Nozares pārstāvji lūdz prezidentu neizsludināt augstskolu pārvaldības reformu, bet termiņš pagājis  (84)

17. jūnijā par lūgumu prezidentam neizsludināt likumu publiski paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Nākamajā dienā aģentūra LETA arī vēstīja, ka līdzīgs nodoms ir Augstākās izglītības padomei, kura norādīja, ka prezidents nav atsaucies Rektoru padomes iepriekšējam lūgumam nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Saskaņā ar Satversmes 69. pantu Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Satversmes 71. pants savukārt paredz, ka desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

Tā kā prezidents šo iespēju nav izmantojis desmit dienu laikā, viņam neatliek nekas cits kā likumu izsludināt, portālam "Delfi" atzina konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Pats prezidents savu vērtējumu par šiem likuma grozījumiem ir izteicis 17. jūnijā uzrunā Saeimai pavasara sesijas noslēgumā: "Es vēlos apsveikt Saeimu ar pagājušajā nedēļā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas ir pamatu pamats vērienīgai un visai sabiedrībai nepieciešamai augstākās izglītības reformai, kas turpināsies arī nākamajos gados. Reforma iezīmē stratēģisku virzību uz augstākās izglītības izcilību un zinātnes attīstību. Likums nosaka augstskolu tipoloģiju un ievieš jaunu pārvaldības modeli, kas veicinās augstākās izglītības kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un labāku pārvaldību."

"Augstskolām ir jākļūst par stabilu bāzi mūsu zinātnes attīstībai. Mums ir daudz ciešāk un redzamāk jākļūst par integrālu pasaules inovāciju un ideju telpas sastāvdaļu. Zināšanas un zinātne ir jāliek mūsu valsts modernizācijas pamatā. Mūsu nav tik daudz, lai mēs varētu atļauties pavirši izglītotu vai mazizglītotu sabiedrību. Tāpēc augstākās izglītības reforma nedrīkst palikt tikai "uz papīra". Tas nozīmē, ka valsts budžetā ir jāparedz atbilstošs, pakāpenisks un ilgtermiņa finansējuma pieaugums augstākajai izglītībai un zinātnei. Par kvalitāti ir jāmaksā," teica Levits Saeimā.

"Delfi" jau ziņoja, ka 8. jūnijā pēc vairāk nekā gada, kopš Ministru kabinets Saeimā iesniedza Augstskolu likuma grozījumus, kas paredzēja būtiski reformēt augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, Saeima apstiprināja grozījumus galīgajā lasījumā. Taču diskusiju gaitā Saeimā, otrajā lasījumā izskatot 374 priekšlikumus un trešajā lasījumā 271 priekšlikumu, likumprojekta sākotnējā būtība ir krietni vien pārstrādāta.

Par reformu galīgajā lasījumā nobalsoja 52 deputāti, divi bija pret, bet 26 opozīcijas pārstāvji atturējās. Paredzēts, ka likuma grozījumi sāks darboties šī gada 16. augustā nevis no 1. jūlija, kā tas bija agrāk iecerēts. Likuma grozījumi arī paredz vairākus pārejas periodus.

Īsu brīdi pirms šīs reformas pieņemšanas Saeimā par izglītības un zinātnes ministri kļuva Anita Muižniece (JKP), kura solīja uzlabot attiecības un vairāk ieklausīties nozares organizācijās, taču ministre arī pozitīvi novērtējusi reformu, tāpēc šis jautājums varētu kļūt par sava veida pārbaudījumu ministres attiecībām ar nozari.

Divas dienas pēc Saeimas lemtā Muižniece preses konferencē paziņoja, ka "augstskolu pārvaldības sistēmas atvēršana sabiedrības un industrijas pārstāvjiem ļaus mazināt plaisu starp augstskolām, sabiedrību un industriju; skats no malas dos citu perspektīvu skatījumam uz augstskolu attīstību un iekšējo sistēmu efektivitāti". Ministre uzsvēra, ka nākotnē Latvijas augstskolām jāstiprina reputācija starptautiskā līmenī ar izcilām studiju programmām un augsti novērtētu zinātnisko darbību, un aicināja uz konstruktīvu dialogu un sadarbību. "Likums nu ir pieņemts, bet pārmaiņu ieviešana nostiprināšana vēl tikai sāksies," teica Muižniece.

