Tiesībsargs pievienojas RSU paustajam par vakcinācijas kārtību; arī PSKUS noteikumi ir līdzīgi  (27)

Jāatgādina, ka RSU maija beigās informēja par nosacījumiem, kas būs jāievēro jaunajā studiju gadā, rudenī. Tie paredz, ka studiju procesā varēs piedalīties Covid-19 vakcinētas personas, infekciju pārslimojuši cilvēki un ar atsevišķiem noteikumiem arī tie, kas nav ne vakcinējušies, ne pārslimojuši.

Proti, kopumā studentiem, kas grasās mācīties RSU, ir vairāki varianti: saņemt Covid-19 vakcīnu vai regulāri veikt Covid-19 testu. Taču gadījumā, ja students nevarēs dokumentāri apstiprināt, ka viņam bijusi anafilaktiska reakcija pēc pirmās potes, par Covid-19 testu studentam būs jāmaksā pašam.

Vēl arī mācībās klātienē RSU drīkstēs piedalīties tie, kuri varēs dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanos, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju, līdz 180. dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, vēstīts skolas rektora rīkojumā.

Tiesībsargs, pēc vairāku personu lūguma sniegt vērtējumu par rektora rīkojumu, arī uzsvēra, ka RSU vakcinēšanos pret Covid-19 nav noteikusi par obligātu, bet gan sniedza izvēles iespējas. "Tā kā šobrīd pasaulē vienīgie pieejamie līdzekļi infekcijdrošas vides panākšanā ir vai nu vakcinācija vai pārslimošanas fakts, vai testēšana, tad RSU izvēles iespējas ir tikpat ierobežotas, lai nodrošinātu drošu studiju procesu," rakstīts tiesībsarga vērtējumā.

Turklāt viņš arī pauž, ka gadījumos, kad studentu neapmierina esošā kārtība, un students nav sliecies par labu potēšanai, taču nevēlas arī veikt regulārus Covid-19 testus, studentam ir iespēja vienoties ar skolu par akadēmiskā gada piešķiršanu, lai, "stabilizējoties vispārējai epidemioloģiskai situācijai valstī kopumā, iespējami arī nevakcinētās personas varētu turpināt studijas".

Kā "Delfi" ziņoja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, ārstiem nav noteikta obligāta vakcinācija pret Covid-19, taču gadījumā, ja ārsts nav saņēmis poti, arī viņam gluži kā RSU studentam regulāri ir jāveic Covid-19 testi. Vēl arī, kā paskaidroja Šneiders, ārstniecības iestādes iespēju robežās mēģina personāla darba kārtību organizēt tā, lai pie cilvēkiem īpaši kritiskajās nodaļās, piemēram, reanimācijā, personāls būtu vakcinēts.

Tiesa, personāla organizēšana nebūt nav vienkārša, jo, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) šobrīd trūkst personāla. "[..] diemžēl mums personāla trūkst, mēs nevaram pārcelt uz vieglākiem vai smagākiem darbiem un tamlīdzīgi. Attiecīgi personas strādā, kur strādā. Mēs veicam visus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību," portālam "Delfi" teica PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Kopumā, kā "Delfi" ziņoja slimnīcas pārstāve Janita Veinbeiga, šobrīd no visa slimnīcas kolektīva vakcinācijas kursu, saņemot abas vakcīnu devas, ir noslēguši 75%. 78% kopumā ir saņēmuši Covid-19 vakcīnas pirmo devu, taču 22% nav saņēmuši nevienu Covid-19 poti. Tiesa gan, kā norādīja Veinberga, apkopotie dati ir par laika posmu līdz maija beigām, tāpēc šobrīd šie cipari varētu būt mainījušies uz augšu.

Kā redzams augstāk publicētajā infografikā, lielākā vakcinācijas aptvere slimnīcas kolektīvā ir starp administratīvajiem darbiniekiem.

Savukārt RSU pārstāvis Edijs Šauers "Delfi" ziņoja, ka arī skolā lielākā daļa jeb 80% studentu no kopumā 1200 absolventiem jau ir pilnībā vakcinējušies vai izslimojuši Covid-19.

Kopumā tiesībsargs, izvērtējot RSU rektora rīkojumu, pievienojas tajā paustajai argumentācijai. Proti, RSU ziņoja, ka vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā būtiski mazināt infekcijas izplatīšanās riskus un atkal nodrošināt klātienes studiju darbu un pētniecību universitātē. Līdzīgi pauda arī tiesībsargs: "Infekcijdrošas vides radīšana ir svarīga ne tikai darbinieku, studējošo un sabiedrības interesēs, bet pat izšķiroša vairāku studiju programmu turpmākajā realizācijā vispār." Savukārt praktisko mācību "atlikšanas laika rezerves ir teju pilnībā izsmeltas".

Šeit gan ir būtiski uzsvērt, ka RSU sagatavo topošos medicīnas un veselības aprūpes speciālistus, kuru apmācība nav iedomājama bez praktisku iemaņu apgūšanas "pie pacienta gultas". Tomēr tad, kad students dodas praktizēties uz slimnīcu, viņš bieži var satikt smagi slimus pacientus, kuriem saskarsme ar Covid-19 pozitīvu cilvēku un inficēšanās ar šo slimību var būt saistīta ar smagiem veselības traucējumiem un pat nāvi.

Praktisko mācību īstenošanā RSU ar ārstniecības iestādēm slēdz līgumus, jau šobrīd ir saņemti skaidri norādījumi, ka atsevišķas slimnīcas, kā iestādes ar visaugstāko Covid-19 izplatības risku, aizsargājot pacientu vitālās intereses, atteiks turpmāk pieņemt studējošos, par kuriem nav pierādījumu, kā par Covid-19 infekcijas drošām personām. Kā norādīts tiesībsarga publiskajā paziņojumā, tiesiskais ietvars šādam ierobežojumam ir noteikts Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ņemot vērā, ka RSU strādā ciešā sadarbībā ar Stradiņa slimnīcu, kārtība attiecībā uz potēšanos, testēšanos vai pārslimošanas apliecināšanu ir samērota. "Mūsu pieeja pret vakcinēšanos un testēšanos ir stipri līdzīga, jo, protams, students bez praktiskām mācībām medicīnu nevar apgūt. Skaidrs, ja to dara ilgstoši, tad zūd izglītības kvalitāte," norādīja Muciņš.

Arī tiesībsargs uzsvēra, ka medicīnas un veselības aprūpes studiju procesa neatņemama sastāvdaļa ir praktiskās mācības reālos klīniskās vides apstākļos ārstniecības iestādēs jeb mācības "pie pacienta gultas". "Tādējādi arī valsts interesēs ir nepieļaut riskus par augstākās izglītības studiju procesu pārlieku un nekontrolētu novirzīšanos no akreditācijas ietvaros noteiktajiem satura, apjoma un izpildes noteikumiem," rakstīts tiesībsarga paziņojumā.

Visbeidzot arī RSU pārstāvis Šauers atgādināja, ka RSU "ir dzīvības zinātņu augstskola, kas veic praktisko iemaņu apmācību ārstniecības iestādēs. Šāda apmācība ir iespējama tikai klātienē."

Tāpēc kopumā tiesībsargs pievienojas RSU paustajam. "[..] valsts nevar pieļaut atsevišķu indivīdu subjektīvās intereses stādīt augstāk par valsts un sabiedrības vairākuma interesēm," ziņoja tiesībsargs.

Jau ziņots, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) 15. jūnijā valdības sēdē aicināja atbildīgās ministrijas "nopietni apsvērt" atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19. Dienu pēc tam Kariņš intervijā Latvijas Radio, skaidrojot minēto, norādīja, ka svarīgi ir palielināt vakcinācijas aptveri jomās, kur darbiniekiem iekštelpās ir cieši un ilgstoši kontakti. Šādi cilvēki, piemēram, ir mediķi, pedagogi un sociālie darbinieki, jo prakse liecina, ka tieši šo cilvēku darbavietās rodas infekcijas perēkļi.

