'Bezjēdzība tā ir'. 'Dzīvnieku brīvība' cer uz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu  (187)

Gatis, kurš pats sevi dēvē par dzīvnieku tiesību aizstāvi, sarunā ar portālu "Delfi" uzsver, ka darbs zvēru audzētavā bija smags, taču "pie visa pierod". Zvēraudzētavā viņš strādājis eksperimenta nolūkos, lai sabiedrība varētu "ar strādnieka acīm apskatīties, kā tur reāli ir, kā tas viss notiek". Darba diena sezonā, kas, kā paskaidroja Gatis, ir laiks, kad ūdeles savā starpā jāpavairo, bija aptuveni šāda: "Vienkārši tur sākām ķert no būriem mātītes ārā un metām pie tēviņiem. Pēc tam tur iet cilvēks un skatās, kā viņas tur sapārojās, nesapārojās. Tās, kuras sapārojas, liek atpakaļ būrī, tās, kuras nē – tad viņas maina vietām."

Darba gaisotni aprakstīt Gatis nespēj, taču norāda, ka vardarbības tur "ir tik daudz, ka zemapziņā var kaut ko degradēt bezmaz vai". Par iespējamiem labturības pārkāpumiem, kas novēroti Gata veiktā eksperimenta laikā ūdeļu audzētavā SIA "Baltic Devon Mink", Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēma ziņas pagājušajā nedēļā no Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens", ar dienesta pārstāves Ilzes Meisteres starpniecību norādīja PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna.

Tikmēr Igaunijā, kā "Delfi" norādīja kaimiņvalsts Lauku lietu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Martins Erihs Torjus (Martin-Erich Torjus), sākot ar 2026. gada 1. janvāri kažokzvēru audzēšana būs aizliegta ar likumu. "Cita starpā argumenti bija tādi, ka mūsu sabiedrība ir sasniegusi noteiktu brieduma pakāpi, pastāv sabiedrības intereses utt. Iespējams, ka loma bija arī nozares kritumam tirgus situācijas dēļ," paskaidroja Igaunijas pārstāvis. Kā notika kažokzvēru audzēšana Gata pieredzē un kāda ir prakse citās Eiropas valstīs, skaidroja portāls "Delfi".

Darbinieki savā starpā ūdeles saucot par minkām. Kā paskaidroja Gatis, šis vārds viegli un ātri izrunājams, turklāt tas redzams arī uzņēmuma nosaukumā. Citādākā veidā ūdeles audzētavā atšķirt ir grūti. Vēl arī pie katra būra esot kartīte, uz kuras uzrakstīts, cik reižu ūdele pārota un cik viņa veca.

Kā stāstīja aktīvists, ūdeles – mātītes zvēraudzētavā dzīvojot "ilgi, bija arī četrgadīgas". Tēviņus gan pēc pārošanas uzreiz darbinieki nokāvuši. Cik tēviņi ilgi mēdza zvēraudzētavā dzīvot, Gatis nezināja teikt.

Portāls "Delfi" piedāvā apskatīt biedrības "Dzīvnieku brīvība" veidoto video materiālu par Gata pieredzi darbā uzņēmumā "Baltic Devon Mink".

Arī dabā ūdelēm mūža ilgums ir no trīs līdz pieciem gadiem, varot nodzīvot arī līdz desmit, bet tas esot visilgākais iespējamais mūža ilgums, portālam "Delfi" paskaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperts Vilnis Skuja. Viņš gan arī noteica, ka vidējie plēsējdzīvnieku vecumi neko daudz neizsaka. Proti, dabā parasti pirmajā mūža gadā aptuveni 80% jaundzimušo ūdeļu iet bojā, līdz ar to, rēķinot vidējo mūža ilgumu, iespaids par to, cik ilgi dzīvo ūdeles, nerodas.

Lielais nāvju īpatsvars starp jaunajām ūdelēm dabā esot normāla parādība. "Slimības, plēsēji, dažādi negadījumi, cīņa par teritoriju – tas viss izraisa to mirstību. Savā starpā arī viņi cīnās un ievaino, sakož jaunāko, tur pēc tam kāda infekcija attīstās. Viņiem arī visas plēsēju slimības, liela daļa no tām, kas arī mājdzīvniekiem, bet viņus pret tām slimībām neviens nepotē," paskaidroja Skuja. DAP eksperts gan norādīja, ka ilgs mūžs zvēraudzētavā ūdelei nozīmē tikai ilgākas mokas.

