Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" valde nākusi klajā ar paziņojumu, kurā pauž bažas par Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S) piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, norādot uz viņa veselības stāvokli un iespējamiem draudiem dzīvībai.
"Saskaņas" valde, ņemot vērā Ādamsona veselības stāvokli, kas prasa pastāvīgu ārsta uzraudzību, aicina piemērot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.
Valdes paziņojumā teikts, ka atbilstoši Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām.
Personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
"Mēs uzskatām, ka Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam piemērotais drošības līdzeklis ir nesamērīgs, tas pārkāpj viņa tiesības uz pienācīgu veselības aprūpi. Mums ir zināms, ka Jānim Ādamsonam pēdējā laikā veiktas vairākas smagas operācijas un speciālas terapijas, un vairākas operācijas bija plānotas tuvākajā laikā. Apcietinājuma apstākļos, nenodrošinot regulāru un rūpīgu medicīnisko palīdzību, var tikt apdraudēta Jāņa Ādamsona dzīvība," norādīts medijiem izplatītajā partijas paziņojumā.
"Saskaņa" norādījusi, ka Latvija daudzkārt deklarējusi, ka ir demokrātiska valsts, kur tiek ievērotas cilvēktiesības, tostarp, tiesības uz taisnīgu tiesu.
"Nav pieļaujams, ka izmeklēšanas darbības un drošības līdzeklis personai, pret kuru celtas apsūdzības, tiek izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens. Tad mēs līdzinātos valstīm, kur ieslodzītajiem nav pieejama pilna apjoma medicīniskā palīdzība, un šādu rīcību mūsu valsts vienmēr ir nosodījusi," teikts paziņojumā.
"Mēs ticam, ka Jānis Ādamsons pierādīs, ka viņam izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas. Sagaidām, ka tas notiks taisnīgā tiesā, nevis apdraudot viņa veselību un dzīvību," vēsta "Saskaņa".
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Ādamsonam. Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.
Valsts drošības dienests līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9. jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Krimināllikums par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā.
Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2".
Tāpat, saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā.
Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Aizsardzības komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
