Otrdien, 15. jūnijā, Saeimai galīgajā lasījumā skatot pavisam cita rakstura grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši kopumā 32 priekšlikumus ar mērķi panākt no 1. jūlija plānotās sociālo iemaksu reformas atlikšanu. Vairāk nekā stundu debatējot, opozīcijas pārstāvjiem neizdevās pārliecināt valdošo koalīciju pārcelt par gadu vai diviem šīs reformas spēkā stāšanos.
Balsojumos par opozīcijas priekšlikumiem opozīcija balsoja vienoti "par", tajā skaitā arī "KPV LV" frakcijas pārstāvji un bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kura savulaik bija ministre, kad valdība šādu reformas piedāvājumu iesniedza Saeimā.
Valdošās koalīcijas pārstāvji vienoti balsoja "pret", un tajā skaitā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Ilga Šuplinska un Māris Mičerevskis.
Priekšlikumus šim likumprojektam bija iesnieguši frakcijas "Saskaņa" pārstāvji Regīna Ločmele un Igors Pimenovs, kā arī pie frakcijām nepiederošās deputātes, partijas "Likums un kārtība" pārstāves Ļubova Švecova un Jūlija Stepaņenko.
Taču Saeimas sēdes sākumā parlamenta vairākums arī noraidīja kārtējo grozījumu projektu, ko iesniedza Zaļo un zemnieku savienības frakcija un kas paredzēja reformas atlikšanu un pārskatīšanu.
Jau ziņots, ka, lai gan virkne uzņēmēju un nevalstisko organizāciju ir pauduši bažas par 1. jūlijā gaidāmajām izmaiņām sociālo iemaksu jomā, valdībai nav plāna kaut ko mainīt šajā ziņā, pirmdien, 14. jūnijā, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par kārtējām nozaru pārstāvju paustajām bažām par gaidāmām izmaiņām, Kariņš atgādināja, ka "šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, un tajā skaitā, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti".
"Šī krīze mums parādīja lielo nevienlīdzību, kas pastāv starp tiem, kas strādā un par kuriem tiek maksāts sociālais nodoklis, un tiem, par kuriem netiek maksāts sociālais nodoklis. Un tas nozīmē, ka, nonākot kaut kādās grūtībās, kas šajā gadījumā ir Covid-19 krīze, daļa Latvijā legāli strādājošo nekādā veidā nebija pasargāti, un valdībai bija milzu izaicinājums atrast veidus, kā izveidot atbalsta programmas," paskaidroja valdības vadītājs.
"Šīs maiņas ir sen plānotas. Tās nenotiek parastā kārtībā no 1. janvāra, bet no 1. jūlija. Šobrīd nav nekāda plāna šo mainīt. Jebkad, kad notiek kaut kādas maiņas, vienmēr pēdējā brīdī viens otrs saprot, ka nav līdz galam sagatavojies, bet domāju, ka ar visām maiņām tiksim arī šim pāri. Galvenais ir, ka mēs spēsim nodrošināt sociālo aizsardzību visiem Latvijā strādājošajiem, un tas ir šo grozījumu mērķa pamatu pamats," teica Kariņš.
"Delfi" jau ziņoja, ka vēl maija vidū Jaunā konservatīvā partija rosināja vērtēt no 1. jūlija paredzēto obligāto minimālo sociālo iemaksu visiem nodarbinātajiem ieviešanas atlikšanu. Toreiz tika atbildēts, ka tas tiks vērtēts, taču koalīcija tā arī nav pārskatījusi savu lēmumu.
Līdz šim koalīcija bija arī noraidoši balsojusi par vairākiem līdzīgiem opozīcijas priekšlikumiem pēdējā laikā Saeimā.
Maija sākumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsa uzmanību, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar ko tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu. Tāpēc LTRK stingri iestājās par to, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo.
Savus iebildumus pret šīm izmaiņām paudušas arī citas organizācijas un nozaru pārstāvniecības.
Kas un kad mainīsies
Pērn līdz ar valsts budžeta likumprojektu paketi pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem.
Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā.
Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.
Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem.
Ja cilvēks strādās pie vairākiem darba devējiem, tad plānots, ka darba devēji obligātās minimālās sociālās iemaksas iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja.
No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10 procentu apmērā no ienākuma līdzšinējo piecu procentu vietā. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, obligātās iemaksas arī paredzētas 10 procentu apmērā pensiju apdrošināšanai no minimālās algas.
Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10 procentu apmērā no ienākumu starpības.
No šī gada 1. jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā.
Grozījumi arī paredz noteikt personu grupas, kurām minimālās obligātās iemaksas nepiemēros. To vidū ir personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu.
Minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja.
Ja pašnodarbinātais prognozē, ka viņa ienākums nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu, 2021. gada otrajā pusgadā persona varēs maksāt no faktiskā ienākuma. Šādā gadījumā pašnodarbinātajam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem.
Saeima arī uzdeva Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra, kad gaidāmas nākamās izmaiņas.
Minimālās obligātās iemaksas plānots ieviest, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālo obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai, bija teikts grozījumu anotācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
