Šogad tiek pieminēti 80 gadi kopš pirmās civiliedzīvotāju masu deportācijas, kad 1941. gada 14. jūnijā Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas izsūtīja vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju, no kuriem 6000 gāja bojā.
"Desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, starp kuriem bija arī vecāki cilvēki un bērni, tika izrauti no savām mājām un iesēdināti lopu vagonos, kas tos aizveda uz Sibīriju. Daudzi gāja bojā. Daži atgriezās ar salauztiem likteņiem. Deportāciju vilnis ar to nebeidzās. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā šādi likteņstāsti sastopami gandrīz katrā ģimenē," rakstīts Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas, Latvijas prezidenta Egila Levita un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas kopīgajā paziņojumā.
14. jūnija deportācijas nenotika bez iemesla, tās notika tādēļ, ka Eiropa tika sadalīta starp diviem noziedzīgiem režīmiem – nacistisko Vāciju un padomju komunistisko režīmu, kas bija savā starpā noslēguši slepenu paktu, norādīts paziņojumā.
"Abi režīmi, ignorējot jebkādu suverenitāti, cilvēktiesības un tiesiskumu, sēja neaprakstāmas bēdas un ciešanas. Mēs joprojām turpinām izjust padomju okupācijas sekas, lai gan kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau 30 gadu," turpina Baltijas valstu prezidenti.
Igaunija, Latvija un Lietuva tik augstu vērtē savu neatkarību, brīvību un demokrātiju, norāda prezidenti, piebilstot, ka "tādēļ mēs ar bažām raugāmies uz to, kā pasauli pārņem dezinformācijas vilnis un kā Eiropas vēsture un Krievijas nelikumīgās darbības uz Ukrainas un Gruzijas robežas tiek pasniegtas sagrozītā gaismā".
Vairāk par pirmdien, 14. jūnijā, plānotajiem piemiņas pasākumiem var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
