Varakļāni paliek kā atsevišķs novads; Rēzeknes un Varakļānu novadā vēlēšanas pārceltas (plkst. 16.15)  (146)

Vienlaikus Saeima lēma, ka Madonas novadā pašvaldību vēlēšanas tomēr notiks šonedēļ, lai gan iepriekš tās bija iecerēts pārcelt uz 11. septembri. Tagad nolemts, ka Madonas novadā 2021. gadā pašvaldības vēlēšanās iepriekšējās balsošanas dienas ir 3. jūnijs un 4. jūnijs, kā arī iespēja balsot vēlēšanu dienā 5. jūnijā.

Kopumā par grozījumiem nobalsoja 81 Saeimas deputāts, pret balsoja tikai pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko.

Kā, Saeimai otrdien pēcpusdienā atgriežoties pie grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā izskatīšanas, paskaidroja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Juris Pūce (AP), komisijas piedāvātie priekšlikumi par Varakļānu novadu ir pagaidu risinājums. Saskaņā ar tiem Varakļānu novads paliek kā atsevišķs novads, bet vienlaikus Saeima uzdod veikt iedzīvotāju aptauju un Ministru kabinetam sagatavot priekšlikumu Saeimai, kuram novadam Varakļāniem būtu jāpievienojas nākotnē. "Esošais Varakļānu novads faktiski neatbilst administratīvi teritoriālās reformas kritērijiem un principiem, bet, lai to novērstu, vajag laiku un diskusijas, lai iesaistītu sabiedrību un savietotu esošās pretrunas starp reformas kritērijiem un kultūrvēsturiskajiem aspektiem, kas būtiski daļai deputātu," atzina Pūce, skaidrojot kompromisa priekšlikumus.

"Delfi" jau ziņoja, ka otrdienas rītā uz sanāksmi Saeimas valdošās koalīcijas pārstāvjus bija aicinājis Valsts prezidents, norādot uz nepieciešamību ievērot Satversmi un pildīt ST spriedumu un palīdzot tik pie kompromisa priekšlikuma.

Saeima atbalstīja atbildīgās komisijas otrdien īpaši sasauktā sēdē un jau pēc tikšanās ar prezidentu formulētu piedāvājumu par Varakļānu novada nākotni. Tie ir vairāki priekšlikumi, un viens no tiem paredz, "ka Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums. Pirmajā no ziņojumiem papildus iekļauj izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu un sniedz izvērtējumu par potenciāliem reģionālas nozīmes attīstības centriem Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā". Šo Saeima atbalstīja bez iebildumiem un balsošanas.

Debates gan izvērtās pie priekšlikuma papildināt likuma pārejas noteikumus ar noteikumiem, kas uzdod Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021. gada 1. oktobrim organizēt publisko apspriešanu par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai. Priekšlikums arī paredz, ka Ministru kabinets, izvērtējot Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" noteiktā mērķa sasniegšanas scenārijus, līdz 2022. gada 1. janvārim iesniedz Saeimai priekšlikumus attiecībā uz Varakļānu novada administratīvo teritoriju.

Priekšlikumā bija iekļauta arī norma, ka Madonas novadā 2021. gadā pašvaldības vēlēšanās iepriekšējās balsošanas dienas ir 3. jūnijs un 4. jūnijs. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir šāds: ceturtdien — no pulksten 16.00 līdz 20.00; piektdien — no pulksten 11.00 līdz 20.00. Tas bijis nepieciešams, lai atrisinātu situāciju, ka 31. maijā, kad jau sākās iepriekšējā balsošana citās pašvaldībās, Madonā tas nenotika.

Par šo priekšlikumu kopumā nobalsoja 80 Saeimas deputāti.

Viens no aktīvākajiem Latgales deputātiem un Varakļānu novada piederības Latgales aizstāvis Juris Rancāns (JKP) debatēs sacīja, ka būtu leģitīmi vaicāt viedokli arī Latgalei, ne tikai Varakļānu novadam, un pauda cerību, ka nākotnē būs pietiekami laika, lai uzklausītu visas puses šajā procesā. "Aicinu sadzirdēt Latgali," teica Rancāns, paužot atbalstu panāktajam kompromisam. Rancāns debatēs arī turpināja kritizēt ST rīcību, norādot, ka tā nav vērtējusi novadu reformas likuma atbilstību Satversmes 3. pantam, kas nosaka, kādas vēsturiskās zemes veido Latvijas valsti.

Viktors Valainis (ZZS), kritizējot pagaidu varianta pieņemšanu Varakļānu novada gadījumā, norādīja, ka novadu reforma jau pašā pamatā bija slikta, bet tagad Saeima ar katru solo padara situāciju vēl sliktāku.

Vjačeslavs Dombrovskis šādu Saeimas pieeju nosauca par tiesisko nihilismu, kas sasniedz jaunu līmeni, jo šie priekšlikumi nepilda pilnībā ST lēmumu. Tiesa cita starpā norādīja, ka novadu reformas kritēriji paredz veidot novadus ar nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru. Dombrovskis paziņoja, ka nepiedalīsies balsošanā par šādiem likuma grozījumiem.

Pūce debatēs teica, ka viņš pats un frakcija "Attīstībai/Par" neatbalsta atsevišķa Varakļānu novada izveidošanu pretēji reformas kritērijiem, tāpēc balsojumā nepiedalās, taču nebalso pret, lai neveicinātu konstitucionālo krīzi valstī.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumu, kas nosaka kārtību, kādā organizējamas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, ieceļama pagaidu administrācija un sasaucama jaunievēlētās pašvaldības domes pirmā sēde. Par šī likuma pieņemšanu nobalsoja 78 deputāti no visām frakcijām.

Saeima lēmusi, ka Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas notiks 2021. gada 11. septembrī. Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās šīs vēlēšanas jaunveidojamā Varakļānu novada teritorijā un jaunveidojamā Rēzeknes novada teritorijā ne vēlāk kā piektajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai.

Ar Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanām saistītos izdevumus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no saviem budžeta līdzekļiem finansē – līdz 2021. gada 30. jūnijam – novadus veidojošās pašvaldības proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitam atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem; no 2021. gada 1. jūlija attiecīgās (jaunizveidotās) pašvaldības.

Jaunievēlēto Varakļānu novada domi un jaunievēlēto Rēzeknes novada domi uz pirmo sēdi sasauc likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. oktobrī. Jaunievēlētās Varakļānu novada domes un jaunievēlētās Rēzeknes novada domes pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad uz pirmo sēdi sanāk 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome. Likumā noteiktajos gadījumos domes pilnvaras var tikt izbeigtas arī pirms šā termiņa.

Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Varakļānu novada dome, Varakļānu novada pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā – pagaidu administrācijas vadītājs – Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs; pagaidu administrācijas locekļi – Varakļānu novada domes deputāti Anita Saleniece, Dina Inķēna, Gunārs Puntužs, Jānis Erels, Gunārs Gabrišs, Janīna Grudule, Austris Kokars.

Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Rēzeknes novada dome, Rēzeknes novada pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā – pagaidu administrācijas vadītājs – Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs; pagaidu administrācijas loceklis – Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova.

Pagaidu administrācijas locekļiem ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem citās institūcijās. Varakļānu novada pašvaldības administrācija un Rēzeknes novada pašvaldības administrācija uz pirmo sēdi sanāk 2021. gada 1. jūlijā. Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību.

Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.