēdes pirmdienas rītā izplatīja paziņojumu, ka neatbalstīs abus likumprojektus, balsojumos par šiem likumprojektiem nepiedalījās.

Atbildīgā komisija šādus likumprojektus sagatavoja piektdien, 28. maijā, ņemot vērā ST spriedumu, kurā tiesa atzinusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Iepriekš Varakļānu pilsētu, Varakļānu pagastu un Murmastienes pagastu bija plānots pievienot Rēzeknes novadam.

"Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu 5. jūnijā plānotās pašvaldību vēlēšanas jaunveidojamajā Rēzeknes novadā, kurā būtu iekļauti arī Varakļāni, paredzēts atcelt, un ir nepieciešams sarīkot jaunas vēlēšanas atsevišķi Madonas novadā un Rēzeknes novadā. Tās plānotas 11. septembrī," piektdien informēja Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP).

Komisijas deputāti piektdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā attiecīgus grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likuma projektu. Komisija vienojās lūgt Saeimas prezidiju pirmdien, 31. maijā, sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par likumprojektiem, noteikt tiem steidzamību un arī izskatīt galīgajā lasījumā.

"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā gadā novadu reformas izskatīšanas Saeimā galīgajā lasījumā gaitā 9. jūnijā, nonākot līdz Madonas novadam, Saeimas deputātiem bija jāizskata priekšlikumi, kas pretēji plānotajam un atbildīgajā komisijā lemtajam, rosināja esošā Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Pretēji viedokļi bija pat dažādu frakciju iekšienē.

Pēc vairāk nekā stundu ilgušām debatēm tika atbalstīts priekšlikums neiekļaut Varakļānus Madonas novadā. Varakļānu neiekļaušanu Madonas novadā atbalstīja JKP, NA, "Saskaņa" un daži ZZS deputāti, kopumā 51 deputāts.

Pirms tam Saeimas atbildīgā komisija nolēma Varakļānu novadu tomēr apvienot ar Madonas novadu, kā to vēlas arī pašvaldības dome un iedzīvotāji, lai gan otrajā lasījumā Saeima, steigā balsojot, radīja kuriozu, ka vienlaikus Varakļānu novads tika iekļauts gan Rēzeknes, gan Madonas novadā. Vēl pirms tam otrā lasījuma gaitā Saeimas komisija rosināja veikt iedzīvotāju aptauju Varakļānu novadā, un nobalsojušo iedzīvotāju vairākums atbalstīja pievienošanos Madonas novadam.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 28. maijā, ST lēmusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei.

Pirmdien debatēs Saeimā Pūce, atbildot uz opozīcijas aizdomām par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau bija iepriekš sagatavojusi likumprojektus, atzina, ka komisija jau iepriekš bija lūgusi atbildīgo ministriju sagatavot likumprojektus iespējamam šādam tiesas lēmumam, ņemot vērā vēlēšanu tuvumu.

Viņš arī norādīja, ka Pūce likumprojekta par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā steidzamībai ir objektīvs pamats, jo pēc tiesas sprieduma no 1. jūlija Varakļānu novads nav patlaban nevienā novadā iekļauts, tāpēc nevar kavēties, jo novads var palikt bez pašvaldības.

Deputāts Edmunds Teirumnieks (NA), kurš vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisiju, tās vārdā iebilda pret likumprojekta par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā izskatīšanas steidzamību un lūdza nepieņemt sasteigtus lēmumus. Par steidzamību gan nobalsoja 63 deputāti, "Saskaņa" balsojumā nepiedalījās.

Teirumnieks debatēs pirmajā lasījumā norādīja uz pretrunu, ka citu novadu iedzīvotāju aptaujas neņēma vērā, bet Varakļānu novada ņēma. Deputāts uzskata, ka Varakļānu novada ekonomiski izdevīgāk būtu būt Rēzeknes novadā tieši Latgales speciālās ekonomiskās zonās priekšrocību dēļ. Teirumnieks neatbalsta Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, tāpēc aicināja kolēģus neatbalstīt šo likumprojektu.

Janīna Kursīte-Pakule (NA) atgādināja, ka Varakļānu novadu Madonas rajonā Vidzemē iekļāva padomju laikā. Deputāte arī norādīja, ka, Latvijas valsti dibinot, svarīgi bija emocionālie un kultūrvēsturiskie argumenti, bet tagad tiek uzsvērti tikai sociāli ekonomiskie. Kursīte-Pakule uzskata, ka padomju laika nodarītā netaisnība pret Latgali ir jālabo un Varakļānu novads vēsturiski ir piederējis Rēzeknes apriņķim.

