Vakcinācijas koordinācijas speciālistu Ņikitu Trojanski gan ar šo argumentu nevar "iebāzt kabatā". Ja reiz vakcinācija pret Covid-19 salīdzināma ar auto iegādi, tad esot jāiztēlojas, ka vidusmēra iedzīvotājam nav zināšanu par konkrēto mašīnas modeli, taču viņš dzīvo 500 kilometru attālumā no tuvākā veikala un tieši šis automobilis ir viņa vienīgā iespēja uz to nokļūt.
Turpinot skaidrot, kas no vakcinēšanās attur cilvēkus, kuri nav tipiski dezinformācijas satura patērētāji, "Delfi" pievēršas visvairāk akcentētajai un visplašāk izklāstītajai iemeslu grupai – bažām par vakcīnu kvalitāti un to ilgtermiņa ietekmi uz organismu.
Tieši vakcīnu ietekme uz cilvēkiem ir temats, kas pielādēts ar vislielāko šaubu, baiļu un neuzticēšanās devu, jo pienācīga izpratne par vakcīnām un ar to saistītajiem riskiem prasa specifiskas zināšanas, kādu pārliecinoši lielākajai daļai iedzīvotāju nav. Savukārt uzticēšanās personīgi nepazīstamiem speciālistiem daudziem ir liels izaicinājums situācijā, kad cilvēku spriedumus ietekmē bailes par savu un tuvinieku veselību. Savu devu "piparu" šajā situācijā pieber arī ziņas par blaknēm pēc potēšanās, pat ja tās vēlāk tiek atspēkotas kā iespējamas, bet ļoti retas. Auditorijas zināšanu trūkuma un baiļu kombinācija arīdzan ir vispateicīgākā augsne dezinformatoriem, lai savām ziņām gūtu visplašāko rezonansi.
Vakcinējies, bet par to nepriecājas
Dienā, kad portāls "Delfi" sazinājās ar Jāni, viņš grasījās doties uz laukiem apciemot savu ģimeni. Varot jau prognozēt, ka argumentus par un pret vakcināciju dzirdēs no visām pusēm. Ģimenē tiešām ir visplašākais viedokļu spektrs. Tētis ir potējies, lai mierīgi dotos darba gaitās, savukārt mamma ir pret vakcinēšanos un jaunākais brālis arīdzan. Vidējais brālis kopā ar ģimeni vakcinējies pie pirmās iespējas, apzinīgi ievēro ierobežojumus un atsakās apciemot vecākus, kamēr mamma nav potējusies. Pats sev nepiedošot, ja nejauši "apdāvināšot" mammu ar vīrusu.
Jānis pats vīrusu decembrī pārslimoja, savukārt maija vidū saņēma vakcīnas pirmo devu. Tiesa, kā var noprast no mūsu sarunas, ar gariem zobiem. Strādājot medicīnas iestādē, izjutis zināmu spiedienu šo jautājumu nokārtot, bet arī pēc pirmās potes saņemšanas par vakcinācijas atbalstītāju nav kļuvis.
Jāņa piemērs ir zīmīgs, jo viņa teiktais savelk kopā vairākus vakcinēšanās skeptiķu intervijās visbiežāk izskanējušos pretargumentus – bailes no blaknēm, neviennozīmīgo izpratni par vakcīnu efektivitāti, neskaidro vakcīnu iepirkumu politiku, bažas par to, vai vakcīnas tiešām ir pārbaudītas un ir skaidra to ilgtermiņa ietekme uz cilvēka organismu, nepatiku pret spiedienu un polarizēto viedokļu sadursmi, par ko "Delfi" jau vēstīja pirmajā šīs sērijas rakstā.
Viens no argumentiem, ko cilvēki min intervijās, – vakcinētie joprojām var saslimt ar Covid-19. Strādājot medicīnas iestādē, kuras darbinieki bija prioritāro grupu augšgalā un varēja potēties jau kopš gada sākuma, Jānis šo pretargumentu ir izbaudījis pietuvinājumā, jo vairāki viņa kolēģi saslimuši ar Covid-19 arī pēc tam, kad bija izgājuši pilnu vakcinācijas kursu, turklāt ar vakcīnām, kas klīniskajos pētījumos sasniegušas visaugstākos efektivitātes rādītājus.
Arī vakcinētie cilvēki slimo ar Covid-19
Kāpēc vakcinēties, ja vienalga var saslimt? Uz šo jautājumu speciālisti publiskajā telpā atbildi snieguši vairākkārt – lai izvairītos no smagas slimības gaitas, kas var beigties letāli vai arī atstāt sekas, ar ko cilvēkam var nākties sadzīvot visu mūžu. Arī Jānis atzīst – smaga slimības gaita nevienam no vakcinētajiem kolēģiem patiešām neesot bijusi. Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis zina tikai vienu gadījumu, kad Latvijā slimnīcā nonācis Covid-19 pacients, vecumā virs 90 gadiem, kurš saņēmis divas vakcīnas devas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
