Pēc Saeimas pretrunīgā balsojuma pirmdienas vakarā par Varakļānu novada iespējamu atkārtotu iekļaušanu Rēzeknes novadā, nerespektējot Satversmes tiesas (ST) lēmumu, otrdienas rītā notikusi valdošās koalīcijas pārstāvju sanāksme ar Valsts prezidentu. Tajā nolemts pagaidām Varakļānu novadu atstāt kā atsevišķu novadu, bet laika gaitā strādāt pie regulējuma, lai to iekļautu Rēzeknes novadā, liecina "Delfi" rīcībā esoša neoficiāla informācija.
Tāda vienošanās panākta, jo valdošā koalīcija nebija spējīga iekšēji vienoties, ka Varakļānu novads tiek iekļauts Madonas novadā.
Šis panāktais kompromiss nozīmē, ka pašvaldību vēlēšanas Madonas novadā varētu notikt tagad, Varakļānu novadā rudenī tiktu ievēlēta jauna dome uz gadu un arī Rēzeknes novadā vēlēšanas notiktu vēlāk.
Tā kā pirmdienas vakarā pēc pretrunīgo priekšlikumu atbalstīšanas Saeima lēma atgriezt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atbildīgajā komisijā un Saeimas sēdi pārtraukt līdz otrdienas pulksten 14, Administratīvi teritoriālās reformas komisijai jāsanāk līdz tam uz sēdi un jāformulē atsevišķs komisijas priekšlikums, lai varētu atgriezties pie likumprojekta izskatīšanas un pieņemšanas. Komisijas sēde sasaukta pulksten 13, Saeimas sēdi plānots turpināt pēc komisijas sēdes beigām.
Valsts prezidents sagaida Varakļānu novada jautājuma risinājumu atbilstoši Satversmei, ar tādu vēstījumu paziņojumā pēc tikšanās nācis klajā Valsts prezidents Egils Levits.
Līdz ar Saeimas vakardienas balsojumu par pašreizējā Varakļānu novada piederību, kas ir pretējs ST spriedumam, Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 1. jūnijā, sasauca koalīcijas frakciju pārstāvju apspriedi. Tajā piedalījās Arvils Ašeradens (JV), Jānis Dombrava (NA), Raivis Dzintars (NA), Marija Golubeva (A/P), Juris Jurašs (JKP), Ainars Latkovskis (JV), Māris Možvillo (KPV LV) un Juris Pūce (A/P).
Ar Valsts prezidenta kancelejas starpniecību izplatītā paziņojumā presei teikts, ka Valsts prezidents norādīja, ka visi konstitucionālie orgāni savu darbību veic Satversmes noteiktajā ietvarā. Satversmes tiesas kompetencē ir lemt par Saeimas pieņemto likumu atbilstību Satversmei. Šajā spriedumā Satversmes tiesa konstatēja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktais, ka pašreizējais Varakļānu novads turpmāk būs jaunizveidojamā Rēzeknes novada sastāvā, ir pretrunā ar Satversmi.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija, kā tas noteikts Satversmes ievadā, ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas spriedumus. Pretējā gadījumā Saeimas rīcība rada konstitucionālo krīzi. Valsts prezidents atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus. Tādēļ ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.
Apspriedes dalībnieki bija vienisprātis, ka konstitucionāla krīze nedrīkst tikt pieļauta, teikts paziņojumā. Tika apspriestas dažādas iespējas, kā no tās izvairīties. Viena iespēja varētu būt, ka Saeima tagad atkārtoti lemj par pašreizējā Varakļānu novada turpmāko piederību atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, un pēc tam, ar jaunu likumu, jaunizveidoto novadu robežas var tikt koriģētas. Cita iespēja varētu būt, ka pašreizējais Varakļānu novads pārejas periodā tiek saglabāts kā atsevišķa pašvaldība līdz jaunam Saeimas regulējumam.
