Uzziņa: Latvijā vēlē jaunas vietvaras  (80)

Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas ir atceltas – šajos vēlēšanu apgabalos vēlēšanas plānotas šā gada 11. septembrī, savukārt Rīgā ārkārtas vēlēšanas notika jau pērn, un pašvaldība turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Vēlēšanas notiks 34 novados un sešās valstspilsētās. Kopumā vietvarās būs jāievēl 664 deputāti.

Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, šajās vēlēšanās būs ievērojami mazāks vietvaru un ievēlējamo deputātu skaits.

Administratīvi teritoriālā reforma, paredz, ka Latvijā bija iecerētas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, savukārt domēs ievēlējamo deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi.

Līdz ar Saeimas lēmumu pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas paredz, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, izlemts, ka Varakļānu novads, kam nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra un ir tikai nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāju, paliks kā atsevišķs novads. Līdz ar to izlemts, ka Latvijā būs 43 pašvaldības.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi tiks nodrošināta iespēja balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.

Vēlēšanu dienā Ādažu novadā un Jēkabpils novadā vēlētājiem būs iespēja balsot savā automašīnā ārtelpas balsošanas vietā: Ādažu novadā 5. jūnijā no pulksten 8 līdz 19 – autostāvvietā pie Ādažu novada domes ēkas, Jēkabpils pilsētā 5. jūnijā no pulksten 7 līdz 18 – pie Tautas nama, kā arī pie Jēkabpils sporta halles.

Vēlēšanu iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks noskenēs vēlētāja pasi vai personas apliecību un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un reģistrā jau nav atzīmes par viņa piedalīšanos vēlēšanās. Ja vēlētājam būs tiesības balsot, vēlēšanu iecirkņa komisija balsotāju reģistrēs elektroniskajā vēlētāju reģistrā un papildus ziņas par vēlētāju ierakstīs balsotāju sarakstā, kur vēlētājs parakstīsies par vēlēšanu materiālu saņemšanu.

Trijās iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 118 752 vēlētāji jeb 12,31% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) apkopotā informācija pēc datu apkopošanas visos 756 vēlēšanu iecirkņos.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana šā gada pašvaldību vēlēšanām norisinājās no 17. marta līdz 6. aprīlim. Pašvaldību vēlēšanu komisijās tika iesniegti 318 kandidātu saraksti, kuros uz iekļūšanu 40 pašvaldību domēs kopumā pretendē 5448 kandidāti.

Kopumā 61,6% jeb 3 354 kandidāti ir vīrieši, bet 38,4% jeb 2 094 – sievietes. Deviņi kandidāti ir 18 gadus veci, bet 10 kandidāti ir vecāki par 80 gadiem.

Vidējais kandidāta vecums ir 46,1 gads, jaunākajam kandidātam ir 18 gadi, bet vecākais kandidāts ir 91 gadu vecs. Pamatizglītību ieguvuši 52 kandidāti, vidējo – 1091, augstāko – 3807 deputāta amata kandidāti, bet datus par izglītību CVK nav norādījuši 498 deputāta amata kandidāti.

Latvijas pilsonība ir 5 444 deputāta amata kandidātiem, trīs ir Amerikas Savienoto valstu pilsoņi, divi – Lietuvas, bet pa vienam – Bulgārijas, Īrijas, Krievijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsoņi.

Lielākā daļa – 4 745 deputāta amata kandidāti – dzīvo pašvaldībā, kurā kandidē, 318 – strādā, 232 kandidātiem ir īpašums, 64 deputāta amata kandidāti gan dzīvo konkrētajā pašvaldībā, gan viņiem tur ir īpašums, 44 gan dzīvo, gan strādā, gan viņiem ir īpašums, 41 kandidāts dzīvo un strādā, bet četri konkrētajā pašvaldībā strādā un viņiem tur pieder īpašums.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Eiropas Savienības pilsoņiem, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, 90 dienas pirms vēlēšanām ir jābūt reģistrētiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.

Visiem vēlētājiem jābūt reģistrētiem Vēlētāju reģistrā.

Vēlētājiem ir tiesības balsot tajā pašvaldībā, kur ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas vai pašvaldībā, kur viņiem pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, ja līdz 27. maijam reģistrējās balsošanai šajā vēlēšanu apgabalā.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto Vēlētāju reģistru. Katrs vēlētājs būs reģistrēts vēlēšanu apgabalā atbilstoši reģistrētai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas. Šā gada pašvaldību vēlēšanās šī diena bija 7. marts.

Šajās vēlēšanās pirmo reizi tiks izmantots tiešsaistes vēlētāju reģistrs vēlēšanu iecirkņos, kas vēlētājiem ļaus balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.

Savukārt savu vēlēšanu apgabalu un apgabala vēlēšanu iecirkņus vēlētāji var noskaidrot, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumā "Vēlēšanu apgabala noskaidrošana" vai arī pa uzziņu tālruni 67049999. Tālruņa darba laiks 5. jūnijā ir no pulksten 7 līdz pusnaktij.

Līdz 27. maijam vēlētāji tiešsaistē PMLP e-pakalpojumā vai klātienē jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē varēja mainīt savu vēlēšanu apgabalu, ja izvēlējās balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums. Pēc šī datuma vēlēšanu apgabalu mainīt nav iespējams.