PSKUS valdes priekšsēdētājs portālam "Delfi" norādīja, ka, viņaprāt, darbs slimnīcā pie smagi slimiem pacientiem noteikti varētu būt priekšnoteikums obligātai vakcinācijai, taču šis jautājums neesot tik vienkāršs. "Protams, ir jautājums, kādu iespaidu tas atstātu uz mūsu darbinieku skaitu. Droši vien tāpēc šis lēmums netiek pieņemts. Ja vakcinācija būtu obligāta un cilvēki no tās atteiktos, mēs nedrīkstētu pielaist cilvēku pie darba. Mēs riskējam pazaudēt 25% no mūsu darbiniekiem. Vai tas šajā situācijā ir iespējams? Tas šajā situācijā ir tas grūtais process, tāpēc mēs joprojām turpinām uzrunāšanu un pārliecināšanu par šīs vakcinācijas nepieciešamību," komentēja Muciņš.

Lai arī lielākā daļa studentu jau ir saņēmuši Covid-19 potes, daļa studentu publiski pauž arī iebildumus pret skolas noteikto kārtību. Pirmdien 21. jūnijā, Ilze Rozenberga, pārstāvot 79 studentus, medijiem izsūtīja preses paziņojumu, kurā informēja, ka 79 studenti parakstījuši pārsūdzības iesniegumu, kas adresēts RSU rektoram. Iesniegumā esot apsūdzēts rektora izdotais rīkojums par studiju procesa organizēšanu pēc šā gada 30. augusta.

"Rīkojumā ir uzlikts par pienākumu atsevišķām personu grupām par saviem līdzekļiem regulāri veikt testu, līdz ar to daļai studējošo turpināt studiju procesu nebūs iespējams finansiālu apsvērumu dēļ. Rīkojums diskriminē ne tikai studentus, kuri izvēlas nevakcinēties pret Covid-19 pēc pašu izvēles, bet arī visus, kas nevar vakcinēties dažādu citu veselības iemeslu dēļ," preses paziņojumā vēstīja Rozenberga.

Viņa paziņojumā medijiem arī ziņoja, ka 79 studentu vārdā lūdz, lai gadījumā, ja students pieņem lēmumu nepotēties, bet gan veikt regulārus Covid-19 testus, viņam nebūtu par to jāmaksā pašam.

RSU pārstāvis Šauers gan atgādināja, ka līdz brīdim, kad skolā atsāksies klātienes mācības, katram studējošajam ir iespēja brīvi izvēlēties – vakcinēties pret Covid-19 vai veikt atbilstošus diagnostikas testus. Tāpat līdzīgas prasības esot daudzās universitātēs Eiropas Savienībā un ASV, norādīja RSU pārstāvis.

Tāpat izskanējuši arī vairāki jautājumi saistībā ar to, kāpēc vienādas prasības attiecībā uz potēšanos, testēšanos vai pārslimošanas apliecināšanu ir gan medicīnas studentiem, gan sociālo zinātņu studentiem. "[..] tā kā klātienē, īstenojot darbu RSU ēkās un telpās, pilnībā nav novēršama gan veselības aprūpes studiju jomu, gan sociālo zinātņu studiju jomu studējošo un akadēmiskā personāla saskarsme (t.sk. koplietošanas telpās, bibliotēkā, ēdnīcā, dienesta viesnīcā utt.), tad infekcijdrošu vidi nepieciešams ieviest arī attiecībā uz sociālo zinātņu jomu studējošajiem," publiskajā paziņojumā skaidroja tiesībsargs.

"Delfi" jau rakstīja, ka vairākas augstākās izglītības iestādes šobrīd gaida, kad valdība un nozares ministrija sniegs vadlīnijas, kā organizēt studijas gaidāmajā mācību gadā. Arī Šauers norādīja, ka atbildīgās ministrijas šobrīd jau strādā pie regulējuma par klātienes studijām nākamajā studiju gadā. "Ministru kabinets jau drīzumā pieņems šo regulējumu. Ja būs nepieciešams, RSU veiks grozījumus rektora rīkojumā atbilstoši valsts regulējumam," vēstīja Šauers.