Pēc debatēm dienas garumā apstiprināti četri jauni ministri atjaunotajā valdībā (plkst. 18.55)  (320)

Līdz pirmajam pārtraukumam un vēl pēc tam tika runāts par ekonomikas ministra amata kandidāta Jāņa Vitenberga (NA) atbilstību amatam. Pēc vairāku stundu debatēm Vitenbergs kā pirmais no četriem tika apstiprināts amatā ar 56 balsīm.

Pēc Vitenberga apstiprināšanas amatā līdz pusdienas pārtraukumam pulksten 12.30 Saeimā nepilnu stundu ritēja debates par iekšlietu ministra amata kandidāti Mariju Golubevu (AP). Pēc pusdienas pārtraukuma atsākot darbu, Saeima vairāk nekā stundu debatēja par kandidātes piemērotību amatam.

Pēc debatēm par Golubevas apstiprināšanu iekšlietu ministres amatā nobalsoja 54 deputāti. Līdz ar to viņa ir kļuvusi par otro sievieti šajā amatā pēc Lindas Mūrnieces.

Pēc stundu garām debatēm izglītības un zinātnes ministres amatā Saeima ar 54 balsīm apstiprināja Anitu Muižnieci (JKP).

Par labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) apstiprināšanu amatā deputāti debatēja gandrīz divas stundas, Saeimas darbam ievelkoties jau vakarā. Par Eglīša apstiprināšanu amatā nobalsoja 56 deputāti.

Balsojumi par jaunajiem ministriem tika īpaši gaidīti, lai redzētu arī atjaunotās valdošās koalīcijas patieso balsu skaitu Saeimā. Par Vitenbergu nobalsoja 56 deputāti, un tajā skaitā viņu atbalstīja arī "KPV LV" frakcijas deputāts Ralfs Nemiro. Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, bet Nemiro atturējās. Šajā reizē nebalsoja arī Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Par Muižnieci nobalsoja 54 deputāti, tajā skaitā Nemiro, taču nebalsoja Andrejs Judins (JV) un Artuss Kaimiņš, kurš gan vēlāk sēdes gaitā atvainojās, jo neesot sapratis, kurā brīdi būs balsojums, un atgājis no datora. Tas bijis saistīts ar to, ka šajā dienā pēkšņi Saeimas sēžu pārtraukumi bijuši 20 nevis 30 minūšu gari, kā bijis ierasts.

Par Eglīti nobalsoja 56 deputāti, tajā skaitā Nemiro.

Nevienā no šiem balsojumiem nepiedalījās Inguna Rībena, kas savulaik pameta Nacionālās apvienības frakciju, un Andris Kazinovskis, kurš pirms gada pameta JKP frakciju. Saeimas sēdē vispār nepiedalījās divi koalīcijas deputāti – Inese Ikstena (AP) un Aldis Blumbergs, kurš ir partijas "Vienotība" biedrs, bet pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Līdz ar to var secināt, ka atjaunoto koalīciju atbalsta tās četras frakcijas, Stabilitātes grupa Ata Zakatistova vadībā, kā arī vairāki neatkarīgie deputāti, kas ir pieslējušies un atbalsta kādu no valdošās koalīcijas partijām vai frakcijām, bet nevar būt šo frakciju sastāvā, jo frakcijas mainīt liedz Saeimas kārtības rullis. Izņēmums šajos balsojumos bija Nemiro rīcība, jo viņš ir "KPV LV" frakcijas biedrs, lai gan nav vairs partijas biedrs.

Saeimas sēdes sākumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), attālināti uzrunājot Saeimu un stādot priekšā ministru kandidatūras, īsi raksturoja situāciju valstī Covid-19 pandēmijas laikā un iziešanu no krīzes ar vakcinācijas palīdzību, kas jāturpina. Vienlaikus valdībā jādomā par valsts virzību nākotnē, tāpēc par jauno virzienu definēta viedā reindustrializācija. Lai to paveiktu, nepieciešams pilns valdības sastāvs, teica Kariņš.

Kā pirmo viņš aicināja atkārtoti ekonomikas ministra amatā apstiprināt Vitenbergu, kurš šos pienākumus pildīja jau vairāk nekā gadu, pirms mainīja partejisko piederību no "KPV LV" uz NA.

