Noraida Gobzema pieteikumu par viņa izslēgšanu no advokātu rindām  (44)

Apgabaltiesa spriedumā atzina par pareizu secinājumu, ka pieteicējs ir pieļāvis Latvijas advokātu Ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu, skaidroja tiesā.

Spriedumā norādīts, ka pieteicējs, kuram kā zvērinātam advokātam nevarēja nebūt zināms viņa lietoto juridisko jēdzienu saturs, aizskarošā veidā ir paudis nepatiesas ziņas par citu personu noziedzīgiem nodarījumiem.

Tas varēja radīt nepareizu priekšstatu par viņa minētajām personām, kas savukārt neviesa uzticību tiesu varai un valsts pārvaldei.

Turklāt tiesa ņēma vērā to, ka pieteicējs izdarīto pārkāpumu neatzīst, pieteicējam nav nodoma atkāpties no apgalvojumiem, ka viņa nosauktās personas ir veikušas noziedzīgus nodarījumus, neskatoties uz to, ka šo personu vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Pieteicējs joprojām ir pārliecināts, ka, publiski izsakoties par kolēģiem, nepastāv savstarpējās cieņas prasības un nav nekādu ierobežojumu izteikumos par mirušo kolēģi.

Ņemot vērā pieteicēja izdarīto pārkāpumu raksturu un pieteicēja attieksmi pret tiesību normu ievērošanu savā profesionālajā darbībā un attieksmi pret saviem kolēģiem un to pamatotām prasībām ievērot zvērinātu advokātu darbību reglamentējošās ārējās un iekšējās tiesību normas, apgabaltiesas ieskatā rājiena, citas prakses vietas noteikšana vai aizlieguma pildīt advokāta pienākumus uz konkrētu laiku noteikšana nepamudinātu pieteicēju turpmāk ievērot profesionālās ētikas un likuma normas.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka pieteicējam piemērotais disciplinārsods ir samērīgs pārkāpumu raksturam un pieteicēja personībai, un tādēļ pieteicējs no zvērinātu advokātu skaita izslēgts pamatoti.

Papildus norādu, ka pieteicēja disciplinārlietā nav nozīmes citu advokātu pieļautajiem vai nepieļautajiem pārkāpumiem, jo konkrētajā lietā tiek vērtēta tieši pieteicēja profesionālā darbība un atbildība.

Apgabaltiesa disciplinārlietas izskatīšanas un lēmuma izdošanas procesā nekonstatēja iestāžu pieļautus tiesību normu pārkāpumus vai iestāžu patvaļu, vai arī diskriminējošu attieksmi pret pieteicēju.

Apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā.

Jau ziņots, ka Gobzems bija pārsūdzējis LZAP lēmumu. Disciplinārsods Gobzemam tika piemērots par vairākiem pārkāpumiem, bet kasācijas sūdzībā viņš izteica argumentus tikai par vienu no tiem – rupju ētikas normu pārkāpumu. Rupjš ētikas normu pārkāpums bija saistīts ar politiķa sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter", ziņu portālos, laikrakstā "Dienas Bizness" un Latvijas Televīzijas raidījumā publiski paustajiem izteikumiem par citiem zvērinātiem advokātiem, tiesnešiem un ierēdņiem.

Pirmās instances tiesa noraidīja Gobzema pieteikumu atcelt padomes lēmumu izslēgt viņu no advokatūras. Vēlāk arī Administratīvā apgabaltiesa nebija apmierinājusi Gobzema apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Savukārt Augstākā tiesa (AT) atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts Gobzema pieteikums. Lieta tika nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.