Šogad pirmo reizi vēlētāji, kuriem ir balsstiesības pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, varēja pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Pasta balsošanai bija jāpiesakās iepriekš – no 27. marta līdz 24. aprīlim. Centrālā vēlēšanu komisija vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu ir reģistrējusi un vēlēšanu materiālus balsošanai nosūtījusi 276 vēlētājiem ārvalstīs.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju arī pašvaldību vēlēšanās noteikti strikti drošības pasākumi – jāievēro divu metru distance, jālieto sejas maska, jādezinficē rokas, kā arī jālieto sava pildspalva. Rakstāmrīkus gan būs iespējams saņemt arī vēlēšanu iecirkņos uz vietas.

Pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā var arī vēlētāji, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā saistībā ar Covid-19, slimojošu personu aprūpētāji, ja viņi attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāji un balsošanas brīdī atrodas aprūpējamā dzīvesvietā, kā arī aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ja atrodas apcietinājumā sava vēlēšanu apgabala teritorijā. Šādā gadījumā gan vēlētājam, kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, iesniegums jāiesniedz Ieslodzījumu vietas administrācijai ne vēlāk kā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas.

Pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā var vēl arī sestdien, 5. jūnijā, līdz pulksten 12. CVK norāda, ka pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā vēlēšanu dienā var arī pēc pulksten 12, taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā vēlēšanu komisija izbrauks pie vēlētāja, ja varēs paspēt ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz balsošanas beigām, pulksten 20. Lai pieteiktos, nepieciešams uzrakstīt iesniegumu, kas līdz pulksten 12 jānogādā vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā vēlēšanu iecirknī.

Nogādāt pieteikumu vēlēšanu iecirknī var jebkura vēlētāja uzticības persona, kura var arī aizpildīt un iesniegt pieteikumu vēlētāja vārdā. Iesniegumu var nosūtīt arī sava vēlēšanu apgabala pašvaldības vēlēšanu komisijai pa pastu vai e-pastā. Ja iesniegumu sūta pa e-pastu, tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu.

Iesniegumā jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana atrašanās vietā, precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, telefona numurs, kā arī ieteicams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir. Tāpat jānorāda, vai persona atrodas vai neatrodas izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā saistībā ar Covid-19 infekcijas saslimšanu vai inficēšanās riskiem. Iesniegums jāparaksta.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgst no 6. februāra līdz vēlēšanu dienai. Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas veida veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts un pašvaldības policija. Par to, lai nenotiktu aģitācija vēlēšanu iecirkņos un 50 metrus no iecirkņiem, atbild iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

KNAB 29. maijā informēja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā saņēmis un publiskajā telpā novērojis 350 dažāda veida signālus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem un sācis 11 administratīvo pārkāpumu procesus.

Visvairāk signālu – vismaz 100 – bija par iespējamu valsts un pašvaldību institūciju administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, vēsta aģentūra LETA. KNAB atzīmēja, ka pārbauda visu saņemto informāciju, un aptuveni trešā daļa pārbaužu ir pabeigtas.

No 11 administratīvo pārkāpumu procesiem septiņi procesi ir par pašvaldību administratīvo resursu izmantošanu un četri – par pārkāpumiem, kas saistīti ar aģitācijas materiālu noformēšanu, proti, nav norādīta Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktā informācija par to, kas apmaksā konkrēto aģitācijas materiālu un kāda ir tā tirāža.

Lai neietekmētu vēlēšanu norisi, KNAB iepriekš nekomentēja, kurās un kuru reģionu pašvaldībās, iespējams, izmantoti administratīvie resursi priekšvēlēšanu aģitācijai.

Par vēlētāju gribas prettiesisku ietekmēšanu, tajā skaitā balsu pirkšanu, kā arī apzināti nepareizu balsu skaitīšanu jāziņo Valsts Drošības dienestam pa tālruni 67208964 vai e-pastu dd@vdd.gov.lv. Ja ir iespējams, pārkāpums jādokumentē, to ierakstot, nofotografējot vai nofilmējot.

Par neatļautu priekšvēlēšanu aģitāciju vēlēšanu dienā pilsētvidē (pie iecirkņa, aģitācijas plakāti, skrejlapu dalīšana utml.), kā arī par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem jāziņo Valsts policijai pa tālruni 110 vai pašvaldības policijai

Par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tai skaitā, iespējamo slēpto aģitāciju (maksas aģitāciju, kurai nav norādīts tās apmaksātājs), vai administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā jāinformē KNAB, sūtot e-pastu knab@knab.gov.lv, zvanot pa tālruni 80002070, kā arī mobilajā lietotnē "Ziņo KNAB", kas bez maksas lejupielādējama elektronisko ierīču lietotņu veikalos.

Par aģitācijas pārkāpumu vēlēšanu iecirknī vai 50 metrus no ieejas iecirknī jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

Par personas datu aizsardzības pārkāpumiem jāziņo Datu valsts inspekcijai, zvanot uz tālruni 67686031 vai rakstot Agita.Silniece@dvi.gov.lv.