Pie frakcijām nepiederošais Nacionālās apvienības biedrs, Saeimas deputāts un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vitenbergs, uzstājoties Saeimā, atgādināja par to, ko jau iepriekš paveicis, strādājot Ministru kabinetā, it īpaši Covid-19 laika atbalsta sniegšanai uzņēmējiem. Vitenbergs teica, ka ne vienmēr bija viegli un vienkārši izstrādāt atbalsta programmas, taču katra tāda bija kā maza uzvara. Valdības īstenotie atbalsta pasākumi palīdzēja efektīvi samazināt pandēmijas smagumu tautsaimniecībai, un IKP pērn kritās Latvijā divreiz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), atgādināja Vitenbergs, un norādīja uz pozitīvām OECD prognozēm par Latvijas IKP pieaugumu šajā gadā.

Tāpat viņš solīja, ka "jaunais Vitenbergs pabeigs darbus, ko ministrijā iesācis vecais Vitenbergs", tajā skaitā mājokļu pieejamības jautājumu risināšanu. Vitenbergs uzsvēra, ka nepieciešams uzlabot Latvijas eksporta preču pievienoto vērtību, tāpēc tiek strādāts pie īpaša investīciju fonda izveides. Aktīvs darbs notiks arī pie ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu apgūšanas.

Debatēs deputāts Ivars Zariņš (S) atzinīgi novērtēja, ka ministrs Saeimu iepazīstina ar saviem plāniem, taču norādīja, ka labās lietas valsts ekonomikā notiek nevis koalīcijas darbu dēļ, bet par spīti tai. Zariņš uzsvēra, ka dati rāda, ka pandēmijas laikā Latvijas ekonomikai klājies ievērojami sliktāk nekā Igaunijā un Lietuvā.

Zariņu arī uztrauc, kā turpināsies "OIK afēra", un viņš Vitenbergam pārmeta iepriekš jau pieņemtos lēmumus šajā jomā, kas neļauj valstij atgūt visus "izkrāptos līdzekļus", bet tikai par zināmu periodu. Deputāts detalizēti pievērsās OIK jautājumam, gan pārmetot Kariņa atbildību kā sava laika ekonomikas ministram, gan Vitenbergam atteikšanos no sākotnējiem solījumiem un "afēras piesegšanu". Zariņš arī pauda bažas par valdības plāniem ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmantošanai. Deputāts uzsvēra, ka neatbalstīs nevienu no piedāvātajiem ministru kandidātiem, nosaucot tos par katastrofu.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis vaicāja Kariņam, pēc kādiem kritērijiem Vitenbergs izvēlēts par "viedās reindustrializācijas publisko seju" un kas vieš pārliecību, ka viņš to varēs īstenot. Deputāts atgādināja, ka pēdējo divu gadu laikā, kad Ekonomikas ministrija bija "KPV LV" un tajā skaitā Vitenberga pārziņā, Latvija ekonomiskajā attīstībā būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas. Dombrovskis apšaubīja, ka jaunais valdības modelis liecina pat restartu un izmaiņām, tāpēc viņš to nevarot atbalstīt.

Ralfs Nemiro (KPV LV), kurš vairāk nekā gadu bija ekonomikas ministrs pirms Vitenberga, norādīja, ka darba rezultāti šajā jomā parādās tikai pēc vairākiem gadiem, tāpēc vēl redzami ne visi darba augļi, kas paveikti jomās, kur gadu desmitiem bijušas ielaistas problēmas. Nemiro uzskaitīja konkrētus darbus, kas Vitenbergam būtu darāmi ministrijas vadībā un tai pakļauto iestāžu darba uzlabošanā. Nemiro sacīja, ka valdība ir jāskubina un jākritizē, taču jādod arī mandāts, lai tā var strādāt. Deputāts nolēmis atbalstīt dažus ministru kandidātus.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule norādīja, ka, nomainot gandrīz trešo daļu valdības locekļu un smagās jomās, Kariņš būtībā atzinis, ka darbs nav bijis darīts pietiekami labi. Norādot uz pandēmijas laika grūtībām, Papule uzsvēra, ka īpaši svarīga šajā situācijā ir drošība un skaidrība par to, kāda būs dzīve ģimenēm un viņu bērniem rudenī, pat ja vasarā tiks gūta atelpa.

Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka šī gada pirmajā ceturksnī, kas ir tieši Vitenberga darba laiks ministrijā, Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm ir vērojams IKP kritums. Tavars kritizēja valdības lēmumus par neloģiskiem ierobežojumiem uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī izmaiņas sociālo iemaksu maksāšanā jau tā grūtajā krīzes laikā un nepietiekamu uzmanību tranzīta nozarei. Tavars, lai gan augsti vērtē Vitenbergu kā kolēģi Saeimā, nevarot viņu atbalstīt ministra amatā.

Ēriks Pucens (KPV LV) personīgi vērsās pie bijušā partijas un frakcijas biedra, sakot, ka "tu, Jāni, būsi varas kalps", un pārmeta viņam, ka tas atteicies no savas pirmās partijas vērtībām. "Ceru, ka tev izdosies, un mēs tev patiešām palīdzēsim," ar ironijas devu teica deputāts.

Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka pirms gada Vitenbergs saņēma plašu Saeimas atbalstu, tajā skaitā Valaiņa, un deputāts joprojām nejūtas vīlies, ka atbalstījis ministru tolaik. Kā labos darbus Valainis minēja atbalstu industriālajiem parkiem, ieklausīšanos mazajā biznesā un sadarbību ar nozares organizācijām. Tomēr šodienas balsojumā tiks balsots būtībā par uzticību "jaunajai vecajai valdībai, kas ciniskā veidā izveidota pagrīdē", sacīja Valainis, salīdzinot balsojumu ar to, kas bija pirms gada, apstiprinot Vitenbergu. Deputāts pārmeta, ka esošā koalīcija lēmumus pieņem necaurskatāmi un pat ārpus pašu koalīcijas padomes.

"Mums jāglābj mazais bizness šobrīd. Nesaprotami, kā var nedzirdēt šos sāpju saucienus," par aktuālajiem darbiem nozarē un it īpaši minimālo sociālo iemaksu ieviešanas no 1. jūlija atlikšanu teica Valainis. Deputāts atgādināja, ka pirms dažām nedēļām JKP solīja, ka runās par šo izmaiņu atlikšanu, taču tagad jaunās vienošanās par darāmiem darbiem to neparedz, lai gan uz tādu nepieciešamību norāda vairākas nozares organizācijas. ZZS frakcijas vārdā Valainis teica, ka nevienu no piedāvātajām ministru kandidatūrām frakcija neatbalstīs.

Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka ministrs nepārstāv tikai sevi personīgi, bet gan politiski atbild to vēlētāju priekšā, kas par viņu balsoja Saeimas vēlēšanās. Tāpēc deputāts uzdeva jautājumus, ko īsti tagad pārstāv Vitenbergs, kurš nesen mainījis partijas. Dolgopolovam tieši politiskā atbildība vēlētāju priekšā esot galvenais kritērijs, kādēļ nevar atbalstīt Vitenbergu.

Valērijs Agešins (S) sacīja, ka frakcijas nevar atbalstīt Vitenbergu, jo esot maz zināms par viņa plāniem un zināšanām ekonomikā. "Kas nodod vienreiz, nodos vēl," tādu tautas gudrība atgādināja Agešins, norādot uz Vitenberga partijas maiņu. "Saskaņa" domā valstiski un atbalsta likumprojektus, kas nepieciešami krīzes apstākļos, taču atbildību par Vitenbergu nevar uzņemties, un tāpēc nevar balsot par viņa apstiprināšanu amatā, teica Agešins.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems debatēs sacīja, ka Valsts prezidents Egils Levits arvien vairāk sāk atgādināt prezidentu Albertu Kviesi, kas ļāva samazināt demokrātiju, un pārmeta, ka ministri tiek nominēti bez sabiedriskas apspriešanas un šaurā lokā. "Cik viegli savējos upurēt, lai varētu palikt pie varas," teica Gobzems par Šuplinskas nomaiņu, kuras darbu gan vērtē kā katastrofu. Arī pārējo ministru nomaiņu deputāts salīdzināja ar vecu kurpju izmešanu miskastē. Gobzems teica kolēģiem, ka, ja šo jauno valdību apstiprinās, tad Saeima pierādīs, ka tā ir "marionešu Saeima", kas pienācīgi neizvērtē kandidātus. Gobzems neatbalsta šos ministru kandidātus un "politisko karteli, kas šaurā lokā uzmet savējos, lai atbalstītu savējos".

"KPV LV" frakcijas vadītājs Māris Možvillo pateicās Kariņam par lielisku dāvanu partijai pirms pašvaldību vēlēšanām, jo tas parādīja, cik tālu var aiziet no tautas un līgumu ievērošanas. Debatēs Možvillo atgādināja notikumu gaitu, kas noveda pie ministru maiņas, un pieminēja, ka partneri negribēja savā burbulī ielaist profesionāli un partijas izvirzīto ekonomikas ministra amata kandidātu (Pēteri Šmidri – red.).