Apspriedes dalībnieki vienojās, ka Saeima tagad aktīvi strādās pie tāda Varakļānu novada jautājuma risinājuma, kas nepieļautu konstitucionālo krīzi, teikts paziņojumā medijiem.
"Delfi" jau ziņoja, ka, otrajā lasījumā izskatot grozījumus likumā, kas nepieciešami ST sprieduma izpildei, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un "Saskaņa" atbalstīja Latgales deputātu priekšlikumu par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā pretēji tam, kā bija lemts pirmajā lasījumā.
Pēc "Delfi" rīcībā esošās informācijas šāds balsojuma iznākums bija zināms pārsteigums JKP un NA, jo bija pārliecība, ka Saeimas vairākums tomēr neatbalstīs šo priekšlikumu, jo rīta pusē "Saskaņa" paziņoja, ka nepiedalās balsojumos par šiem likuma grozījumiem, un pirmajā lasījumā tā arī rīkojās. Tomēr otrajā lasījumā tā rīkojās citādi.
Vienlaikus otrdienas rītā attālinātā preses konferencē Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai zina par tikšanos pie prezidenta un panākto vienošanos, atbildēja, ka par to nav informēts.
Pulksten 11 sasauktajā preses konferencē Varakļānu novada domes vadītājs Justs pašvaldības iedzīvotāju un domes vārdā pauda lielu neizpratni par Saeimas darbībām, izskatot grozījumus likumā un ignorējot ST spriedumu attiecībā uz Varakļānu novadu. "Tiesas spriedums visām juridiskām un fiziskām personām, kuras tas skar, tas ir obligāti jāievēro," sacīja Justs, norādot, ka ST rūpīgi vērtējusi šo lietu.
"Varakļānieši, protams, ir un ir bijuši Latgale. Mēs ar to lepojamies līdz šim, bet to paredzēts regulēt atsevišķā, Valsts prezidenta iniciētā latviešu vēsturisko zemju likumā," sacīja Justs, piebilstot, ka šis nav arī vienīgais gadījums, kad novadu robežas neatbilst kultūrvēsturiskajām zemēm.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs aicināja Saeimu nepieņemt pretlikumīgus lēmumus un vērsa Valsts prezidenta uzmanību uz demokrātijas principu ievērošanu valstī un sekām, kas rodas, ignorējot šos principus un likumību.
Justs pieļāva, ka novads vēlreiz vērsīsies ST, ja Saeima nepildīs tiesas lemto.
Justs aicināja pulksten 12.30 pieslēgties akcijai "Sadzirdi demokrātiju", minūti signalizējot, lai pievērstu uzmanību tam, kas notiek ar demokrātiju un tiesisko paļāvību Latvijā.
"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā gadā novadu reformas izskatīšanas Saeimā galīgajā lasījumā gaitā 9. jūnijā, nonākot līdz Madonas novadam, Saeimas deputātiem bija jāizskata priekšlikumi, kas pretēji plānotajam un atbildīgajā komisijā lemtajam, rosināja esošā Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Pretēji viedokļi bija pat dažādu frakciju iekšienē.
Pēc debatēm tika atbalstīts priekšlikums neiekļaut Varakļānus Madonas novadā. Varakļānu neiekļaušanu Madonas novadā atbalstīja JKP, NA, "Saskaņa" un daži ZZS deputāti, kopumā 51 deputāts.
Pirms tam Saeimas atbildīgā komisija nolēma Varakļānu novadu tomēr apvienot ar Madonas novadu, kā to vēlas arī pašvaldības dome un iedzīvotāji, lai gan otrajā lasījumā Saeima, steigā balsojot, radīja kuriozu, ka vienlaikus Varakļānu novads tika iekļauts gan Rēzeknes, gan Madonas novadā. Vēl pirms tam otrā lasījuma gaitā Saeimas komisija rosināja veikt iedzīvotāju aptauju Varakļānu novadā, un nobalsojušo iedzīvotāju vairākums atbalstīja pievienošanos Madonas novadam.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 28. maijā, ST lēmusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
