'Sabijās visi rindā'. Kā elektroskrejriteņu braucēji iekļaujas pilsētu satiksmē?

Vai elektroskrejriteņu vadītāji jeb elektroskūteristi, traucoties pa pilsētas ielām, manevrē starp traģēdijām un mobilitāti un kā no smagām situācijām mēģina izvairīties pilsētas, skaidro portāls "Delfi".

Pastore pēc notikušā, kad viņas mazulis bija vien mirkļa attālumā no smagām traumām ar, iespējams, neatgriezeniskām sekām vai pat nāves, aizsāka arī publisku diskusiju sociālajā medijā "Twitter", kur lūdza amatpersonas pievērst uzmanību straujajiem satiksmes dalībniekiem. Bažās par elektroskūteristu braukšanas kultūru Pastorei pievienojās vairāki domubiedri, turklāt publiskajā diskusijā iesaistījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Jānis Meirāns, kurš norādīja, ka risinājumus dome meklē.

Tiesa, pāris Latvijas pilsētās tie ir jau atrasti. Dažviet līdz ar maijā apstiprinātajiem likumiem attiecībā uz elektroskrejriteņiem klāt nāca arī atsevišķi pilsētu pašu rosināti nosacījumi skūteristiem, kas dzīvē ieviesti sadarbībā ar nomājamo skrejriteņu operatoriem. Piemēram, dažviet ātrāk par 15 km/h braukt nedrīkst, citur vispār skrejritenis satiksmē piedalīties nedrīkst.

Kamēr Pastore uzstāj, ka stingrāks regulējums nepieciešams visās pilsētās, kurās ir nomājamie elektroskrejriteņi, vairākas pilsētas, arī Rīga, šobrīd "situāciju apzina". Tikai šā gada maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas Ceļu satiksmes likumā iekļauj regulējumu elektroskrejriteņiem, par ko sīkāk var lasīt šeit. Taču ar tiem nepietiek, pārliecināta ir Pastore. Un arī ar preventīvo darbību, ko šobrīd pastiprināti veic Valsts policija (VP), jau, viņasprāt, ir nokavēts.