Par Vitenberga paveikto Možvillo teica, ka nevajag aizmirst arī par komandu, kas viņu balstīja darbā ministrijā. Sakot, ka Vitenbergs nomainīja partijas, jo NA ir lielākas caursišanas spējas, Možvillo atgādināja, ka ministrijas atvilktnēs tagad iegūluši svarīgi OIK negodīgās sistēmas novēršanai gatavotie valdības noteikumu projekti. Možvillo uzskata, ka viens no lielākajiem "caursitēju" mērķiem panākt, lai tās rokās nonāk septiņu miljardu eiro, kas drīzumā ieplūdīs Latvijā, dalīšana.

Atskatoties uz darbu valdībā, Možvillo sacīja, ka partijas ministri tikuši nepamatoti kritizēti, bet partijai ar smagu sirdi bijis jāatbalsta neloģiski valdības lēmumi. Tāpēc partija ir pateicīga Kariņam, ka īsi pirms pašvaldību vēlēšanām partija ir atbrīvota no koalīcijas. "Šī bija ļoti liela nodevība no partneru puses," par veidu, kā aizmuguriski tika izlemts par partijas izslēgšanu no koalīcijas, sacīja Možvillo. Viņš solīja, ka frakcija turpmāk strādās, kā "normāli pienākas darīt deputātiem", kā arī deva mīklainu mājienu, ka koalīcijas stabilitāte ir atkarīga no tiesu varas darbības ātruma.

Kaspars Ģirģens (KPV LV) sacīja, ka valdībai un Vitenbergam šobrīd vairāk būtu jārūpējas par to, ka cilvēkiem kavējas Covid-19 krīzes laika atbalsts, un ekonomikas atlabšanu nevis krēslu dalīšanu. Ģirģens arī norādīja, ka neturas pie krēsla un nebaidās tagad zaudēt komisijas vadītāja amatu.

Jūlija Stepaņenko, atsaucoties uz Možvillo teikto par balsojumiem pret sirdsapziņu un vēlētājiem solīto, norādīja, ka tātad koalīcijā paliekošie deputāti turpinās tā darīt. Krīzes laika balsojumus par ierobežojumiem un pabalstiem Stepaņenko raksturoja kā tautas iznīcināšanas virzienā vērstus. Vitenbergam viņa pārmeta, ka gada laikā amatā viņš nav sakārtojis dīkstāves pabalstu politiku, un nodēvēja to par izgāšanos.

Debašu noslēgumā par Vitenbergu Kariņš teica, ka ir sāpīgi klausīties, ka debatēs Saeimā tiek noniecināts valstī sasniegtais un notiekošais, jo tā nav patiesība. Par ekonomikas atpalicību un Baltijas kaimiņvalstīm Kariņš teica, ka iemesls ir tas, ka gadiem ilgi ekonomikas attīstība tikusi balstīta tranzītā nevis rūpniecībā, taču tagad tas mainās un mainīsies. "Ceļam un celsim mūsu valsti saulītē," teica Kariņš.

Pēc ekonomikas ministra, par kuru nobalsoja 56 deputāti, apstiprināšanas amatā Kariņš Saeimā stādīja priekšā nākamo ministra amata kandidātu. Par iekšlietu ministra amata kandidāti Mariju Golubevu (AP) Kariņš sacīja, ka viņa ir piemērota kandidāte šim amatam, jo viņai ir orientēta uz dialogu un sadarbību, kā arī ir pieredzējusi iestāties par mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, kas noderēs darbam vardarbības pret sievietēm mazināšanā, kas ir aktuāla problēma valstī.

Pēc pašreizējās frakcijas "Attīstībai/Par!" vadītājas un Saeimas sekretāra biedres Golubevas pašas teiktā cilvēcīgums, reformas un sadarbība ir trīs galvenie atslēgas vārdi, kas raksturo viņas plānus nozarē. Viņa solīja turpināt strukturālās reformas nozarē, lai uzlabotu darba kvalitāti iekšlietu struktūrās un palielinātu atalgojumu. Sadarbībā ar citām ministrijām un pašvaldībām iecerēts uzlabot pirmstiesas izmeklēšanu, kiberdrošību un citas nozarē būtiskas lietas, tajā skaitā Latvijas ārējās robežas apsardzībā, kas ir ES ārējā robeža.

Debatēs Anda Čakša (JV) uzsvēra nepieciešamību pievērsties vardarbības pret sievietēm novēršanā, kā arī ienest dzimumlīdztiesības atbalstīšanu iekšlietu sistēmā. Čakša norādīja, ka Golubeva būs otrā sieviete iekšlietu ministres amatā, bet diemžēl viņas nominēšanu šim amatam pavadīja daudz skarbākas diskusijas, nekā tas būtu gadījumā ar vīrieti. Frakcijas "Jaunā Vienotība" vārdā Čakša solīja pilnu atbalstu Golubevai, uzņemoties šo amatu.

Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) norādīja, ka līdzšinējais ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nav ticis galā ar korupcijas apkarošanu iekšlietu struktūrās, kā arī nav atrisināti būtiski izmeklēšanas gadījumi. Par Golubevu deputāts pauda šaubas, sakot, ka viņa nav pietiekami politiski neitrāla darbam iekšlietu nozarē, kā arī prognozēja, ka darbu zaudēs policijas vadība. "Ministrus vajag mainīt, bet viņu vietā jānāk profesionāļiem nevis politiskiem komisāriem," teica Kabanovs.

Kaspars Ģirģens (KPV LV) sava brāļa Sanda paveikto iekšlietu ministrijā raksturoja kā labāko, kas nozarē paveikts daudzu gadu laikā, tāpēc jaunajai ministrei atliks vien "lentītes pārgriezt". Deputāts novēlēja Golubevai turpināt reformas un motivēt sistēmas darbiniekus, lai gan pauda šaubas, vai cilvēks bez pieredzes nozarē to varēs paveikt.

Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka neatbalsta Golubevu ministres amatā, jo tā ir specifiska ministrija un tās vadīšanai nepieciešama pieredze un zināšanas par nozares darbu. Viņas iepriekšējais darbs Saeimā par to neliecina, uzskata Nemiro, kuru pārsteigusi šāda kandidāta virzīšana, neņemot vērā cilvēka pieredzi, bet tikai politiskas vienošanās. Deputāts arī detalizēti uzskaitīja, ko amatā paveicis Ģirģens un slavēja par sasniegto, jo "cilvēks strādājis ar sirdi un dvēseli un atradās savā vietā kā iekšlietu ministrs Iekšlietu ministrijā".

Vjačeslavs Dombrovskis Golubeva raksturoja kā labu kolēģi Saeimā, tomēr nevarot nenorādīt uz to, ka viņas pieredze pirms Saeimas un Saeimā ir bijusi saistīta tikai ar izglītības nozari. Tāpēc Dombrovskis nevarot atbalstīt viņu iekšlietu ministres amatā. Ģirģenu Dombrovskis raksturoja kā zinošu par nozari un kā ministru, kas pats bija gatavs runāt ar Saeimas deputātiem, neslēpjoties aiz ministrijas darbiniekiem. Dombrovskis Kariņam pārmeta, ka Golubevas virzīšana šim amatam liecina, ka Kariņš nepārzina iekšlietu jomas patiesās problēmas un vajadzības.

Jūlija Stepaņenko tēlaini norādīja, ka Golubeva pārzina tikai vardarbības novēršanas jautājumus, taču tas ir tā, kā gatavoties "eksāmenam par blusu, bet izvilkt biļeti par ziloni". Deputāte pauda bažas par iespējamu interešu konfliktu, ja Golubevas pārziņā esošās struktūras izmeklēs vakcīnu iepirkumus, kas saistīti ar viņas partijas biedriem.

Edgars Tavars (ZZS) teica, ka diemžēl nav dzirdējis no kandidātes nekā par korupcijas apkarošanu iekšlietu struktūrās, par skaļo noziegumu atklāšanu, policistu algām, iecirkņu remontiem un citām nozarei aktuālām lietām. Tāpēc Tavars aicināja neatbalstīt viņas apstiprināšanu amatā.

Regīna Ločmele (S) sacīja, ka Ģirģens bijis vienīgais ministrs Kariņa valdībā, kurš bijis savā vietā, jo viņam patiesi rūpējis tas, kādos apstākļos iecirkņos strādā policisti. Deputāte aicināja Golubevu apmeklēt konkrētus iecirkņus un apskatīties, kādos apstākļos tur strādā sievietes, par kuru tiesībām Golubeva taču iestājoties. Ločmele paziņoja, ka neatbalsta nevienu no jaunajiem ministru kandidātiem.

Arī Viktors Valainis (ZZS) norādīja uz kandidētas profesionālo nepiemērotību šim amatam un lēsa, ka tā bijusi politiska vienošanās piešķirt amatu konkrētajam koalīcijas partnerim un tikai pēc tam piemeklēts kandidāts.

Jānis Ādamsons (S) bijis visvairāk pārsteigts par to, ka kandidātes runā neesot pieminēta organizētā noziedzība un mafiozas struktūras, kas caurvij valsts pārvaldi. Deputāts uzsvēra, ka nevienam kandidātam gan nekas nebūs paveicams šajā nozarē, ja nebūs Ministru prezidenta un finansiāla atbalsta.

