Pirms desmit gadiem Igaunija izglītības sistēmā veica ievērojamas investīcijas, kas rezultējās veiksmes stāstā, savukārt Latvija savu iespēju novilcināja, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Kā skaidroja ministre, ja Baltijas valstu skolu sistēmas salīdzinātu kā rūpnīcas, tad Igaunija savai rūpnīcai izvēlējās iegādāties jaudīgu iekārtu, ar kuru var panākt augstu produktivitāti. Viņa norādīja, ka iekārta ir ļoti dārga, savukārt rūpnīcas darbinieki – viduvēji. Tajā pašā laikā Igaunijai jārēķinās, ka sliktāk strādājošie darbinieki varētu no rūpnīcas aiziet. Neskatoties uz dārdzību, Igaunija tomēr riskēja un sakārtoja savu sistēmu.
"Latvijā ir citādāk – mēs kārtojam un spiežam līdz galam, turpinot darbu ar veco iekārtu, kurai vairs nav produktivitātes. Kamēr Igaunija riskēja, tikmēr Latvija kritizēja, ka kaimiņvalsts ir paņēmusi lielu parādu un nav pārliecības, ka tas bija pareizais lēmums," izteicās Muižniece, vienlaikus norādot, ka rezultātā Latvijā rūpnīcas darbiniekus mudināja turpināt strādāt ar veco iekārtu, kamēr tā vēl strādā.
Savukārt Lietuva izvērtēja abas situācijas – Igaunijai bija lieli izdevumi, tādus Lietuva nav varējusi atļauties, bet Latvijas variantu negrib atkārtot, stāstīja Muižniece.
"Tagad, kad ir pagājuši 10 gadi, Igauniju slavē par veiksmīgo investīciju, kas rada kvalitāti un izaugsmi, bet mēs tikmēr savu iespēju novilcinājām," uzskata izglītības un zinātnes ministre, piebilstot, ka tā nav ne šīs dienas valdības, ne politikas vaina. "Te ir stāsts par vismaz 20 gadiem, kad valsts veidojās. Mēs izgājām no padomju laikiem, bet drosmīgus soļus nespērām," komentēja Muižniece.
Jautāta, vai jaunā izglītības ministre varētu Ministru kabinetā prasīt vairāk nekā 400 miljonus eiro, lai ieguldītu Latvijas skolotāju algās, kā to prasījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Muižniece norādīja, ka ir objektīvā realitāte, iespējas un vajadzības. Ministre piekrīt, ka pedagoga darbs nav adekvāti, cieņpilni novērtēts, un pie iespējas pēkšņi rast ļoti lielus resursus būtu pirmais, kas jādara, lai celtu pedagogu algas.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka algu jautājumu varētu viegli aprēķināt kā valsts pārvaldei – ar koeficientu pret vidējo algu valstī. "Tas nebūtu slikts variants arī pedagogam. Tur ir savi riski, bet tad valsts vienkārši varētu nomērīt, cik skolotājam ir algā jāpiešķir. Tad nesekotu jautājumi ik gadu celt procentus, bet, kad valstij ir grūtāk, likmi samazināt. Koeficients būtu ideālais scenārijs," sacīja politiķe.
Tajā pašā laikā Muižniece atgādināja, ka ir jāņem vērā reālās iespējas, un tās ir pakāpenisks algu paaugstinājums, iezīmējot gala mērķi. Viņa gan norādīja, ka tas nenozīmē, ka no ministres puses nebūs "ambicioza pieteikuma" par pedagogu atalgojumu nākamajam gadam.
"Es apzinos reālās budžeta iespējas, bet vienlaikus es esmu gatava cīnīties, lai skolotājs jau rīt sadzird no valsts ne tikai pateicību par trako Covid-19 laiku, bet arī pateicību par to, ka tā ir profesija, kas veido jebkuru cilvēku," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre.
Viņa pauda apņemšanos, ka cīnīsies par skolotāju algām un valdībā prasīs maksimāli iespējamo summu, kas, visticamāk, būs arī pēc iepriekš noteiktā pakāpeniskuma principa. "Nav jālolo veltas ilūzijas, bet tajā pašā laikā skolotājam ir jābūt pārliecībai, ka viņš šai valstij ir vajadzīgs," teica ministre.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pedagogu atalgojuma speciālā darba grupa ir sapratusi, ka publiskajā telpā izskanējušo 406 miljonu eiro ieguldīšana algu celšanā uzreiz būtu nesamērīga, tāpēc darba grupa piedāvā pakāpenisku atalgojuma palielinājumu un slodžu sadalījumu līdz 2025. gadam. Darba grupa piedāvā ik gadu atalgojumu palielināt par 8,4%, turklāt līdz 2025. gadam pedagogu slodzi iecerēts sadalīt proporcijā 60:40, kur 60% veido tiešie pienākumi klasēs, bet 40% – citi pedagoga pienākumi.
Visai vispārējai izglītībai 2022. gadā bāzes budžetam papildus no valsts būtu nepieciešami 20,7 miljoni eiro, ar piezīmi, ka vispārējās izglītības pedagogi citiem pienākumiem velta 25% no visas nedēļas slodzes. No 2023. gadā bāzes budžetam papildu būtu nepieciešami 54,2 miljoni eiro, bet citu pienākumu izpildei atvēlētais laiks tiktu palielināts līdz 30%, 2024. gadā – papildus nepieciešami 40,4 miljoni eiro un slodzes proporcija mainīta līdz 65:35, bet 2025. gadā bāzes budžetam būtu nepieciešami vēl 46,2 miljoni eiro un slodzes proporcija sasniegtu iecerētos 60:40.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
