'Laiks rādīs' – saka Kariņš par ministra Eglīša atbilstību amatam  (119)

"Par atbilstību amatam laiks rādīs. Nupat ministrs ir Saeimā apstiprināts, jāļauj strādāt, redzēsim," tā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) komentēja labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) sociālajos medijos pausto brīdinājumu opozīcijas partiju rokās nonākušajām pašvaldību domēm par valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadali.

Kariņš uz žurnālistu jautājumiem atbildēja pēc pirmdienas ierastās valdošās koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes, kas pirmo reizi pēc ilgāka laika notika klātienē Ministru kabineta ēkā. Arī preses konferencē koalīcijas pārstāvji piedalījās no preses konferenču zāles valdības mājā, lai gan žurnālisti varēja piedalīties tikai attālināti.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Eglītim par saviem izteikumiem būtu jāatbild ar demisiju, Kariņš atgādināja arī citiem ministriem, kas nesen ienākuši valdībā, ka ministrs vairs nav privātpersona ar savu personīgo viedokli, bet pārstāv arī savu ministriju un visu valdību kopumā. "Ir rūpīgi jāpārdomā savus vārdus, pirms tos izsaka publiski," uzsvēra Kariņš.

Par naudas un fondu dalīšanu tikai koalīcijas interesēs Kariņš žurnālistiem teica, ka katram ministram ir jāatbild par savu teikto. Taču kā valdības vadītājs, runājot visas koalīcijas vārdā, viņš uzsvēra, ka nekādā gadījumā "ne šī, ne kāda cita valdība nevar šķirot pašvaldības – savējās un svešās, jo visas Latvijas pašvaldības ir savējās, neatkarīgi no tā, kurš vai kura koalīcija vada pašvaldību. Šis ir princips, kas, manuprāt, valstij ir ļoti svarīgs. Vietvaras vienmēr ir bijušas ļoti dažādas, un tās nekādā veidā nevar šķirot savējās un svešās. Visas Latvijas pašvaldības ir savējās, un visi valdības lēmumi būtu ar šādu izejas pozīciju".

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, cik lielas bija iespējas valdības atjaunošanas sarunās šo JKP virzīto kandidatūru noraidīt, ņemot vērā Eglīša iepriekšējo darbību un izteikumus Saeimā, kas bija vērsti pret valdības darbu, Kariņš pauda savu pārliecību, ka cilvēkam ir jādod iespēja strādāt. "Dažādi deputāti un ne tikai šajā Saeimā ir reizēm bijuši kritiski pret valdību un izteikušies dažādi. Protams, ja šādam cilvēkam dod iespēju uzņemties atbildību, tad ir iespēja arī sevi parādīt," sacīja Kariņš.

"Mums ir skaidrs, kas ir un kas nav koalīcijā, kuras partijas ir koalīcijā un kuras nav. Katram tagad ir iespēja strādāt vienotā komandā. Tas sākums mums šobrīd izskatās labs. Arī, ja vērojam sadarbības sanāksmē gaisotni, kas tagad valda koalīcijā, sen nav bijusi tik laba iekšēji, kā ir. Ceru, ka tas nozīmē, ka mēs varēsim plānveidā, sarunājoties viens ar otru, virzīt uz priekšu nepieciešamo politiku," teica Ministru prezidents.

Preses konferencē Kariņš arī sacīja, ka nedomā, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti varētu ietekmēt valdības koalīcijas darbību. "Esam veiksmīgi uzsākuši konsolidētu koalīcijas darbību, un es prognozēju, ka mēs varēsim veiksmīgi turpināt sadarboties," teica Kariņš.

JKP valdes loceklis un Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP), atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai partija izvērtēs šo Eglīša izteikumu lietu, sacīja, ka politiķi sociālajos tīklos mēdz izteikties par dažādām tēmām.

"Šajā gadījumā Gatis Eglītis ir ļoti skaidri norādījis uz to, kāda prakse ir bijusi līdz šim ZZS valdīšanas laikā attiecībā uz finanšu plūsmām. Jaunie konservatīvie arī turpmāk īstenos pierādījumos balstītu politiku, un tajā skaitā atbalstīs visus tos projektus, kas ir ekonomiski pamatoti. Kā jau esam to darījuši līdz šim, tajā skaitā attiecībā uz Liepājas tramvajiem, Daugavpils autobusiem, Jēkabpils un Valmieras autobusiem. Mums nav savu pašvaldību, un mēs aktīvi sekosim līdzi, lai arī visi lēmumi, kas tiek pieņemti par ES fondiem vai citu valsts finansējumu projektiem, lai tie tiktu atbalstīti, pamatojoties uz ekonomiskiem argumentiem. Tāda prakse, kāda bija vērojama iepriekš un kādus notikumus varam sazīmēt vairākās pašvaldībās iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā, tāda nevar tikt turpināta. Domāju, ka žurnālisti un visas koalīcijas partijas, pateicoties šim sabiedrībā redzamam un apspriestam notikumam, arī tam pievērsīs papildu uzmanību," paskaidroja Feldmans.

