Saeima pieņem likumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām  (54)

Saeima atbalstīja arī ar to saistītos likumu grozījumus – grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas izskatīšanu tiesā un zvērinātu notāru darbību uzraudzību. Tāpat trešajā lasījumā atbalstīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Notariāta likumā.

Pieņemtais likums un grozījumi nozīmē, ka no 2022. gada 1. janvāra trūcīgām un maznodrošinātām personām būs iespēja dzēst parādsaistības, portālu "Delfi" informēja Tieslietu ministrijā.

Mērķis ir dot iespēju trūcīgā un maznodrošinātā mājsaimniecībā esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no nākamā gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

"Mēs nevaram garantēt, ka personas, kas šobrīd ir iestigušas ātro kredītu purvā, atkal tajā nenonāk, taču mūsu pienākums ir dot iespēju no tā izrauties. To varēs izmantot tikai vienu reizi un likumprojekts paredz, ka parādsaistību dzēšanas procesa izmaksas tiek segtas no privātpersonu līdzekļiem un šim procesam nebūs negatīvas ietekmes uz valsts budžetu," uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Tieslietu ministrija norāda, ka šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apmēru līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms atbrīvošanas no parādsaistībām fiziskai personai būs pienākums apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus, kā arī parādniekam būs jāturpina pildīt saistības. Atbrīvošanu no parādsaistībām varēs izmantot tikai vienu reizi.

Likums paredz, ka no parādsaistībām varēs atbrīvot fizisko personu, ja vienlaikus pastāvēs astoņi nosacījumi, piemēram, pēdējā gada laikā parādnieka vidējie ienākumi mēnesī nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss.

Pērn trūcīgas mājsaimniecības statuss bija piešķirts 37 464 personām, savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības statuss – 43 770 personām, informē ministrijā.

Jaunā regulējuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kuras radušās no patērētāja kreditēšanas un kurām iestājies izpildes pienākums. Plānots, ka tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē.

Pašlaik personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra ir fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa. Valstī ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, likuma projekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.

Likuma projekts izstrādāts finansiālās grūtībās esošajiem, kuri vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kam iestājies izpildes pienākums. Jaunais regulējums attieksies uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro.

Likuma projektā ietvertais atbalsts paredzēts fiziskām personām, kuras pēdējos 12 mēnešus ir bijušas Latvijas Republikas nodokļu maksātāji vai tām pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā un tās saņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tāpat fiziskajai personai pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būs jābūt bijušam trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statusam.

Likuma projektā noteikts arī kritērijs par fiziskās personas vidējo ienākumu apmēru noteiktā laika periodā – vidējie ienākumi mēnesī (neskaitot tās summas, uz kurām atbilstoši Civilprocesa likumam nevar vērst piedziņu) pēdējo 12 mēnešu laikā nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Plānots, ka jaunais regulējums neattieksies uz tiem parādniekiem, kuriem ir nodrošinātie kreditori (kreditori, kuru prasījumu tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), kā arī tādas fiziskās personas, kurām ir manta ārpus Latvijas.

Tāpat iecerēts, ka fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nebūs piemērojama tiem, kuriem ir sociālās apdrošināšanas maksājumu saistības pret nodarbinātajām personām.

Likuma projektā ietverts noteikums, ka katra fiziskā persona paredzēto mehānismu ir tiesīga izmantot tikai vienu reizi.

Gadījumā, ja persona nepildīs tai noteiktos pienākumus un ierobežojumus vai arī pieteikumā būs sniegtas nepatiesas ziņas, kas novedušas pie fiziskās personas nepamatotas atbrīvošanas no parādsaistībām, tiks atjaunotas visas parādsaistības, kas bija spēkā dienā, kad iesniegts pieteikums, uz kā pamata fiziskā persona atbrīvota no parādsaistībām, paredz likumprojekts.

Ar jauno likumu paredzēta aktīva personas rīcība visa procesa laikā. Personai būs jāsagatavo pieteikums par atbrīvošanu no parādsaistībām un jāiesniedz tas zvērinātam notāram; jāatturas no darbībām, kas pasliktina personas situāciju; pieteikuma izskatīšanas laikā jāapgūst finanšu pratības kursi, kurus nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī jāatbild uz zvērināta notāra lūgumiem, teikts likuma projekta anotācijā.

Likuma projektā paredzēts, ka pieteikums būs jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – parādnieka dzīvesvieta.