Armands Krauze (ZZS) atgādināja Golubevai, ka "Vienotība" iepriekš teju desmit gadus vadīja valdību un arī ilgu laiku bija atbildīga par iekšlietu nozari, tāpēc tā ir atbildīga par situāciju valstī, kāda tagad ir. "Jūs tagad ejat valdībā, kopā ar "Vienotību" uzņemoties atbildību par visu šo?" retoriski vaicāja Krauze, ar ironiju norādot uz to, ka Kariņš par pagātnes kļūdām ekonomikā netieši kritizējis savus partijas biedru Valdi Dombrovski un Laimdotu Straujumu.

Ēriks Pucens (KPV LV) atgādināja Ģirģena padarīto, lai atjaunotu ugunsdzēsēju depo un sakārtotu policijas iecirkņus, par ko gan ministra amata kandidāte nav bildusi ne vārda. Deputāts arī uzsvēra nepieciešamību atjaunot Policijas akadēmiju.

Māris Možvillo (KPV LV) aicināja neatbalstīt Golubevu, jo viņa neesot piemērota amatam, turklāt tā ir nozare, kur nepieciešams kāds stiprāks vārds un "ar maijpuķītēm un zaptes burku" vien nepietikšot.

Par izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti Anitu Muižnieci (JKP) Kariņš teica, ka viņa ir visiem pazīstama kā Saeimas deputāte, taču ir arī ar praktisku pieredzi izglītības jomā. Kariņš aicināja apstiprināt ministri amatā, lai var turpināt nozarē iesāktās vērienīgās reformas, kā arī uzsvēra nepieciešamību 1. septembrī atvērt epidemioloģiski skolas drošos apstākļos.

Saeimas deputāte Muižniece, kas savulaik bijusi arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre un strādājusi ministrijā kopā ar ministri Ilgu Šuplinsku, uzrunā deputātiem solīja sakārtot visus izglītības sistēmas posmus un novest līdz galam iesāktās reformas, tajā skaitā augstākajā izglītībā, par ko Saeima nākamnedēļ lems galīgajā lasījumā. Tomēr tas ir tikai sākums pārmaiņām augstākajā izglītībā, teica Muižniece.

"Sadarbība ir viena no pārmaiņu ieviešanas atslēgām," uzsvēra deputāte, solot veidot dialogu un uzklausīt nozares partnerus. Viena no vadlīnijām ministres amatā būšot arī pedagogu prestiža celšana, kā arī atalgojuma palielināšana, sacīja Muižniece.

"1. septembrī visiem skolēniem jāatgriežas pie mācību procesa klātienē," solīja Muižniece, uzsverot skaidra "drošās skolas" algoritma izveidi. Tam nepieciešams ne tikai politiķu un ministriju darbs, bet visas sabiedrības ieguldījums, teica deputāte.

Ivars Zariņš (S) norādīja, ka Muižnieces runā bijuši gludi "kārtējie 3x500 stila solījumi", taču nekas neesot pateikts, kā tieši to izdarīs. Tas attiecas arī uz bērnu atgriešanos skolā 1. septembrī, un deputātam nav pārliecības, ka tiek darīts viss, lai telpās skolā nodrošinātu pietiekamu gaisa ventilāciju.

Zīmīgi, ka debatēs par Muižnieces kandidatūru deputāti salīdzinoši vairāk pievērsās viņas priekštecei amatā Šuplinskai un veidam, kā ministre tika nomainīta, jo tā bija viņas pašas partijas izvēle atšķirībā no "KPV LV" ministriem, kuriem amati bija jāpamet, jo partija tika izslēgta no valdošās koalīcijas. To pieminēja Vjačeslavs Dombrovskis un Ralfs Nemiro (KPV LV). Nemiro amata kandidāti novērtēja pozitīvi un kā nozares praktisko pusi pārzinošu.

Viktors Valainis (ZZS) pauda nožēlu par veidu, kā tiek nomainīta Šuplinska, tomēr atgādināja, ka ministre arī bija radījusi lielu haosu nozarē, kā arī bezcerīgi tērējusi laiku un resursus, cīnoties ar Latvijas Universitāti rektora vēlēšanu jautājumā. Jaunajai ministrei Valainis atgādināja neaizmirst par pirmsskolas pedagogu algu problēmas jautājuma risināšanu. Deputāts prognozēja, ka JKP piemeklēs "KPV LV" liktenis, par ko jau liecinot zināmas pazīmes frakcijas iekšienē.