Kā zināms, svētdien jeb dienu pēc pašvaldību vēlēšanām Eglītis tviterī ierakstīja: "Ieteiktu pārāk nesapriecāties LRA/ZZS/Saskaņas vadītājiem novadiem, jo 3. jūnija "valdības restarts" nozīmē to, ka lielās valsts budžeta+ES fondu+RRF naudas plūsmas kontrolēs 4 koalīcijas partijas (NA-JKP-JV-APAR), kas primāri rūpēsies par "savām" pašvaldībām."

Vēlāk gan tvīts tika dzēsts, taču Eglītis turpināja ierakstus par šo tēmu, cita starpā, arī pavēstot, ka "man būs interesanti vērot, kā pašvaldību vēlēšanu rezultāti ietekmēs gaidāmās ES fondu/RRF atbalsta naudas plūsmas. For the record: JKP nav "savu" pašvaldību".

Taču ministra pirmo ierakstu pamanīja gan opozīcijas politiķi, gan citi tvitera lietotāji, tāpēc sekoja gana asa reakcija.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde jau svētdienas vakarā aicināja Ministru prezidentu Kariņu nekavējoties vērtēt jaunapstiprinātā labklājības ministra Eglīša atbilstību amatam un spēju atbildīgi pildīt valdības locekļa pienākumus, pamatojoties uz viņa izteikumiem par iespējamu lielas daļas novadu diskriminēšanu finanšu atbalsta jomā.

ZZS valde uzskata, ka šādi izteikumi ir nepieņemami un absolūti neizprotami, ievērojot to, ka valdībai un katram tās ministram ir jāstrādā visas valsts iedzīvotāju labā. Eglītis, ZZS valdes ieskatā, paužot šādus draudus novadiem un pilsētām, kurās vēlētāji ir atbalstījuši citu, ne valdības koalīcijas partiju, politisko spēku pārstāvjus, ir demonstrējis klaju nekompetenci un līdz ar to neatbilstību ministra amatam.

Arī Latvijas Reģionu Apvienības (LRA) valde svētdien pieprasīja Ministru prezidentam nekavējoties atbrīvot no amata labklājības ministru Eglīti par amatpersonas necienīgu, demokrātiju un tiesiskumu apdraudošu rīcību.

LRA valde uzskata, ka šādi izteikumi ir kategoriski nepieņemami un liecina par Eglīša pilnīgu izpratnes trūkumu par valsts funkcijām, demokrātiju un tiesiskumu. Cilvēks ar šādiem uzskatiem nav cienīgs ieņemt tik augstu amata vietu valdībā, kuras uzdevums ir rūpēties par visas Latvijas iedzīvotāju labklājību un visu novadu attīstības iespējām, norādīja LRA.

Tomēr Valsts prezidents Egils Levits neuzskata, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķa, jaunievēlētā labklājības ministra Gata Eglīša ieraksts sociālajos tīklos, no kuriem varēja noprast, ka valdošās koalīcijas partijas Eiropas fondu sadalē "primāri rūpēsies par savām pašvaldībām", bija domāts nopietni, vēstīja LETA.

Intervijā Latvijas Radio Levits uzsvēra, ka šādi izteikumi nav pieļaujami, lai gan viņš pieļāva, ka politiķis tos nebija domājis kā nopietni uztveramus.

"Nevaru iedomāties, ka jaunais ministrs būtu to uztvēris nopietni un nedomāju, ka valdība savos lēmumos būtu domājusi tikai par "savējiem". Tāpēc nedomāju, ka ministra pārstāvētā partija un valdība tā varētu rīkoties," sacīja prezidents.

Valsts prezidents arī piebilda, ka ne vienmēr politiķu katrs pateiktais vārds būtu jāliek uz "zelta svariem".

Reaģējot uz Eglīša pausto, pirmdien Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu izskaidrot ministra izteikumus.

Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam, finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un Eglītim, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēris, ka LPS, kā Latvijas pašvaldības apvienojošai organizācija nekad nav pašvaldības iedalījusi pēc politiskās piederības.