LIZDA šonedēļ, 17. jūnijā paziņoja, ka vērsusies pie Valsts prezidenta, lūdzot neizsludināt grozījumus Augstskolu likumā.

LIZDA neatbalsta likumprojekta 14.1 pantā "Valsts augstskolas padome" 16. daļā apstiprināto normu: " Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem."

Kā paziņojumā medijiem norāda LIZDA, Augstskolu likuma grozījumu procesā LIZDA vairākkārtīgi uzsvēra, ka pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, augstskolas bieži nevar atļauties uzņemties finansiālas saistības, piešķirot padomes locekļiem atalgojumu, kā arī apmaksājot padomes locekļu transporta, uzturēšanās, un dažos gadījumos, iespējams, arī tulkošanas, izdevumus. LIZDA vērš uzmanību, ka, valsts augstskolu budžeta izdevumi, kas iekļauj arī akadēmiskā personāla atalgojumu, ir ļoti atšķirīgi, tādējādi, atalgojuma apjoms padomes locekļiem augstskolās arī būs dažāds un neviennozīmīgs.

Beidzoties Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, kas sākotnēji paredzēti padomju atalgojumam, augstskolām būs problemātiski no saviem līdzekļiem samaksāt padomes locekļiem algu. Provizoriskie aprēķini parāda, ka augstskolām būs jāatrod papildus finanšu līdzekļi līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro gadā, lai nodrošinātu padomes locekļu atalgojumu, uzsver LIZDA.

Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā paredzēts, ka augstskolas padome ir augstskolas koleģiālā augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina augstskolas darbību atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, un, ka augstskolas padomes locekļi ir valsts amatpersonas.

LIZDA uzskata, ka pēc būtības augstskolu padomes funkcijas attiecīgās augstskolas līmenī ir paredzētas līdzīgas, kā, piemēram, Valsts kontroles padomes funkcijas Valsts kontroles līmenī. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 2. panta pirmā daļa nosaka to valsts un pašvaldību institūciju loku, uz kuru darbiniekiem un amatpersonām attiecas Atlīdzības likuma darbība, tajā skaitā, gan uz valsts dibinātu augstskolu, gan uz Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem. Atlīdzības likumā tiek noteikts arī Valsts kontroles padomes locekļu atalgojums, piesaistot to Atlīdzības likumā noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram.

"Pamatojoties uz minēto skaidrojumu, nav saprotams, ka augstskolu padomes locekļu atalgojums tiek noteikts Augstskolu likumā un tiek piesaistīts vidējam augstskolas akadēmiskā personāla atalgojumam, nevis tiek noteikts Atlīdzības likumā un tiek piesaistīts bāzes mēnešalgas apmēram, uz kā pamata tiek noteiktas mēnešalgas Atlīdzības likumā. LIZDA uzskata, valsts augstskolu padomes locekļu atalgojuma noteikšanai nav nepieciešams veidot izņēmuma precedentu, un padomes locekļu atalgojums jānosaka atbilstoši Atlīdzības likumam," teikts paziņojumā.

LIZDA arī lūdz vērst uzmanību uz likumprojekta 12. panta redakciju – "Augstskolas pārvaldes institūcijas (1) Valsts dibinātas augstskolas — atvasinātas publiskas personas — pārvaldes orgāni ir augstskolas padome, senāts un rektors, kā arī satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas".

Nosakot, ka satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa augstskolās ir brīvprātīgi veidotas, nevis obligātas pārvaldes institūcijas, var rasties virkne augstskolu iekšējās pārvaldības problēmu. LIZDA uzskata, ka akadēmiskā personāla un studējošo sastāvs un veiktās funkcijas augstskolu akadēmiskajās šķīrējtiesās līdz šim spēja sekmīgi risināt jautājumus par satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem.

LIZDA iestājas par reformu nepieciešamību un kvalitatīvām pārmaiņām augstākajā izglītībā, tai pašā laikā vēršot uzmanību, ka Augstskolu likuma grozījumi attālināti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs tika izskatīti attālināti vairāk nekā gada garumā, un daļa no pieņemtajiem likuma grozījumiem ir sasteigti un nepārdomāti. LIZDA lūdz prezidenta iesaisti augstākajai izglītībai un augstskolām svarīgu likumdošanas jautājumu risināšanā.

Arī Augstākās izglītības padome (AIP) vērsīsies pie Valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu 8. jūnijā pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā neizsludināt, tā šonedēļ, 18. jūnijā, ar atsauci uz AIP priekšsēdētāju Andri Teikmani vēstīja aģentūra LETA.

Teikmanis norādīja, ka Rektoru padome jau bija vērsusies pie Valsts prezidenta ar vēstuli, lūdzot grozīto likumu atdot Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, savukārt tagad AIP sagatavos izvērstāku pieteikumu Levitam.

Kā sacīja AIP vadītājs, Valsts prezidents pēc Rektoru padomes pirmās vēstules grozīto likumu neatdeva otrreizējai caurskatīšanai. Tāpēc AIP vēlreiz vērsīsies pie Valsts prezidenta, lai uzrunātu viņu "par nozīmīgām niansēm, kas būtiski var ietekmēt augstskolu funkciju pildīšanu līdz ar augstskolas pārvaldības reformas ieviešanu". Gadījumā, ja Levits likumu izsludinās, AIP aicina Valsts prezidentu atzīmēt likuma nepilnības, kas nozarei ir svarīgas, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tās ņemtu vērā.

Teikmanis norādīja, ka viena no niansēm, kas neapmierina AIP, ir rektora un augstskolu padomju pilnvaras. Patlaban neesot skaidrs, kā padomes pārstāvis atšķirsies no rektora, kā arī nevarot saprast, kurš varēs pārstāvēt augstskolu. Līdz galam arī neesot izstrādāta kārtība, kā tiek izvirzīti padomes locekļi un kā tie sāks strādāt. Ņemot vērā, ka padomes būs daļa no augstskolas, Teikmanis pauž bažas par padomes darba kvalitātes uzraudzīšanu – patlaban likumā neesot paredzēts, ka padomēm būs uzraugs, kas mērītu to darba kvalitāti.

Teikmanis atzina, ka tā izskatās "pēc matu skaldīšanas", tomēr, viņa ieskatā, šādas un vēl arī citas nelielas nianses būtiski mainīs reformas īstenošanas kvalitāti un pasargās augstskolas "no milzīgiem finansiāliem zaudējumiem tiesvedību gadījumā".

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā Rektoru padomes vēstule Valsts prezidentam, Rektoru padome pauž nostāju, ka grozījumos Augstskolu likumā, kas pieņemti Saeimā, satur daudzus ļoti labus elementus, tomēr tajā esot virkne ļoti būtisku trūkumu.

Pēc padomes domām, jaunajā augstskolu tipoloģijā vairākas būtiskas likuma detaļas izstrādātas pavirši, neizvērtējot piedāvāto formulējumu piemērošanas sekas. Kā norāda padome, tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā nenoteiktību par jaunās tipoloģijas izvērtēšanu, jo jebkura kritērija neizpilde var novest pie augstskolas izslēgšanas no Augstskolu reģistra un augstskolas likvidācijas.

Tipoloģijas sadaļā ietvertie formulējumi varot novest pie atsevišķu kvalitatīvo kritēriju mērīšanas problēmām, jo šādi formulējumi var tikt tulkoti atšķirīgi, subjektīvi balstoties attiecīgā eksperta izpratnē. Rektoru padomes ieskatā, šādi "izplūduši formulējumi" nebūtu lietojami, ņemot vērā kritēriju neizpildes tiesiskās sekas - iespējamo augstskolas slēgšanu.

