42% Latvijas iedzīvotāju netic valsts iestāžu datiem par Covid-19 saslimstību  (36)

Vienlaikus 9% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Covid-19 vīruss ir izdomājums un patiesībā neeksistē.

"Rezultāti mani nepārsteidz. Ticība sazvērestībām ir daudzu gadu tendence. Nav tā, ka tu pamosties no rīta un netici tam, kam agrāk ticēji, bet kaut kam citam. Drīzāk šī ticēšana Covid-19 sazvērestībām ir saistīta ar neuzticēšanās līmeni Latvijā – neuzticēšanos attiecībā pret varu, īpaši, izpildvaru", pētījuma prezentācijā sacīja Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs, asociētais profesors Daunis Auers.

No pētījuma respondentiem, kas nepiekrīt, ka vadošie medicīnas un zinātnes pārstāvji saka taisnību par Covid-19, 43% ir jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Otra biežāk sastopamā vecuma grupa ir cilvēki vecumā no 25 līdz 34, kas sastāda 37%.

Auers uzsvēra, ka arī šis demogrāfisko datu aspekts ir saistāms ar ilgtermiņa tendencēm, kā arī atspoguļo dziļākas problēmas. "Gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā jaunieši sāk zaudēt ticību nākotnei. Virkne datu norāda, ka tieši jaunieši mazāk uzticas demokrātiskai sistēmai un to atbalsta," sacīja profesors, uzsverot, ka tieši jauniešiem ir virkne sociālo un ekonomisko problēmu, kas viņiem dod iemeslu neuzticēties sistēmai.

Pētījums ir veikts 10 valstīs. Vislielākā ticība Covid-19 sazvērestībām ir vērojama Rumānijā, kur 40% valsts iedzīvotāju tic sazvērestībām par vīrusu. Latvijā un Lietuvā vidējā ticība sazvērestības teorijām saistībā ar Covid-19 ir 27%, savukārt Igaunijā – 16%.

Auers šos rezultātus sasaista ar valstu iedzīvotāju neapmierinātību ar valsts ekonomisko situāciju un to, cik cilvēki kopumā labi jūtas. Valstis, kurās ekonomiskais līmenis ir gājis uz leju, cilvēki ir neapmierinātāki, un šie rezultāti atspoguļojas arī viņu kopējā neuzticībā valstij, līdz ar to, šie cilvēki kļūst atvērtāki sazvērestībām. "Ekonomika nav atrauta no cilvēka viedokļiem par to, kā viņi vērtē pasauli," sacīja pētnieks.

Gatavi vakcinēties pret Covid-19 Latvijā ir 60% aptaujāto respondentu, no kuriem daļa to jau ir izdarījusi. 20% no Latvijas iedzīvotājiem ir ar mieru vakcinēties ar "Sputnik V" vakcīnu.

"Tas liecina, ka vakcīnas efektivitāte ir propaganda, kas nāk no Krievijas. Ja lasa objektīvus laikrakstus, tad ir ļoti daudz jautājumu par "Sputnik" vakcīnas efektivitāti, bet, ja var pārliecināt katru piekto Latvijas iedzīvotāju, kurš ir gatavs vakcinēties, izmantot tieši šo vakcīnu, tad tā ir ļoti laba reklāmas kampaņa," sacīja Auers.

Pētījuma prezentācijā akcentēts, ka 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valdība ir slikti tikusi galā ar Covid-19 radīto krīzi. No 10 pētītajām valstīm vien Ungārijas un Austrijas iedzīvotāji savas valdības darbu Covid-19 krīzē vērtē pozitīvi.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka arvien vairāk cilvēku neuzticas arī medijiem. Pērn, 2020. gadā, 36% Latvijas iedzīvotāju neuzticējās medijiem, taču šogad – 48%. Vislielākā neuzticēšanās tradicionālajiem medijiem ir vērojama Ungārijā, kur šogad tiem neuzticas 69% valsts iedzīvotāju. 2020. gadā tie bija 55%. Savukārt Bulgārijā un Igaunijā iedzīvotāju uzticēšanās medijiem ir augusi.

Pētījumā ir analizēti arī tādi aspekti kā valstu iedzīvotāju viedokļi par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu, Ķīnas režīmu.

Katrā no 10 valstīm tika aptaujāti 1000 respondenti, izmantojot stratificētu daudzpakāpju izlasi datorizētā veidā telefonintervijas formātā. Latvijā aptauju veica "Latvijas Fakti". Konkrēto analīzi un kontekstu par Latviju sniedza Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Dr. Mārtiņš Hiršs. Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit.