Video: 1. septembrī mācības atsāksies klātienē, sola Šuplinska  (43)

"Izglītības un zinātnes ministrija jau no šī gada sākuma ir uzstājīgi pētījusi gan Eiropas valstu pieredzi, gan konsultējusies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, skatījusies ar bažām uz datiem par [bērnu psihoemocionālo stāvokli] un, protams, viennozīmīgi varu teikt, ka pirmais septembris šogad ir klātienē," teica ministre.

Lai mācības varētu notikt droši, ministre uzskaitīja darāmos darbus – visiem mācību procesā iesaistītajiem vasarā nepieciešama pilnvērtīga atpūta. "Mēs patiešām katram novēlam labu un pilnvērtīgu atpūtu. Lai vai cik neticami tas šķiet, bet tieši psihoemocionālā labsajūta ir tas, kas ir svarīgākais jebkuram jautājumam, jebkuram darbam," pauda Šuplinska.

Ministre aicināja pedagogus un vecāko klašu skolēnus sliekties par labu vakcinācijai. "Mēs redzam, ka tajās valstīs, kur vakcinācija notiek veiksmīgi, arī slimība tomēr mazinās," norādīja nozares ministre. Jāatgādina, ka no trešdienas, 2. jūnija, Latvijā uzsākta arī 12-15 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ar "Comirnaty" ("Pfizer/BionTech") vakcīnu.

Tāpat vasarā notiks arī ventilācijas uzlabošana virknē skolu. "Delfi" jau rakstīja, ka, lai nodrošinātu pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības skolu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu būvniecību vai ierīkošanu, pašvaldības varēs saņemt valsts budžeta finansējumu 7,2 miljonu eiro apmērā augstas gatavības projektu īstenošanai.

Šuplinska arī uzsvēra, ka jau gadu atsevišķa darba komanda analizē, kas un kāpēc A un B mācību modelī "nenostrādāja". IZM vasarā plāno arī papildināt "Skola 2030" metodisko materiālu klāstu.

Attiecībā uz psihoemocionālo skolēnu stāvokli, ministrija uzskata, ka tieši ar tā uzlabošanu šobrīd jāstrādā visvairāk. Kā teica Šuplinska, aptuveni 10-15% skolēnu šobrīd ir sociālā riska grupā. Ministre cer, ka viņu iesaiste bezmaksas vasaras nometnēs situāciju uzlabos.

"Pamata problēma, kas šobrīd ir jārisina, ir psihoemocionālais atbalsts visām grupām. Primāri no Izglītības un zinātnes ministrijas tas ir skolēniem un skolēniem, netieši arī vecākam. Ja mēs atgūstam, ka skolēns un skolotājs [uz] pirmo septembri ir enerģisks un gatavs darboties, tad viss pārējais notiks," teica nozares ministre, norādot, ka aizvadītajā mācību gadā visgrūtākais bija ilgais attālināto mācību posms.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kā ministre vērtē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lēmumu, kas paredz, ka jaunajā mācību gadā studiju procesā drīkstēs piedalīties galvenokārt Covid-19 vakcinētas personas, ministre atbildēja: "Tas ir viens no jautājumiem dienas kārtībā ekspertu grupai, kas ir izveidota. Tas nozīmē, ka tas būs lēmums, kas veidosies jau jūnija mēnesī. Atkal, izmantojot Eiropas pieredzi un atsaucoties uz šo sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, ļoti skaidri pozicionēju, ka nevar būt diskriminējoša rakstura paziņojumi starp vakcinētajiem un cilvēkiem, kas, iespējams, testējas, un cilvēkiem, kuriem, iespējams, ir citādi uzskati. Es absolūti esmu par to, ka lielākajai daļai sabiedrības tas ir jādara [jāsaņem Covid-19 vakcīna]."

Viņa arī pauda, ka šobrīd nav zināmi iemesli un argumenti, kāpēc cilvēki izvēlas nesaņemt Covid-19 vakcīnu, tāpēc ministres ieskatā liegt studijas cilvēkiem, kas nav saņēmuši Covid-19 vakcīnu vai regulāri neveic testu, nav atbilstoši Satversmei un cilvēktiesībām.

Jau ziņots, ka atsevišķas mācību iestādes ir paziņojušas par to, kā organizēs gaidāmo mācību gadu. Piemēram, RSU, sākot ar 30. augustu, studiju procesā varēs piedalīties Covid-19 vakcinētas personas, infekciju pārslimojuši cilvēki un ar atsevišķiem noteikumiem arī tie, kas nav ne vakcinējušies, ne pārslimojuši.

Savukārt Latvijas Universitāte (LU) nesekoja RSU piemēram. LU jaunajā akadēmiskajā gadā plāno daļēji atsākt klātienes studijas, skaitliski lieliem kursiem gan turpinot studēt attālināti,

"Kategoriskus uzstādījumus par turpmāko darbu patlaban neesam pieņēmuši," iepriekš sacīja LU rektors Indriķis Muižnieks, norādot, ka LU pagaidām neplāno sekot RSU piemēram un klātienē ļaut studēt pamatā tikai pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem.