Latvija pērnā gada novembrī neiegādājās piedāvāto "Pfizer-BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 apjomu vakcīnu sarežģītās loģistikas dēļ un cerot, ka citi vakcīnu ražotāji reģistrēs savus produktus ātrāk, piektdien, 18. jūnijā, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē tādu viedokli pauda Nacionālā veselības dienesta (NVD) Iepirkumu nodaļas vadītājs Ainārs Lācbergs.
Atbildot uz komisijas deputāta Valērija Agešina (S) jautājumu, kādi, viņaprāt, ir vakcīnu savlaicīgas neiegādāšanās iemesli, Lācbergs sacīja, ka viens no aspektiem bija "Pfizer-BioNTech" vakcīnas sarežģītā loģistika, kā arī cerība, ka citi vakcīnu ražotāji reģistrēs savus produktus ātrāk.
Kā sēdē sacīja Veselības ministrijas (VM) nozares padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē Karīna Zālīte: "Teica, ka pionieri būs "AstraZeneca", tas, ka pirmais nāca "Pfizer", bija pārsteigums visiem".
Kā komisijas sēdē stāstīja bijusī VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa, tieši šis departaments bija atbildīgs par procesiem, kas saistīti ar Covid-19 un bieži šī departamenta cilvēki sasauca sanāksmes. Tā kā sanāksmju ir bijis daudz, konkrētajā neformālajā darba grupas sanāksmē, kurā runāja par "Pfizer-BioNTech" vakcīnu pirkšanu, Līviņa nav piedalījusies, bet tur bijuši citi departamenta cilvēki.
Pēc sanāksmes viņu informējuši, ka Latvijai ir iespēja pieteikties vairāk nekā 800 000 vakcīnām, bet eksperti esot skeptiski, jo "Pfizer-BioNTech" vakcīnai ir sarežģīta loģistika un uzglabāšana, kā arī Latvija jau tobrīd bija pieteikusies lielām "AstraZeneca" un "Johnnson&Johnnson" vakcīnu piegādēm. Tāpat neesot bijis nekādu indikāciju, ka šo vakcīnu nebūs pirmajā semestrī.
Pēc informācijas saņemšanas no darbiniekiem, viņa zvanījusi valsts sekretārei, stāstījusi, kāds ir ekspertu viedoklis un vai nevajadzētu vēlreiz sanākt kopā ar ekspertiem un padotības iestādēm, lai "vēlreiz izrunātu "Pfizer" jautājumu".
"Tas bija mans departaments, kurš 18. novembra rīta pusē sasauca šo te sanāksmi," sacīja Līviņa. Viņa norādīja, ka ar valsts sekretāri vienojušās par pieaicināmajiem cilvēkiem. "Šajā 18. novembrī, kad tika izrunāti visi par un pret šīm vakcīnām, tika uzklausīti visi nozares eksperti, kurus Veselības ministrija parasti piesaista un uzklausa. Šajā 18. novembra darba grupā tika arī koleģiāli pieņemts lēmums, cik tad tās "Pfizer" vakcīnas iegādāties," notikumu secību deputātiem skaidroja Līviņa.
Nu jau bijusī VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško tālāk informējusi Lācbergu par sanāksmē kopīgi pieņemto lēmumu, ka jāņem 100 000 "Pfizer-BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 pērnā gada novembra vakcīnu iepirkumā, izriet no Lācberga sacītā sēdē.
Kā komisijā skaidroja Lācbergs, apjoms no 100 000 samazinājās par divarpus tūkstošiem, ņemot vērā iepakojumos esošo vakcīnu devu skaitu.
Stāstot, kāpēc tieši 100 000 devas, Līviņa atsaucās uz ekspertu vērtējumu, ka šis skaitlis būtu pietiekams, lai ar "Pfizer-BioNTech" vakcinēt ārstniecības iestādēs.
"Doma bija tāda, ka šī vakcīna varētu būt primāri domāta pirmajiem, ja nu "Pfizer" parādās pirmais, tad viņa varētu būt tiem pirmajiem kaujiniekiem rindā, kas ir ārstniecības personas, sociālās aprūpes iestādes. Ņemot vērā cik mums plus, mīnus varētu būt tās ārstniecības personas, sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un klienti tad arī, manuprāt, nonāca pie tā cipara 100 000," sacīja Līviņa, piebilstot, ka sākotnējās indikācijas liecināja, ka tieši "AstraZeneca" un "Janssen" būs pirmās Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas.
Saeima piektdien, 18. jūnijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā turpināja izskatīt jautājumu par veiktajiem Covid-19 vakcīnu iepirkumiem. Šī komisija izveidota, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai".
Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā līdz 2020. gada 19. novembrim Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000.
Prokurors 27. maijā pieņēma lēmumu uzsākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu.
Kriminālprocess uzsākts par iespējamu amatpersonu bezdarbību un tajā tiks vērtēta arī ministru rīcība.
Saistībā ar iepirkumiem amatu zaudēja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kā arī Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