Edgars Tavars (ZZS) Muižnieces runu nosauca par labu pirmsskolas izlaiduma runu, taču viņam bažas radot solījumus turpināt JKP iesāktās reformas.

Par labklājības jomu un jaunā ministra uzdevumiem Kariņš uzsvēra pabalstu sistēmas pārskatīšanu, uz ko norādījusi arī pandēmijas laika pieredze. "Pabalstus piešķiram pēc zināmām kategorijām, bet neskatāmies uz cilvēku vajadzībām," norādīja Kariņš. Par otru nozīmīgu darbu Kariņš nosauca cilvēku pārkvalifikācijas veicināšanu, lai tie labāk pielāgotos darba tirgum. Trešā būtiskā problēma ir sociālo aprūpes centru sistēmas sakārtošana, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole, teica Kariņš. Premjers norādīja, ka Gatim Eglītim (JKP) ir darba pieredze Saeimā, Ekonomikas ministrijā un Eiropas Komisijā.

Saeimas JKP frakcijas deputāts Eglītis, uzrunājot Saeimu, teica, ka ir liels gods strādāt valsts labā un būt daļai no restartētās valdības. Par vienu no pirmajiem uzdevumiem ministrijā viņš nodēvēja plānu, lai rudenī sociālās aprūpes centri būtu gatavi nākamajam Covid-19 uzliesmojumam. Jaunais ministrs ieplānojis rūpēties par minimālās pensijas tālāku celšanu, pensiju indeksāciju un neapliekamā minimuma 500 eiro apmērā panākšanu. Eglītis strādās pie pabalstu reformas, bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, kā ar nodarbinātības jautājumiem. Esot pie valdības galda, viņš sola dalīties padomos no tām jomām, kur strādājis – ārlietās, ekonomikā un citās.

Viktors Valainis (ZZS) debatēs atkārtoti atgādināja un vērsās pie Eglīša ar aicinājumu apsvērt obligāto minimālo sociālo iemaksu ieviešanas atlikšanu. Valainis pārmeta valdošajai koalīcijai, ka tās šonedēļ parakstītajā memorandā par laikā līdz Saeimas vēlēšanām atlikušajiem darbien nekas nav iekļauts par sociālo jomu.

Evija Papule bija pamanījusi, ka Eglītis savā runā nepieminēja invaliditātes pensiju palielināšanu, lai gan tas ir būtiski, jo no tādām pensijām ir grūti izdzīvot. Arī nodarbinātības jomā deputāte mudināja jauno ministru vairāk pievērsties iemesliem, tajā skaitā veselības problēmām, kādēļ cilvēki izkrīt no darba tirgus un nevar strādāt.

Aldis Gobzems atgādināja, ka JKP un Eglītis savulaik solīja samazināt ministriju skaitu un valsts pārvaldes apjomu, un ieteica likvidēt Labklājības ministriju, jo no tās nav atkarīga valsts labklājība, un tā tikai pārdala Finanšu ministrijas atvēlēto naudu.

Artuss Kaimiņš debatēs teica, ka līdzšinējā labklājības ministre ir bijusi sliktākā ministre Latvijas vēsturē un atbildīga par ļoti daudzu cilvēku dzīvību zaudēšanu sociālās aprūpes centros, kā tas redzams no Valsts kontroles atzinuma. Kaimiņa vadītajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai vairākkārt nācies darīt ministres un Labklājības ministrijas neizdarītos darbus, kā tas bija, piemēram, ar vienreizējo 500 eiro krīzes laika pabalstu bērniem, kad tika aizmirsts par ārpus ģimenes aprūpē esošajiem bērniem.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apstiprināšanai Saeimā izvirzījis ekonomikas ministra amata kandidātu Jāni Vitenbergu (NA), iekšlietu ministra amata kandidāti Mariju Golubevu (AP), izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti Anitu Muižnieci (JKP) un labklājības ministra amata kandidātu Gati Eglīti (JKP).

Trešdien, 2. jūnijā, Kariņš ar rīkojumu no amatiem atbrīvoja iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, bet viņi amata pienākumus turpina pildīt līdz brīdim, kad Saeima amatā apstiprinās jaunos ministrus.

Pēc tam, kad Jaunā konservatīvā partija nolēma nomainīt Šuplinsku ar Muižnieci, Šuplinska paziņoja par izstāšanos no partijas.

"KPV LV" trešdien pēc izslēgšanas no valdošās koalīcijas paziņoja, ka nesēro par šo faktu un izjūt to kā zināmu atvieglojumu turpmākai darbībai Saeimā. Petraviča plāno atgriezties darbā Saeimā, bet Ģirģens, kurš Saeimā nav ievēlēts, vispirms atpūtīšoties.

