'Ideja nāca no mammas'. Kā Elīna Bērziņa nonāca līdz ugunsdzēsēja glābēja profesijai

"Mainās gan darba vide, gan darba uzdevumi, gan arī tradīcijas mainās. Tradicionāli ugunsgrēku dzēšana bija vīrišķīga profesija, bet, laikam mainoties, redzam, ka lidmašīnas taču vada arī sievietes," atzīst VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns un piebilst, ka ugunsdzēsēju glābēju darbs arī paliek radošāks, piemēram, statistika par pērno gadu liecina, ka dažādi glābšanas darbi ņēma virsroku pār ugunsgrēku dzēšanu. VUGD dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš atzīst, ka būtiskākais šķērslis, lai ugunsdzēsēja glābēja amatā varētu strādāt arī sievietes, bija materiāli tehniskais nodrošinājums, jo lielākā daļa depo ēku ir novecojušas un neatbilst ne tikai mūsdienu ugunsdzēsēju glābēju darba specifikai, bet arī ikdienas vajadzībām – telpas, kurās jāuzturas gaidot izsaukumu, daudzviet ir neatbilstošas.

Elīnas Bērziņas darbavietas RRP 2.daļas depo adrese ir Jaunpils ielā, Rīgā, tā ir jauna un dienesta darba specifikai piemērota ēka, kur var nodrošināt ugunsdzēsēja glābēja darbam atbilstošus apstākļus. "Jauns depo – jaunas iespējas. Jaunajās telpās ir ne tikai patīkami uzturēties, bet tās arī piemērotas individuāli sievietēm," paskaidro Zitāns. Proti, tajās vīriešiem un sievietēm nodrošinātas atsevišķas telpas, kur pārģērbties, atpūsties, arī nomazgāties. No 91 depo tādas iespējas ir vien septiņos, proti, jaunuzbūvētajos. Taču dienesta plānos ir šo skaitu audzēt.

Kā Elīna nonāca līdz ugunsdzēsēja-glābēja profesijai, kādas mācības bija nepieciešamas un kāda ir Igaunijas un Lietuvas glābšanas dienestu pieredze, lūkoja noskaidrot portāls "Delfi".

"Es arī gribētu būt viņu vietā"

Kas Elīnu pamudināja izvēlēties šo profesiju? Mācoties devītajā klasē, pusaudze aizdomājusies, vai turpināt mācības vidusskolā vai apgūt profesiju. Doma par ugunsdzēsējiem viņai jau bijusi agrā bērnībā. Iespējams, romantizēta, jo iespaidus smēlusies no filmām un seriāliem.