Gatis, kas sāka strādāt "Baltic Devon Mink", sākotnēji nevarēja pierast arī pie trokšņa fermā. Ūdeles kliedza. "Zvērs vienkārši iesprostots būrī, viņš jau tāds aktīvs, ziņkārīgs grauzējs, plēsējs, viņš arī tāds individuāls, a viņu tur tajā būrī ieliek," teica Gatis.

Ūdeļu nonāvēšana esot nesamērīgi vardarbīga, viņš atzina. "Vardarbība un sišana – pie zemes ar kāju spiež [ūdeli], un viss tur tā izvērtās. Smadzenes viņām satraumētas, viņas mirstošas, zarnas ārā," atklāja aktīvists.

Kā norādīja eksperimenta veicējs un arī "Dzīvnieku brīvība", darbu zvēraudzētavā neesot iespējams veikt bez vardarbības. "Strādnieku uzdevums ir manuāli pārvietot un piespiest plēsīgus, savvaļas sugu dzīvniekus vairoties pretdabiskos apstākļos. Te visi ir upuri – gan dzīvnieki, gan cilvēki, kas tur strādā. Darbs zvēraudzētavās ir bīstams, kaitīgs un cilvēku psihi degradējošs," rakstīja "Dzīvnieku brīvības" valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere.

Par eksperimenta norises vietu izvēlēta zvēraudzētava "Baltic Devon Mink", jo tā iepriekš izsludinājusi vakanci, kurai Gatis pieteicies. "[..] beigās man atzvanīja atpakaļ, prasīja – tagad ir vieta, vai es vēlos nākt uz sezonu. Tad es pieteicos. Tur vienkārši ļoti daudz darba ir tieši tajā sezonā, mēs tur arī strādājām bez brīvdienām. Mēnesi gandrīz bez nevienas brīvdienas. Bieži vien arī vairāk par astoņām stundām," teica Gatis.

Portāls "Delfi" sazinājās arī ar uzņēmumu "Baltic Devon Mink", kura pārstāvis Bobs van Ansems (Bob van Ansem) norādīja, ka uzņēmuma vārdā izvērstu komentāru sniegt nevar, jo uzņēmuma pārstāvji vēl nav redzējuši Gata filmētos materiālus. Uzņēmuma pārstāvis "Delfi" atbildēja pirmdien, 7. jūnijā, pulksten 13.49.

"Dzīvnieku labturība ir mūsu galvenā prioritāte un to uztveram ļoti nopietni. Saimniecība ievēro visas spēkā esošās likumdošanas prasības, to pārbauda gan nozares asociācija, gan uzraudzības iestādes, gan starptautiskās "WelFur" programmas inspektori," norādīja uzņēmuma pārstāvis.

Gatis gan uzsvēra, ka arī pēc iepazīšanās ar viņa filmētiem video materiāliem sabiedrībai nevajadzētu uzskatīt, ka zvēraudzētavu fermās "kaut kādi ļaunie salīduši tikai". Viņš darbā pavadīja aptuveni divus mēnešus, taču citi strādājot krietni ilgāk, jo "vismaz ir darbs un arī nopelnīt varot". Daži "uzdienējušies" un strādā jau sešus un vairāk gadu, citi jau no sākta gala sakot, ka darbs nepatīk, tāpēc iešot prom, bet "tad pierada un tā arī palika tur."

Kopumā, balstoties uz biedrības "Dzīvnieku brīvība" sniegto informāciju, Latvijā līdz 18. februārim kopā bija astoņas zvēraudzētavas, "Baltic Devon Mink" Latvijā audzē vislielāko dzīvnieku skaitu. Savukārt, kā norādīja PVD pārstāve, šobrīd Latvijā ir piecas zvēraudzētavas.

Tendence rāda, ka zvēraudzētavu skaits sarūk. Kā norādīja Krīgere, krītas pieprasījums pēc dzīvnieku ādas kažokiem: "Arvien vairāk valstu aizliedz [kažokzvēru audzēšanu]. Visi milzīgie modes nami – versače, guči, armani atsakās no kažokādām. Līdz ar to tas bizness neiet."