Trešdien Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības, "Attīstībai/ Par!" un "Jaunās Vienotības" pārstāvji parakstīja sadarbības partneru memorandu par savstarpējās sadarbības mērķiem un vienošanos par turpmāko valdību veidojošo Saeimas frakciju sadarbību.

Parakstot sadarbības memorandu, valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji vienojās par galvenajiem darbiem līdz 2022. gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām, par prioritāti izvirzot viedās reindustrializācijas īstenošanu jeb eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšanu un attīstīšanu.

Vienošanās dokumentā četri politiskie spēki vienojās par valdības darba turpināšanu Kariņa vadībā, atbildības jomām, ministriem un sadarbības pamatprincipiem.

"Valdība uzņem jaunu spēku, lai ar jaunu jaudu strādātu sabiedrības saliedēšanai un ekonomikas izaugsmei ar skaidru virzību uz attīstību. Mūsu galvenie darāmie darbi – pabeigt izeju no Covid- 19 pandēmijas krīzes un uzsvars uz turpmāku prognozējamu un stabilu ekonomikas izaugsmi," uzsvēra Ministru prezidents.

"Salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecības, mūsu ekonomikā saskaramies ar strukturāliem izaicinājumiem. Latvijā ilgstoši darbojās attīstības modelis, kas balstījās uz tranzītu – uz naudas tranzītu caur mūsu finanšu sistēmu, uz izejvielu tranzītu caur mūsu ostām. Šī ilggadīgā politika ir padarījusi turīgus atsevišķus indivīdus, bet nav cēlusi mūsu sabiedrības kopīgo labklājību. Lai mēs celtu valstī visas sabiedrības labklājību, nepieciešamas jaunas, labi apmaksātas darbavietas. To var nodrošināt eksportspējīgi uzņēmumi – to attīstības atbalstam valdība mērķtiecīgi koncentrēsies uz viedās reindustrializācijas īstenošanu," turpmāko valdības galveno darba virzienu ieskicēja Kariņš.

Memoranda tekstā teikts, ka "sadarbības partneri 2019. gada 23. janvārī vienojās kopīgi strādāt valdībā, tās pārstāvjiem parakstot deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību".

Dokumentā, vienojoties par prioritāri veicamajiem darbiem līdz 2022. gadā paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām, sadarbības partneri uzsver nepieciešamību attīstīt viedo reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku, kuras ietvaros tiks:

Sekmēta administratīvi teritoriālās reformas pilnvērtīga īstenošana un tās izmantošana pašvaldību spējā piesaistīt un saglabāt pārvaldības teritorijā strādājošus uzņēmumus, kā arī vienmērīgai teritorijas attīstībai un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanai reģionos;

Pabeigtas iesāktās pārmaiņas augstākajā izglītībā un pilnveidota zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība, kas sekmēs sadarbību ar privāto sektoru un starptautisko konkurētspēju, kā arī turpināta skolu tīkla sakārtošana;

Turpināts un attīstīts uzsāktais darbs tieslietu un iekšlietu sistēmas pilnveidošanā, īpaši sekmējot policijas, izmeklēšanas iestāžu un tiesu sistēmas cilvēkresursu attīstību, kā arī spēcinot pretkorupcijas iestādes un pastiprinot cīņu ar ekonomiskajiem noziegumiem;

Pabeigta ostu reforma, sekmīgi to noslēdzot un turpmāk nodrošinot ostu pārvaldību atbilstoši valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijām;

Nodrošināta Latvijas virzība uz mērķi – klimatneitralitāte 2050. gadā, panākot resursu efektīvu izmantošanu, bezizmešu risinājumu plašāku izmantošanu un līdz ar to samazinot piesārņojumu;

Nodrošināta virzība uz kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, it īpaši slimnīcu "līmeņošana", un nozares cilvēkresursu attīstība ciešā sasaistē ar mediķu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanu;

Uzsākta mājokļu fonda atjaunošana, sekmējot īres tirgus attīstību un nosakot jaunus mājokļu pieejamības attīstības virzienus un risinājumus, iekļaujot mērķētu atbalstu dažādu ienākumu mājsaimniecībām, īpaši ģimenēm ar bērniem;

Sekmēts pilnvērtīgs Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma izlietojums viedās reindustrializācijas mērķu sasniegšanā, Atveseļošanas un noturības mehānisma un Daudzgadu budžeta ietvaros, t.sk. turpinot sekmēt mobilitātes paradumu maiņu.