Viņš norādījis, ka organizācija ir saņēmusi vairāku pašvaldību lūgumu skaidrot satraucošos izteikumus, jo gan pašvaldībām, gan arī LPS šādi publiski paziņojumi rada satraukumu gan kontekstā ar pašvaldību tālāku darbību pēc Administratīvi teritoriālās reformas, gan finansējuma pieejamību pašvaldībām Eiropas ES politiku instrumentu, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros nākamajiem septiņiem gadiem.

"Šis finansējums ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību turpmāku ekonomisko izaugsmi un konkurētspējas uzlabošanos, kā arī mazinātu sociālekonomiskās atšķirības starp valsts reģioniem, jo īpaši Covid-19 seku mazināšanā katrā pašvaldībā," sacījis Kaminskis.

Vienlaikus LPS aicina amatpersonas nodrošināt pašvaldībām piekritīgos nodokļu ieņēmumus, valsts budžeta, ES fondu, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un ANM līdzekļus. Tāpat pašvaldībām būtiska ir aizņēmumu pieejamība 2021.-2027. gada plānošanas periodam tā, lai iegūtu katra pašvaldība un tās iedzīvotāji un uzņēmumi, neatkarīgi no pašvaldības vadības politiskās piederības.

"Pašvaldībām ir būtiski saņemt adekvātu finansējumu, lai nodrošinātu to vienmērīgu ekonomisko izaugsmi un attīstību. Šādi ministra publiskajā vidē paustie izteikumi par politiskās piederības ietekmi uz līdzekļu sadali ir radījuši nopietnu satraukumu pašvaldībās, jo īpaši laikā, kad tiek īstenota Administratīvi teritoriālā reforma un virknei pašvaldību ir aktuāls jautājums par turpmāku finansējuma piesaisti," atzīmējis Kaminskis.

Uz ministra teikto reaģējis arī Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S), izplatot paziņojumu medijiem par plānoto vēršanos pie parlamenta kolēģiem un iespējamām sekām Latvijai.

"Tikko ir pagājušas pašvaldību vēlēšanas, un jaunais Jaunās konservatīvās partijas ministrs Gatis Eglītis jau paziņoja, ka nepareizās pašvaldības nesaņems Eiropas naudu. Tas ir, Daugavpils un Rēzekne, kur uzvarēja "Saskaņa", nevarēs rēķināties ar Eiropas palīdzību. Draudi, protams, skar arī tādas "zaļās" pašvaldības kā Jūrmala, Jelgava, nemaz nerunājot par Ventspili. Jāatzīst, ka pati Jaunā konservatīvā partija šajās pašvaldību vēlēšanās cieta neveiksmi," norāda Ušakovs.

"Tā ir noticis jau iepriekš. Piemēram, valdība vienmēr ir centusies nedot Rīgai Eiropas naudu. Bet iepriekšējie ministri bija pietiekami gudri, lai vismaz par to nerunātu skaļi. Šoreiz valdība nevarēs atņemt nepareizajām pašvaldībām un nepareizajiem vēlētājiem. To spēs novērst sociālisti un demokrāti EP un "Saskaņa" Latvijā. Vienam no galvenajiem principiem Eiropas naudas sadalē nākotnē jābūt tieši likumības principu ievērošanai. Un Brisele plāno sākt sodīt par pārkāpumiem. Piemēram, Čehijai var draudēt sankcijas par to, ka Eiropas nauda nonāca uzņēmumiem, iespējams, saistītiem ar premjerministru. Līdzīga situācija izveidojās arī Bulgārijā, kur desmitiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret korupciju par Eiropas naudu. Tieši sociālisti un demokrāti ir galvenie iniciatori cīņai par godīgumu, sadalot un tērējot Eiropas līdzekļus. Es pats esmu Finanšu regulas Budžeta komitejas pārstāvis. Šis ir galvenais dokuments, kas īpaši attiecas uz naudas sadali no Atveseļošanās un noturības mehānisma," skaidro Ušakovs.

Jebkuri mēģinājumi politisku apsvērumu dēļ nedot Rēzeknei vai Daugavpilij līdzekļus no Atveseļošanās un noturības mehānisma novedīs pie Eiropas mēroga skandāla un iespējamiem naudas sodiem visai Latvijai, brīdina Eiropas Parlamenta deputāts.

"Tas ir jāsaprot visiem, arī Latvijas prezidentam Egilam Levitam, kurš jau steidzies aizstāvēt ministru. Mēs neļausim darīt pāri savam vēlētājam, un mums tam ir spēks un iespēja. Tuvākajā EP darba grupas sanāksmē par Atveseļošanās un noturības mehānisma nacionālo plānu uzraudzību es informēšu savus kolēģus par situāciju Latvijā un ministra draudiem," sola deputāts.