Kā stāstīja "Dzīvnieku brīvība" pārstāve, 16 Eiropas valsīs kažokzvēru audzēšana ir aizliegta vai arī valsts šobrīd ir pārejas procesā. Igaunijā savukārt šobrīd vēl esot 18 kažokzvēru fermas, un deviņās no tām joprojām ir dzīvnieki, taču paredzams, ka pēc mazāk nekā pieciem gadiem kaimiņzemē aina būs pavisam cita.

"Mēs gadiem ilgi strādājam pie tā un esam ārkārtīgi priecīgi, ka Igaunija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kas aizliedza kažokzvēru audzētavas. Ar šo lēmumu mēs rādām piemēru gan kaimiņvalstīm, gan visā pasaulē. Nevienam dzīvniekam nevajadzētu ciest cilvēku iedomības dēļ, un mēs esam pateicīgi Saeimas locekļiem par dzīvniekiem draudzīga lēmuma pieņemšanu," ziņu portālam "news.err.ee" atklāja dzīvnieku labturības organizācijas pārstāve Analīsa Pasta (Annaliisa Pasta).

Gatis kopā ar biedrību "Dzīvnieku brīvība" cer, ka Latvijas sekos Igaunijas piemēram: "Nu, kā, viņi audzē kaut kādiem kažokiem. Nav jau mums kādi piecdesmitie gadi, kad tur kāds nosals. Vienkārši kā kaut kāds modes trends. Tur tam visam apakšā bakgraunds – tik tālu [cilvēki] neaizdomājas, nesaprot, no kā, no kurienes [kažoki] rodas. Un tas apmēram ir tas, ko es no savas puses gribētu parādīt – otru pusi tam visam. Es domāju, ka nav to vērts."

Ūdeles ir plēsēji, kurām arī Latvijā iepriekš ir konstatēta Covid-19 infekcija. Vēl aprīlī portāls "Delfi", atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA, rakstīja, ka PVD uzsvēris: ūdeles ar Covid-19 var inficēties tikai no inficētiem cilvēkiem.

Visiem darbiniekiem audzētavā ir stingri jāievēro infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumi, lai novērstu ūdeļu inficēšanu. Realitātē gan Gatis pieredzējis ko citu. "Mums bija teikts, ka bija jābūt maskai un tā, bet reāli jau tajā ir grūti strādāt, īpaši, ja ātri jāstrādā. Tur jau cilvēki vilka tās [maskas] nost."

Uzņēmuma "Baltic Devon Mink" pārstāvis norādīja pretējo: "Biodrošības vadlīnijas kažokzvēru fermām tika izstrādātas un ieviestas jau pirms gada kopīgi ar kompetentajām iestādēm. Mēs tās ievērojam un sekojam līdzi izmaiņām, ja tādas ir nepieciešamas. Lielākā daļa mūsu darbinieku ir vakcinēti pret Covid-19." PVD esot devies biodrošības pārbaudēs uz šo uzņēmumu. Dienests pārkāpumus nekonstatēja.

Gatis stāstīja, ka lielāku uzmanību uzņēmumā attiecībā uz Covid-19 drošības pasākumiem pievērsa pēc tam, kad uzņēmumā pavasarī viesojās Latvijas Televīzijas ziņu dienests. Bet tāda drošības pasākuma kā, piemēram, maskas valkāšana, ievērošana un arī uzraudzība ir teju neiespējama, uzskata Gatis: "[PVD pārstāvji] jau nestāv blakām, kad aktīvais, intensīvais darbs notiek. Pat ja stāvētu, cilvēki gan jau savādāk uzvestos."

Savukārt, kā "Delfi" ar Meisteres starpniecību norādīja PVD pārstāve Vārna, šogad piecās zvēraudzētavas PVD kopumā veica 20 pārbaudes. Vienā kažokvēru audzētavā dienests arī konstatēja labturības pārkāpumus. Savukārt pērn, kad Latvijā bija deviņas zvēraudzētavas, PVD labturības pārkāpumus konstatēja piecās kažokzvēru audzētavās, turklāt vienā audzētavā labturības pārkāpumi tika konstatēti atkārtoti vairākās pārbaudēs.

Sīkāk par to, kāpēc biedrības "Dzīvnieku brīvība" ieskatā nepieciešams aizliegt kažokzvēru audzēšanu, var lasīt šeit.