Kā pausts vēstulē, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvāja noteikt augstskolu stratēģisko specializāciju, kas likumā piedāvātajā izvērsumā satur akadēmiskās brīvības ierobežošanas riskus. Rektoru padomes ieskatā, augstskolas darbība ir daudz plašāka par noteiktu zinātnes jomu uzskaitījumu, tāpēc stratēģiskās specializācijas jomu noteikšana var ietekmēt pārējo "ne-prioritāro" jomu pastāvēšanu un attīstību. Tas īpaši nozīmīgi ir lielākām augstskolām, kurām jānodrošina studiju iespējas un pētniecība ļoti plašā spektrā.

Rektoru padome uzsver, ka arī 2019. gada starptautiskais novērtējums par zinātnisko institūciju darbu nav uzskatāms par aktuālu augstskolu pārvaldības reformā. Pēdējais novērtējums ir par laika posmu no 2013. līdz 2018. gadam, kurš pandēmijas dēļ par gadu aizkavējās. Nākamais izvērtējums plānots 2025. gadā par laika posmu no 2019. līdz 2024. gadam. Līdz ar to Rektoru padome secina, ka 2019. gada novērtējums nevar tikt izmantots, jo tiktu piemērots retrospektīvi. Savukārt 2025. gada vērtējums varētu prasīt aptuveni vienu gadu, to prezentējot 2026. gadā.

Rektoru padome norāda, ka šajā laikā vērtējums būs novēlots, salīdzinot ar likumā noteikto grafiku, ka atbilstību augstskolas tipam izvērtē no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31 .decembrim. "Līdz ar to šī kritērija izmantošana nebūs iespējama," norādīts vēstulē.

Kā vēstīts vēstulē Valsts prezidentam, jaunpieņemtā likuma sadaļa, kas saistīta ar jauna pārvaldības modeļa izveidi augstskolās, sašaurinās augstskolu autonomijas pakāpi, kā arī būtiski ierobežos augstskolu personāla pašpārvaldi. Rektoru padome uzskata, ka augstskolas jau no to pirmsākumiem ir tikušas veidotas kā personāla pašpārvaldes institūcijas, pašām uzņemoties atbildību par to īstenotajām studijām un pētniecību.

Kā būtisku Augstskolas likuma trūkumu Rektoru padome vērtē ar padomes īstenošanu saistītās izmaksas. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, jauno padomju atalgojumam valsts augstskolās papildus nepieciešami vismaz 3,2 miljoni eiro gadā. Rektoru padome vērš Valsts prezidenta uzmanību, ka minētā summa neparedz citas papildu izmaksas, kas saistītas ar darba pienākumu pildīšanu. Savukārt, lai rastu līdzekļus padomju locekļu algām, ministrijai uzdots līdz 31.augustam sagatavot izskatīšanai valdībā priekšlikumu par pārvaldības modeļa finansējumu no Eiropas Savienības (ES) Sociālā fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda līdzekļiem. Rektoru padome uzskata, ka šāds risinājums ir nedrošs un nepastāvīgs.

Pēc grozītā likuma visām augstskolām būs jāpieņem jaunas satversmes. Kā tika apliecināts minētajā Saeimas komisijas sēdē, zaudējot spēku iepriekšējai satversmei, spēku zaudēs iekšējie normatīvie akti, kas izdoti, pamatojoties uz satversmi. Ņemot vērā, ka satversme ir augstskolas darbības pamatdokuments, Rektoru padome secina, ka spēku zaudēs gandrīz visi iekšējie normatīvie akti. Tādējādi īsā laikā augstskolām nāksies pārizdot ievērojamu daudzumu iekšējo normatīvo aktu, kas būs zaudējuši spēku vienas formālas pazīmes dēļ.

Kas attiecas uz jauno pārvaldības modeli, Rektoru padome atzīmē vairākas nepilnības pārejas noteikumu sadaļā. Likums nosaka, ka dibinātājam līdz šā gada 31. augustam jānosaka attiecīgās augstskolas tips. Rektoru padome norāda, ka augstskolas tipam ir ļoti svarīga nozīme, pozicionējot augstskolu valstī un starptautiski, taču šī svarīgā lēmuma pieņemšanai dots nesamērīgi īss laiks. Tāpat padome uzsvēra, ka likumā paredzēti vairāki nesamērīgi termiņi, lai augstskolās ieviestu izmaiņas.