Policistu izglītība, naida noziegumu prevencija un reformas ministrijā – iekšlietu ministre ieskicē veicamos darbus  (153)

Viņa uzsvēra, ka IeM sistēmā ir virkne diezgan smagu uzdevumu, kas skar gan nepieciešamību uzlabot infrastruktūru policijā un ugundzēsībā strādājošajiem, gan nepieciešamību risināt problēmas, kas saistītas ar robežas izbūvi. Tāpat jāstrādā pie izglītības un profesionālās pilnveides, kas ilgu laiku bijusi novārtā, atzina ministre.

"Kas attiecas uz budžetu un primārām vajadzībām, kas skar policistu un ugunsdzēsēju darba apstākļus un likumsargu atalgojumu, ministrija strādā un turpinās strādāt pie infrastruktūras projektiem, rūpīgi izvērtējot, kā racionāli un efektīvi ieguldīt valsts līdzekļus infrastruktūrā," sacīja ministre, īpaši uzsverot iecirkņu un depo uzlabošanas nepieciešamību.

Tiks domāts arī par pakāpenisku algu palielināšanu policistiem, sacīja Golubeva, piebilstot, ka šobrīd likumsargiem ir mazākas algas nekā citos valsts pārvaldes sektoros strādājošajiem. "Mums pakāpeniski jādara kaut kas, lai šī situācija uzlabotos," sacīja Golubeva.

Attiecībā uz policijas kapacitāti ministrija strādās pie pirmstiesu izmeklēšanas kvalitātes. "Gan ekipējuma, gan materiālu tehniskās lietas, gan arī apmācības. Es apzinos, ka ir vairāki robi gan izglītības, gan apmācību profesionālās pilnveides sistēmā," atzina Golubeva, uzsverot, ka šī ir liela prioritāte, pie kuras drīz tiks sākts strādāt.

Tāpat iekšlietu ministre uzskaitīja tādas prioritātes kā policistu praktisko prasmju uzlabošanu, apmācības, kā cīnīties pret kibernoziedzību un strādāt ar nozīmīgām tehnoloģijām.

Attiecībā uz ugunsdzēsēju darbu, IeM strādās pie depo infrastruktūras izlabošanas. "Ceru, ka atradīsim veidus, kā glābēju darbu padarīt cilvēciski vieglāku – tas ir ļoti smags darbs," sacīja ministre.

"Manās politiskajās prioritātēs ietilpst darbs, kas skar cīņu ar vardarbību ģimenē un naida noziegumiem. Bieži dzirdam, ka ir šausmīgi, ka mums ir līdz galam neizmeklētas slepkavības, tostarp pasūtījuma slepkavības, un pie tā ir jāstrādā. Cilvēki diemžēl mirst arī ģimenēs, kurās ir vardarbība, un arī pie šī ir jāstrādā," atzina Golubeva, piebilstot, ka šajā jomā pēdējo 15 gadu laikā ir jūtams ļoti liels progress, tomēr jāturpina strādāt, lai varētu labāk izsekot riskus un savlaicīgi saprast, vai cilvēks ir pakļauts riskam.

Ministre cer līdzīgā veidā strādāt ar naida noziegumu prevenciju. "Ik pa laikam Latvijā notiek noziegumi ar naida pazīmēm. Vienalga, vai cietušais ir students, kas atbraucis no ārzemēm, vai "mūsējais", visiem cilvēkiem ir Latvijā ir jānodrošina droša vide. Tas nozīmē, ka policijai ir jāmāk vieglāk atpazīt šos draudus, riskus, signālus un jāprot ar tiem strādāt," sacīja Golubeva.

Tāpat ministres prioritāšu sarakstā ir strukturālas reformas pašā ministrijā un nozarē. "Mums ir, ko darīt ar strukturālām reformām, ir Eiropas Komisijas rekomendācijas, ir vairāki darbi veikti, bet vēl liels ceļš ejams. Domāju, ka tuvākajos mēnešos nāksim klajā ar jauniem piedāvājumiem, kā uzlabot struktūru gan pašā ministrijā, gan dažos dienestos," plānus ieskicēja Golubeva.

Ministres biroja vadītāja Linda Austere uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir jautājums par naudas atmazgāšanas problēmu. "Es pēdējos gadus strādāju finanšu nozares asociācijā, tā kā man ir pietiekami plašas kompetences un es ceru ar tām dalīties," sacīja Austere.

Jānis Ādamsons (S) jaunajai ministrei izteica dziļu līdzjūtību, nonākot jaunajā amatā, un jautāja, kādus nosacījumus viņa izvirzīja, piekrītot ieņemt šo amatu. "Kad man piedāvāja kļūt par iekšlietu ministru, es izvirzīju vairākus nosacījumus, un viens no tiem bija finansējums. Otrs – ka man neviens nezvana un nepiesaka, kāda politika ir jāievēro ka neviens nesaka, kādas krimināllietas ir jāierosina un kādas – jāizbeidz," atzina Saeimas deputāts, piebilstot, ka ministres parlamentārais sekretārs no nozares neko nesaprotot.

