Rīko kopīgu lūgšanu par latviešu deportāciju upuriem un Baltkrievijas ciešanām  (55)

Lutera draudze aicina 14. jūnijā palūkoties ne tikai uz nodarītajām ciešanām, bet arī uz līdzcilvēku piedzīvoto šodien.

"Aizvesto piemiņas diena vēstī ne tikai par tiem, kurus aizveda toreiz, bet arī par tiem, pret kuriem netaisni, vardarbīgi, necilvēciski, mežonīgi attiecas šodien. Tāpēc aicinām visus vienoties lūgšanā par tiem, kuri tiek vajāti, ietekmēti, spīdzināti, tepat mums līdzās – Baltkrievijā," sacīja mācītājs Linards Rozentāls.

Viņš piebilda, ka šovakar tiks aizlūgts par Baltkrievijas tautu, pret kuru vēršas cilvēcību pazaudējis režīms, par bēgļiem un arestētajiem, apmelotajiem un izdzītajiem. "Aizlūgsim visi kopā par baltkrieviem un viņu zemi!" pauda mācītājs.

Jau ziņots, ka Latvijā pirmdien piemin komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju 80. gadadienu, tādējādi godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē