Saeima galīgajā lasījumā apstiprina augstākās izglītības reformu  (86)

Par reformu nobalsoja 52 deputāti, divi bija pret, bet 26 opozīcijas pārstāvji atturējās.

Atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija darbu pie likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam pabeidza 28. maijā, un tā izskatīšanai Saeimā tika sasaukta īpaša sēde otrdienas, 8. jūnija, pēcpusdienā. Paredzēts, ka likuma grozījumi sāks darboties šī gada 16. augustā nevis no 1. jūlija, kā tas bija agrāk iecerēts. Likuma grozījumi arī paredz vairākus pārejas periodus.

Debatēs, Saeimā izskatot likumprojektu galīgajā lasījumā, iesaistījās pārsvarā opozīcijas pārstāvji, taču salīdzinoši kūtri, tādēļ apjomīgo priekšlikumu klāstu Saeima spēja izskatīt vienā sēdē vairāku stundu garumā. Neviens no balsojumiem Saeimas sēdē neatšķīrās no atbildīgajā komisijā lemtā.

"Augstākās izglītības jomā ir nepieciešamas pārmaiņas, un uz to skaidri norāda arī darba tirgus. Mums ir jānodrošina augstskolām dinamiskākas attīstības iespējas, un reformai ir jābūt ar konkrētu mērķi – stratēģisku virzību uz izcilību. Mēs pilnīgi noteikti gribam redzēt Latvijas universitātes kā līdzvērtīgas konkurentes Baltijas un citu Eiropas valstu universitātēm," iepriekš akcentējis Saeimas atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), kura vadībā komisija veica ļoti apjomīgu darbu, iesaistot nozares pārstāvjus.

Pirms galīgā balsojuma Ašeradens atzina, ka nākamais solis ir panākt finansējuma palielināšanu augstākajai izglītībai.

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kuras vadībā valdība izstrādāja šo reformu, debatēs trešajā lasījumā uzstājās jau kā Saeimā atgriezusies deputāte un norādīja, ka gada laikā reforma Saeimā ir ar opozīcijas palīdzību pārstrādāta un pārrakstīta mērenāka. Viņa norādīja, ka visas citas ieceres faktiski ir no grozījumiem pazudušas un padomju veidošana ir saglabājusies kā vienīgā vērienīgā pārmaiņa. Tomēr viņa atzina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā augstskolas būs spiestas paraudzīties uz sevi no malas un pārvērtēt stratēģisko specializāciju.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule, kura aktīvi debatēja, norādīja, ka šie grozījumi neatrisina koledžu jautājumu, tāpēc Saeimai vēl būs jāatgriežas pie šīs tēmas.

Vērtējot darbu pie grozījumiem kopumā, Papule uzsvēra, ka Saeimā esot izdevies panākt kompromisu tajā ziņā, ka netiks pārāk daudz ierobežota augstskolu autonomija.

Arī deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka komisija gaida no Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus par koledžām un atgādināja, ka bijis jau mēģinājums koledžas vispār izslēgt no augstākās izglītības sistēmas, bet tas netika un netiks atbalstīts.

Opozīcijas pārstāvji arī atkārtoti pārmeta valdībai un valdošajai koalīcijai, ka nepietiek tikai ar tipoloģijas un pārvaldības modeļa maiņu, ja netiek nodrošināts pienācīgs finansējums augstākajai izglītībai.

Opozīcija iebilda pret padomju veidošanu augstskolās, jo tām tikšot nelietderīgi tērēts jau tā trūcīgais finansējums, ko valsts paredzējusi augstākajai izglītībai.

Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā ir paredzēta augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņa.

Augstskolas paredzēts iedalīt četros tipos – zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus. Komisijā, skatot grozījumus trešajā lasījumā, nolemts izslēgt kritēriju, kas saistīts ar studējošo skaitu augstskolās, un tas nozīmē, ka vismaz pagaidām nav apdraudēta Daugavpils universitātes un Liepājas universitātes pastāvēšana. Tā vietā tagad piedāvāta iespēja augstskolām veidot konsorciju.

Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Plānots noteikt, ka universitātē vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam.

Savukārt mākslu un kultūras universitātes īstenos bakalaura un maģistra studiju programmas, kā arī profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā uzrādīti starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī veidotas kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju.

Vismaz 70 procentiem studējošo būs jāstudē māksla. Savukārt vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam vai profesionālajam grādam mākslās, tostarp vismaz 25 procentiem jābūt zinātnes doktora grādam un vismaz 20 procentiem akadēmiskā personāla jābūt nacionālā un starptautiskā līmenī atzītiem māksliniekiem, paredz grozījumi.

Lietišķo zinātņu universitātes, kā arī augstskolas īstenos bakalaura un maģistra līmeņa programmas. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā būs uzrādīts starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī programmas tiks veidotas sadarbībā ar citu partnerinstitūciju. Universitātei jāīsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, bet augstskolai – vismaz vienā. Universitātē vismaz 60 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, savukārt augstskolā – vismaz 50 procentiem, paredz grozījumi.

Augstskolām trīs gadu laikā, kopš uzsākta studiju programmu īstenošana, būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests lems par augstskolas izslēgšanu no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma. Grozījumi arī precizē jautājumu par valsts augstskolu reorganizācijas kārtību, norādot iespējamos strukturālos risinājumus.

Izmaiņas paredz, ka dibinātājs noteiks augstskolas stratēģisko specializāciju. Tā kalpos par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, valsts dibinātām augstskolām būs jāizvairās no nepamatotas jomu dublēšanās.

Grozījumi valsts dibinātās augstskolās paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Tā iecerēta kā koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Tāpat padomei jānodrošina valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Grozījumi nosaka arī "politiskās atdzišanas" periodu padomes locekļiem. Proti, padomes loceklis pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs būt bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.

Grozījumi uzdod Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādā t informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tie arī paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidi, ievērojot augstskolu stratēģisko specializāciju.