Varētu pieņemt, ka cilvēki vairās no savā ieskatā liekām darbībām Covid-19 dēļ, tostarp, iespējams, šādā nevēlamā sarakstā iekļuvis arī apmeklējums uz vēlēšanu iecirkni, portālam "Delfi" vērtēja politologs un "Sabiedrība par atklātību Delna" pētnieks Olafs Grigus. Par to, viņaprāt, liecina arī fakts, ka vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā bijusi nedaudz augstāka par 2017. gada rādītājiem.
Jau vēstīts, ka sestdien, 5. jūnijā, pulksten 20 durvis slēguši vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņi kopumā 40 pilsētās un novados un sācies darbs pie balsu skaitīšanas. Kopumā, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, līdz sestdienas pulksten 16 nobalsojuši kopumā 271 181 jeb 28,12% balsstiesīgo iedzīvotāju. Kopējā pašvaldību vēlēšanu aktivitāte būs zināma ap pulksten 22.
Komentējot 2017. gada augstāko iepriekšējās balsošanas aktivitāti, viņš sacīja: "Iespējams, ka tas norāda uz lielāku tādu vēlētāju skaitu, kas centušies izvairīties no potenciālas drūzmēšanās iecirkņos vēlēšanu dienā. Šobrīd nevaram neko droši zināt par to, kuras vēlētāju demogrāfiskās grupas šoreiz bijušas mazāk aktīvas. Tomēr pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām veikta SKDS aptauja uzrādīja, ka aktīvākie balsotāji varētu būt tieši seniori. Skaidrojums, ka šajās vēlēšanās seniori izvēlējās palikt mājās pandēmijas dēļ ir pietiekoši ticams."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!