Atbildot uz Ādamsona jautājumu, iekšlietu ministre uzsvēra, ka viņas komandā strādā arī cilvēki, kas līdz šim ir strādājuši nozarē, bet viņa bez šaubām plāno paļauties arī uz valsts pārvaldē strādājošajiem ierēdņiem un uz dienestu pārstāvju viedokļiem par viņiem uzticētiem dienestiem.

Attiecībā uz nosacījumiem Golubeva izvirzījusi tikai vienu – ka viņai ļauj piesaistīt profesionāļus un cilvēkus, kas strādājuši ārpus politiskajām struktūrām. "Man ir svarīgi, ka ir cilvēki, kas ir savas lietas profesionāļi," atzina jaunā ministre, piebilstot, ka parlamentārā sekretāra izvēle bijusi apzināti no deputātiem, jo "darbs ar Saeimu ir darbs ar Saeimu". Tāpat viņa uzsvēra, ka Mārtiņš Šteins (AP) ir sevi labi pierādījis budžeta komisijā, un budžets ir lieta, pie kā IeM ir ļoti jāstrādā.

Saistībā ar krimināllietu ierosināšanu un izbeigšanu ministre, atbildot uz Ādamsona jautājumu, sacīja, ka ministrs neierosina un neizbeidz lietas – "tas vienkārši nav pieļaujams".

Par Policijas akadēmijas nepieciešamību Golubeva atzina, ka viņas skatījumā pastāv problēmas gan izmeklētāju, gan policistu un kibernoziedzības apmācībā, un tāpat pastāv arī robi pētniecībā. "Mums vajag cilvēkus ar augstāko izglītību, kas nodarbojas ar izpēti šajās jomās," sacīja ministre, piebilstot, ka, pētot situāciju plašāk, rodas iespaids, ka daudzās pasaules valstīs šī izglītība tiek iegūta nespecializētās mācību iestādēs, piemēram, universitātēs.

"Mums ir nepieciešama infrastruktūra, lai visas apmācības varētu veikt visaugstākajā tehniskajā līmenī. Tāpat vajadzīgi cilvēki ar augstāko izglītību gan amatos, gan pētniecībā," atzina ministre, piebilstot, ka to, kā šīs vajadzības tiks izpildītas, tiks lemts.

Viņa sacīja, ka Policijas akadēmija ir labs zīmols un veids, kā parādīt, ka valsts domā par nozari, tomēr tas ir garākais un dārgākais ceļš, kā pie šiem mērķiem nonākt. Ministre pieļauj, ka labāks risinājums, iespējams, būtu sadarbība ar esošām universitātēm, atverot jaunas katedras, piesaistot augsta līmeņa mācībspēkus.

"Kad mēs salīdzināsim šos divus scenārijus, un ministrija nonāks pie secinājuma, kā ir labāk, efektīvāk un lētāk, mēs uzreiz bez aizķeršanās iesim uz priekšu," aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē solīja ministre.

Sēdes priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) attiecībā uz situāciju par Policijas akadēmiju aicināja ministri ņemt vērā līdzšinējo desmit gadu praksi, kurā, policistus mēģinot mācīt atsevišķās augstskolās, ir "pilnībā izgāzusies un bankrotējusi stratēģija, kas būtu jāmaina". Viņš sacīja, ka studenti negrib mācīties, jo tas nav prestiži un tā ir nesaprotama sistēma, kurā nav skaidrs, par ko policists īsti kļūst un kas notiek. Tāpat, Rancāna skatījumā, ir katastrofāls profesijas un zināšanu kritums. "Šis ceļš ir bijis maldu ceļš. Pareizais ceļš ir policijas akadēmijas kā specializētas mācību iestādes atjaunošana. Drošība nemaksā lēti. Arī demokrātija kā iekārta nav lēta, bet mēs to uzturam," atzina deputāts.

Iekšlietu ministre, atbildot uz Rancāna teikto, sacīja, ka nevajadzētu spriest par iepriekšējiem desmit gadiem, jo līdzšinējie valsts ieguldījumi ir bijuši minimāli: "Nav brīnums, ka nav, kam izglītot jaunos policistus, ka nav pietiekošas apmācības, infrastruktūras, kur apmācīt. Tas viss ir taisnība, taču jādomā, kā ātrāk nonāksim pie realizācijas, nevis tikai plānot. Šajā ziņā augstskolas izveide ir garākais iespējamais ceļš. Izveidot jaunas katedras un apmācību centrus, piesaistīt ekspertus, ar valsts atbalstu var ātrāk," atzina Golubeva, piebilstot, ka pēc dažiem mēnešiem nāks ar pamatotu un valsts budžetā iesakņotāku redzējumu.

Portāls "Delfi" jau iepriekš ziņojis, ka, izstumjot no koalīcijas "KPV LV", 3. jūnijā Sandi Ģirģenu (KPV LV) iekšlietu ministra amatā nomainīja Golubeva. Paralēli Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā tika nomainīti vai atgriezās amatā vēl trīs ministri.