Globālā pandēmija turpina ietekmēt situāciju budžeta izpildē un šogad budžeta deficīta veidošanās vērojama jau gada sākumā. To nosaka straujais izdevumu pieaugums saistībā ar izmaksāto atbalstu Covid-19 seku mazināšanai. Šā gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta izdevumu apmērs bija krietni augstāks par ieņēmumiem un konsolidētajā kopbudžetā izveidojās 630,2 miljonu eiro deficīts. Pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija 58,7 miljoni eiro pārpalikums, bet 2019.gada piecos mēnešos pat 514,4 miljoni eiro pārpalikums, ziņo Finanšu ministrija.
Pēdējos gados ierasti kopbudžetā bija vērojama pārpalikuma veidošanās gada pirmajā pusē, saglabājoties līdz pat rudenim, bet gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, kopbudžetā veidojās finansiālais deficīts.
Kopbudžetā veikto izdevumu apmērs šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 1 015 miljoniem eiro jeb 21,8% un veido 5 665,5 miljonus eiro. Atbilstoši FM apkopotajai informācijai, kas balstās uz Valsts kases datiem, pirmajos piecos mēnešos izmaksātā atbalsta apjoms Covid-19 seku mazināšanai kopbudžeta izdevumos jau pārsniedz 900 miljonus eiro. Pērn piecos mēnešos Covid-19 seku mazināšanai izlietotā atbalsta apjoms atbilstoši Valsts kases datiem kopbudžetā bija 157,1 miljons eiro. Līdz maija beigām gandrīz 470 miljoni eiro izmaksāti dažādu pabalstu veidā, tostarp 187 miljoni eiro vienreizējos pabalstos ģimenēm ar bērniem un 110 miljoni eiro pabalstos pensionāriem un personām ar invaliditāti, tāpat arī uzņēmumu un nodarbināto atbalstam 114 miljonus eiro dīkstāves pabalstos un 18 miljonus eiro algu subsīdijās.