Arī Juris Rancāns (JKP) uzsvēra, ka Latvijas valsts dibināšanas pamatā un Latgales apvienošanas ar pārējo Latviju pamatā bija emocijas. "Latgale un Latvija nav sociāls konstrukts," uzsvēra deputāts, pārmetot ST, ka tā nav ņēmusi vērā to, kādas emocijas tas rada Latgalē, un sociāli ekonomiskās lietas likusi priekšplānā emocionālajiem un kultūrvēsturiskajiem aspektiem.

Rancāns atzina, ka iepriekš bijis emocionāls un skarbs, kritizējot tiesu pēc lēmuma, tāpēc debatēs atvainojās par savu asumu un pārmetumiem, ka tiesneši ir skolojušies padomju laikā. Rancāns uzskata, ka nav jābaidās un ir vairāk jādiskutē par ST spriedumiem, jo deputātiem jāstrādā Latvijas labā un jāpārstāv savi vēlēšanu apgabali un novadi. Deputāts pauda bažas, ka tiesa nav vērtējusi Satversmes 3. pantu, kurā Latgale pieminēta kā Latvijas daļa, jo būtībā ar šo spriedumu Latgales robežas tiek mainītas.

Rancāns aicināja atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai varētu iesniegt priekšlikumus un situāciju labot otrajā lasījumā.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule, kura ievēlētas no Vidzemes vēlēšanu apgabala, atgādināja, ka administratīvi teritoriālās reformas mērķi nebija kultūrvēsturiski. Deputāte norādīja uz bīstamību stingri nodalīt novadus, cilvēkus un nospraust robežas vienotā Latvijas valstī pēc šādiem emocionāliem un kultūrvēsturiskiem kritērijiem.

Viktors Valainis (ZZS) debatēs sacīja, ka Varakļānu gadījums novadu reformas gaitā patiesībā bija vienīgais izņēmums, kura gadījumā iedzīvotājiem tika dota iespēja izteikties leģitīmā aptaujā un to arī ņēma vērā, lemjot par likumprojektu komisijā, lai gan Saeima pēdējā lasījumā nobalsoja pretēji. Tas arī pēc būtības atbilda Eiropas pašvaldību hartas nosacījumiem, norādīja deputāts, pārmetot valdošajai koalīcijai iedzīvotāju un novadu iebilžu neuzklausīšanu reformas laikā lielākajā daļā gadījumu.

Regīna Ločmele (S) lemšanu par vēlēšanu atlikšanu pirmdien, kad sākas iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās, nosauca par uzbrukumu demokrātijai. Deputāte atgādināja, ka esot ierosinājusi Saeimas sēdi sasaukt vēl nedēļas nogalē, taču tas nav guvis atbildīgās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vairākuma atbalstu.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Kazinovskis debatēs apšaubīja gan aptaujas Varakļānu novadā rezultātus, gan kritizēja ST, ka tā nonāc pretrunās un nevērtē likuma atbilstību visiem Satversmes pantiem. Kazinovskis arī pauda šaubas par ST lietderību.

Deputāts Jānis Butāns (JKP) uzskaitīja virkni argumentu, kāpēc, pēc viņa domām, arī pēc socioekonomiskiem rādītājiem Varakļānu novadam ir izdevīgāk būt Rēzeknes novadā. Butāns pieļāva, ka Madonas novadam varētu pievienot tikai Murmastienes pagastu, bet Varakļānu pilsēta un pagasts paliktu Rēzeknes novadā.

Frakcija "Saskaņa" jau pirms Saeimas sēdes pirmdienas rītā izplatīja paziņojumu, ka neatbalstīs šos likumprojektus, un tādu viedokli debatēs pauda arī frakcijas deputāti. "Saskaņa" balsojumos par šiem likumprojektiem nepiedalījās.

Frakcijas paziņojumā teikts, ka piektdien, 28. maijā, publicēts Satversmes tiesas spriedums lietā, kurā viena no apstrīdētām normām attiecas uz Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas pievienošanu Rēzeknes novadam, un gandrīz vienlaikus ar spriedumu, ar kuru Satversmes tiesa paziņoja par attiecīgās normas neatbilstību Satversmei, VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) informēja medijus, ka sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un likumprojekts "Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums". Jau pirmdien, 31. maijā, tie tiek steidzamības kārtībā izskatīti Saeimā.

"Ir acīmredzami, ka Satversmes tiesas spriedums, ar kuru sabiedrība, tostarp Saeimas opozīcijas deputāti, tika iepazīstināti 28. maijā, citiem Saeimas deputātiem un pie varas esošās koalīcijas pārstāvjiem bija zināms jau iepriekš. Satversmes tiesai ir īpašas pilnvaras un īpašs statuss, kas uzliek tai pienākumu būt absolūti objektīvai gan spriedumos, gan veidā, kā par tiem tiek informēta sabiedrība. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā rodas pamatotas šaubas, vai šis princips ir ievērots. Ja valdošā koalīcija, salīdzinot ar pārējo sabiedrību, ir saņēmusi īpašu pretimnākšanu informācijā, vai varam būt pilnīgi pārliecināti, ka šāda attieksme nav ietverta arī pašā spriedumā? Vai Satversmes tiesa šajā jautājumā nav nostājusies sasteigtas un nepārdomātas administratīvi teritoriālās reformas iniciatoru pusē?" norāda frakcija.

Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāti norāda, ka veids, kā valdošā koalīcija vēlas risināt ar Satversmes tiesas spriedumu saistītos jautājumus, rada virkni citu demokrātijas un vienlīdzības principu pārkāpumu.

"Vēršam uzmanību, ka 31. maijā, kad valdošā koalīcija plāno izskatīt likumprojektu par pašvaldību vēlēšanām Madonas un Rēzeknes novados, šīs vēlēšanas atbilstīgi spēkā esošajai Pašvaldības domes vēlēšanu likuma redakcijai ir jau sākušās – vēlētājiem ir tiesības izmantot iepriekšējas nobalsošanas iespēju. Iecerētā vēlēšanu pārcelšana Rēzeknes un Madonas novados pārkāpj arī vienlīdzības principu ievēlēto pašvaldības deputātu pilnvaru termiņos: tas būs īsāks par likumā noteiktajiem četriem gadiem. Kādas ir tiesiskās sekas – vai šāds lēmums nav vērtējams kā nesamērīgs un diskriminējošs?" teikts paziņojumā.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldību vēlēšanām šā gada 5. jūnijā ir jānotiek atbilstīgi pašlaik spēkā esošajiem likumam, šobrīd likumā noteiktajās pašvaldību robežās. Visi turpmākie likumu grozījumi jāsagatavo izsvērti, bez histēriskas steigas un jau ietvertām pretrunām. Attiecīgām izmaiņām jāstājas spēkā līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tikai šāds risinājums atbilst tiesiskās paļāvības principam. Mēs uzskatām, ka sabiedrības neatņemamas tiesības ir zināt un piedalīties tai būtisku jautājumu izlemšanā. Gan Varakļānu novada "stumdīšanā" starp Rēzekni un Madonu, starp Latgali un Vidzemi, gan citos līdzīgos strīdīgos gadījumos nav nopietni izzināts un ņemts vērā pašu iedzīvotāju viedoklis," vēstīja "Saskaņa".

Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāti, kas ievēlēti no Latgales, norāda, ka viņu vēlētājs nav devis pilnvarojumu šādā veidā lemt par viņiem būtisku jautājumu, kas ļoti emocionāli skar latgaliešu identitātes un piederības izjūtu.

"Tas ir mākslīgs mēģinājums pretnostatīt Latgali un pārējo Latviju. Visi frakcijas deputāti ar šādu nostāju pilnībā solidarizējas. Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Saeimas deputātu frakcija paziņo, ka neatbalstīs likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" un likumprojektu "Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums". Mēs uzskatām, ka Latvijā varas suverēns ir tauta, un mums ir tās dots pilnvarojums. Mēs atzīstam, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, taču nekas nevar mūs piespiest balsot pretēji savu vēlētāju dotajam mandātam," teikts frakcijas paziņojumā.

Vienlaikus Saeima atbalstīja arī grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas papildina likumu ar pantu un pielikumu, kas nosaka nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus.

Grozījumi paredz, ka nacionālas nozīmes attīstības centri ir lielākās pilsētas, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir vismaz 20 000, kurās ir attīstīta rūpniecība, transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra.

Reģionālas nozīmes attīstības centri ir apdzīvota vieta, kas ir nozīmīgi reģiona kultūras, un/vai transporta un/vai ražošanas centri ar attīstītu sociālo infrastruktūru un daudzveidīgiem pakalpojumiem.

Par nacionālas nozīmes attīstības centriem likuma pielikumā noteikta Daugavpils pilsēta, Jelgavas pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Jūrmalas pilsēta, Liepājas pilsēta, Ogres pilsēta, Rēzeknes pilsēta, Rīgas pilsēta, Valmieras pilsēta un Ventspils pilsēta.

Reģionālas nozīmes attīstības centri ir Aizkraukles pilsēta, Alūksnes pilsēta, Balvu pilsēta, Bauskas pilsēta, Cēsu pilsēta, Dobeles pilsēta Ilūkstes pilsēta, Gulbenes pilsēta, Grobiņas pilsēta, Krāslavas pilsēta, Kuldīgas pilsēta, Limbažu pilsēta, Līvānu pilsēta, Ludzas pilsēta, Madonas pilsēta, Maltas ciems, Ozolnieku ciems, Preiļu pilsēta, Salaspils pilsēta, Saldus pilsēta, Saulkrastu pilsēta, Siguldas pilsēta, Smiltenes pilsēta, Talsu pilsēta, Tukuma pilsēta, Ugāles ciems un Valkas pilsēta.