Pēc četras stundas garas intervijas ir grūti šo garo un, neapšaubāmi, interesanto stāstījumu iekļaut vienā rakstā. 95 gadus vecā Imanta Grāvīša piedzīvojumu pietiek vismaz vienai grāmatai. Pirms divām nedēļām portāls “Delfi” publicēja intervijas pirmo daļu, kur sirmais kungs stāstīja par savu dzīvi pirms 2. pasaules kara un dienestu vācu armijas diversantu vienībā. Šajā rakstā Grāvītis dalās atmiņās par piedzīvoto Sibīrijas katorgā un dzīvi pēc tam.
“Tas ir mežonīgs darbs mežonīgos apstākļos. Tas, kurš tur nav bijis, to nekad nevarēs saprast. Saprast, ko nozīmē 12 stundas strādāt salā smagu darbu neapģērbtam, nepaēdušam un garīgi nomāktam. Bez perspektīvas. Ja jūs esat grūtībās un jums ir perspektīva, tas ir viens moments. Bet grūtībās un bez perspektīvas – tas ir kas pavisam cits. Tas ir nāvējoši,” izdzīvošanu Sibīrijas vergu nometnēs raksturo Grāvītis.
2. pasaules kara laikā, 1944. gada vasarā, Grāvītis brīvprātīgi pieteicās dienēt vācu armijas Gaisa spēku izpalīgos. Tobrīd viņš bija 17 gadus vecs. Savukārt 1944. gada rudenī pirms evakuācijas uz Vāciju Grāvītis no izpalīgu vienības dezertēja un Kurzemes mežos pievienojās diversantu vienībai “SS-Jagdverband Ost” jeb tā dēvētajiem “Meža kaķiem”. Pēc kapitulācijas Grāvītis padevās gūstā un nonāca nometnē pie Lādogas ezera.
No gūstekņu nometnes viņš Latvijā atgriezās 1946. gada pavasarī un turpināja mācības Pļaviņu vidusskolā. Brīvībā gan viņam neizdevās palikt ilgi, 1947. gada augustā Grāvīti apcietināja Baltijas kara apgabala pretizlūkošanas sevišķā daļa.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv