Lai gan nedēļu iepriekš Saeimas sēdē, otrajā lasījumā izskatot grozījumus Imigrācijas likumā, valdošās koalīcijas partneru domas dalījās un Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības priekšlikumus likvidēt iespēju termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegt par nekustamā īpašuma iegādi vai kredītsaistībām Latvijā, tagad koalīcija apņēmusies rast tam pakāpenisku risinājumu.
Balsojumos Saeimā 9. jūnijā no četriem koalīcijas partneriem Nacionālās apvienības ideju atbalstīja tikai Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Jaunā Vienotība" atturējās un "Attīstībai/Par" balsoja pret.
Pirmdien, 14. jūnijā, koalīcijas partneru sadarbības sanāksmē šo jautājumu pieteikusi JKP, žurnālistiem sacīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Dombrava.
"JKP pieteica jautājumu par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu. Pagājušajā nedēļā Saeimā šis Nacionālās apvienības priekšlikums tika noraidīts, bet mēs redzam, ka tā problēma pastāv. Būtu nepieciešams rast kādu risinājumu, un iezīmējās arī iespējamais ceļš, kā varētu vismaz vairākas koalīcijas partijas iet uz priekšu, lai pietiekami saprātīgos termiņos šo programmu izbeigtu," teica Dombrava.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kāds risinājums tieši tiks piedāvāts un vai tam tiks meklēts visu partneru atbalsts, Dombrava norādīja, ka viens no risinājumiem ir, ka tiek noteikts, piemēram, pusgads, kas ir pietiekami saprātīgs pārejas termiņš, kad izmaiņas stātos spēkā. Par atbalstu koalīcijā Dombrava sacīja, ka nedomā, ka premjers ir mainījis savu viedokli, ko nesen pauda, sakot, ka "TUA tirgošana pret nekustamo īpašumu ir faktiski novecojusi programma. Līdzīgi kā tas bija ar finanšu segmenta restrukturizācija. Tā ir vecā veida politika un ekonomika, kura ir faktiski jāizbeidz".
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), atzina, ka vienkārši pārdot uzturēšanās atļaujas, tirgoties ar pilsonību, zemi, kas pirms desmit gadiem bija "vairāk prokrieviskas politikas orientētu politiķu ideja", varbūt kādu laiku palīdzēja Latvijas ekonomikai vismaz šķietami piesaistīt noteikta rakstura investorus. "Tas viss ir lielā mērā beidzies ar "Moneyval" procesu, naudas atmazgāšanas un Latvijas drošības jautājumiem. Šīs valdības koncepts ir savādāk domāt par dažādiem ekonomiskiem risinājumiem, pirmkārt, nodibinot tiesisku situāciju un tādā veidā piesaistot investorus, un, otrkārt, nodibinot dažādas ekonomiskas programmas, kas būs ļoti aktuālas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 radītajām grūtībām," sacīja Bordāns.
Jau ziņots, ka 9. jūnijā Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības rosinājumu likvidēt TUA izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi vai kredītsaistībām Latvijā.
Debatēs deputāts Ritvars Jansons (NA) salīdzinājumam kā citu negatīvu piemēru minēja Eiropas Komisijas sākto pārkāpuma procedūru pret Kipru un Maltu par pasu pārdošanu. TUA programmas dēļ arī ir palielinājusies kadastrālā vērtība un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodoklis iedzīvotājiem Rīgā un Pierīgā, vērsa uzmanību Jansons.
Savukārt deputāts Boriss Cilevičs (S) pauda, ka ar "zelta pasēm" situācija Kiprā un Maltā patiešām aizgāja par tālu, taču akcentēja, ka Latvijas gadījumā runa ir par citu pieeju – starptautiskos dokumentos neesot kritikas par TUA piešķiršanu pret investīcijām.
Par šo jautājumu raisījās plašas debates, kurās atbalstu NA priekšlikumiem pauda arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), norādot uz to, ka šīs programmas vairs nav tik populāras un nozīmīgas.
Vairāki opozīcijas deputāti, arī parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis, pauda negatīvu pārsteigumu, ka TUA programmu izbeigšanu aizstāv ekonomikas ministrs, kuram būtu jārūpējas par līdzekļu pieplūdumu ekonomikā.
Atbalstu NA rosinājumam izteica Jaunās konservatīvās partijas deputāti.
Lai saņemtu TUA, viena no iespējām paredz ārzemniekam iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 250 000 eiro vērtībā.
Jau ziņots, ka šī gada martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš JV) uzsvēra, ka investīcijas, ko Latvija meklē, nav saistītas ar nekustamo īpašumu, jo tās ir neproduktīvas investīcijas, atblāzma no agrākās politikas, tajā skaitā, no brīža, kad aktuāla bija naudas tranzīta tēma.
"Līdz ar to pamatā programma ir sevi izsmēlusi, taču jāvirzās aktīvāk uz to, kā piesaistīt eksportējošo uzņēmumu investīcijas, un, ja tās nāk kopā ar nepieciešamību saņemt termiņuzturēšanās atļauju, tas ir tas, kas mūsu valsti interesē," atzina Kariņš.
Iekšlietu ministrijas (IEM) apkopotā informācija liecina, ka no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim investīciju programmas ietvaros PMLP ir saņēmusi 19 743 personu, tajā skaitā 7909 investoru un 11 834 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai, liecina IEM apkopotā informācija. Šajā laika posmā izsniegtas 19 047 TUA. No 2010. gada 1. jūlija 186 investoriem TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 1672 investoriem izsniegtās TUA.
Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim bija 1,55 miljardi eiro.
No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31.decembrim 83% jeb 1,29 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās (10% jeb 158 miljoni eiro no visiem ieguldījumiem), savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido tikai 6% (jeb 92,7 miljoni eiro) no kopējām veiktajām investīcijām attiecīgajā periodā. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē no 2015. gada 1. janvāra ieguldīti 11,5 miljoni eiro jeb nepilns 1% no kopējā investīciju apjoma.
Vērtējot nerezidentu ieguldījumu dinamiku, secināts, ka pirmajos četros gados ar TUA saņemšanu saistītie nerezidentu ieguldījumi ik gadu strauji pieauga – vidēji gadā gandrīz par 36%. Savukārt 2015. gadā nerezidentu investīcijas bija piecas reizes zemākā līmenī nekā pirms gada. Turpmākajos gados (2015.-2020. gadā) investīciju dinamikai turpinājās lejupvērsta tendence – piesaistīto investīciju apjoms ik gadu samazinās vidēji par 22% gadā.
Kā skaidro IEM, būtisks investīciju samazinājums saistīts ar veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas no 2014.gada 1. janvāra paredzēja ierobežot ieguldītāju skaitu mazajos uzņēmumos, kā arī noteica to, ka tikai tiem ieguldītājiem, kas investējuši 150 000 eiro kapitālsabiedrībā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada bilance vai apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, netiek veikta nodokļu nomaksas pārbaude. 2016. gada jūnijā veiktie grozījumi Imigrācijas likumā paredzēja veikt nodokļu nomaksas pārbaudi arī šādos gadījumos.
2014. gadā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā noteica arī papildu iemaksu valsts budžetā – valsts pamatbudžeta programmā "Ekonomikas attīstības programma" un paaugstināja TUA piešķiršanai nepieciešamo ieguldījumu summas apmēru investīcijām nekustamajā īpašumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem, nekustamā īpašuma iegādes darījuma summa, lai ārvalstnieks varētu pretendēt uz TUA, tika paaugstināta līdz 250 000 eiro visā Latvijas teritorijā.
Straujās Covid-19 infekcijas izplatības dēļ Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus. Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā, valdība 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, kas tika pagarināta līdz 10. jūnijam. 2020. gada 6. novembrī tika pieņemts atkārtots lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Gan Eiropas Savienības, gan nacionālā līmenī no 2020. gada marta tika būtiski ierobežota personu kustība pār Šengenas līguma valstu ārējām robežām, šo iespēju nodrošinot tikai būtiskākajām ieceļotāju kategorijām. Vienlaikus citi ieviestie ierobežojumi izraisīja saimnieciskās darbības apsīkumu un uzņēmumu dīkstāvi, neradot iespēju un nepieciešamību paplašināt to darbību. Šie un citi ierobežojumi ir radījuši tiešu ietekmi uz 2020. gadā saņemto TUA pieteikumu skaitu, tam samazinoties.
No 2014. gada septembra ar investīciju programmu saistīto pieteikumu skaits būtiski samazinājās. Ja 2014. gadā tika saņemti 2532 pieteikumi, tad 2015. gadā – 398, 2016. gadā – 262, 2017. gadā – 160, 2018. gadā – 192, 2019. gadā – 146 pieteikumi, bet 2020. gadā – 107 pieteikumi.
Latvijas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, TUA instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē kopš 2014. gada ir mazinājusies, par ko liecina arī ar TUA saņemšanas iespēju saistīto nerezidentu ieguldījumu devuma samazinājums kopējā ārvalstu kapitāla ieplūdē Latvijā. Tas norāda, ka kopumā TUA šobrīd nav motivējošs instruments un nepieciešams turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem, uzsver IEM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
