Pirmdien, 28. jūnijā, pēc tam, kad sociālajos medijos vairākas dienas virmoja diskusija par pretrunīgi vērtētu vēstuli LGBTQI kopienas atbalstam, ko parakstījis arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), koalīcijas sadarbības sanāksmē viņam nācās paskaidrot savu rīcību partneriem.
Visasāk uz Kariņa parakstu vēstulei reaģēja Nacionālās apvienības pārstāvji, pirmdienas rītā Kariņu aicinot uz apvienības valdes un Saeimas frakcijas kopsēdi. Pēc tās Nacionālā apvienība publiski izteica nosodījumu Kariņam par vienpersoniski valsts vārdā pausto nostāju un norādīja, ka norobežojas no pret Ungāriju vērstās kritikas. Savukārt apvienības valdes loceklis un Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks tviterī brīdināja premjeru par iespēju zaudēt amatu.
Paziņojumā medijiem pēc sēdes Nacionālā apvienība norādīja, ka Latvijas vārdā paustā nostāja nav iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, tādēļ atklātās vēstules parakstīšana uzskatāma par vienpersonisku un "bezatbildīgu Kariņa lēmumu, kas ir nepieņemami". Partija aicina turpmāk Eiropadomē apspriežamos jautājumus iepriekš pārrunāt koalīcijas ietvaros.
Nacionālā apvienība atgādināja, ka divas dienas pirms minētās vēstules parakstīšanas līdzīga nostāja pausta 13 Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, parakstītā paziņojumā, kas tapis, Vispārējo lietu padomē Luksemburgā tiekoties dalībvalstu ministriem, – Latviju sanāksmē pārstāvēja Kariņa partijas biedrs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Arī uz šo faktu Nacionālā apvienība norādījusi pirmdien notikušajā sēdē.
"Šobrīd redzam, ka Ungārija tiek nosodīta par to, ka pieņem likumu, kas aizsargā bērnus un viņu izglītošanu. Mums nav tiesību iejaukties Ungārijas likumdevēja darbā un noteikt, kas citai demokrātiski ievēlētai, parlamentārai Eiropas Savienības valstij būtu jādara. Latvijas augstākās amatpersonas nedrīkst starptautiskajā vidē vienpersoniski paust politiski motivētus vēstījumus, kas ir pretrunā ar lielas Latvijas sabiedrības daļas viedokli. Taču tieši tas ir noticis, radot bažas arī par to, vai tiek ievērotas Latvijas ārpolitikas labākās intereses. Nacionālā apvienība nosoda šādu bezatbildīgu rīcību un pilnībā norobežojas no Latvijas vārdā paustās nostājas," uzsvēra Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs.
Vēl pēc šī paziņojuma Iesalnieks tviterī rakstīja: "Atgādināšu, ka visiem premjeriem, kas pēc brīdinājuma ir atkārtoti mēģinājuši ignorēt Nacionālās apvienības nostāju ideoloģiski būtiskā jautājumā, tas ir maksājis amatu. Tā tas notika ar Dombrovski termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas lietā, ar Straujumu "bēgļu kvotu" lietā."
Pirmdienas pēcpusdienā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Kariņš pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes uzsvēra, ka nav neko parakstījis vai izteicies par kādu Eiropas Savienības dalībvalsti. "Es esmu publiski parakstījis un aizstāvējis, un es to darītu jebkurā diennakts laikā – Eiropas Savienības pamatvērtības, kuru skaitā ir iecietība un vēršanās pret diskrimināciju. Iestājoties Eiropas Savienībā, esam to apliecinājuši kā valsts, ka nevaram un nedrīkstam diskriminēt nevienu iedzīvotāju, balstoties uz viņa dzimumu, tautību, reliģisko izvēli vai seksuālo orientāciju. Tās ir Eiropas Savienības pamatvērtības, un es kā valdības vadītājs esmu apņēmies tās aizstāvēt un turpināšu tās aizstāvēt jebkurā diennakts laikā," sacīja Kariņš, komentējot savu rīcību.
Kariņš žurnālistiem arī paskaidroja, ka visas valdības pozīcijas ministru vai Ministru prezidenta līmenī Eiropas Savienības padomēm tiek gatavotas un saskaņotas pēc noteiktas procedūras valdības sēdēs un Saeimas Eiropas lietu komisijā, taču viņš šajā gadījumā paudis viedokli, atbalstot fundamentālas vērtības, un tas nav lemšanas vai darba kārtības jautājums Eiropadomē.
Nacionālās apvienības pārstāvis, Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks žurnālistiem norādīja, ka Nacionālā apvienība jau pirms koalīcijas pārstāvju tikšanās izplatīja savu paziņojumu medijiem par tikšanos ar Kariņu pirmdienas rītā. Parādnieks atzina, ka premjera parakstītajā vēstulē nav minēta Ungārija vai nosodīts tās pieņemtais likums, tomēr problēma esot tajā, ka fons un konteksts ir visiem zināms.
"Kāpēc tad pēkšņi tapa šāda vēstule, kurā minēts 28. jūnijs kā nozīmīga diena LGBTQI kopienai un uz tā pamata iestāšanās par diskriminācijas aizliegumu. Ir diezgan pašsaprotami, ka izskaužama ir jebkāda veida diskriminācija, taču bažas rada fons un interpretācija. Otra lieta – 15. maijā bija Starptautiskā ģimenes diena, un kāpēc tad mēs Eiropadomē nerosinām kādu atklātu vēstuli par to, ka daudzas ģimenes dzīvo zem iztikas minimuma un ka nevienlīdzība palielinās atkarībā no bērnu skaita. Par nosacītu diskrimināciju mēs varam runāt tad, kad tieši ģimenes ar bērniem nevar atgriezties darba tirgū, jo nav pieejami pietiekamā daudzumā bērnudārzi Latvijā. Ja būtu 15. maijā Starptautiskajā ģimenes dienā viens paziņojums, balstīts uz šīm vērtībām, tad arī šis varbūt neizskatītos tā, kā tiek interpretēts," sacīja Parādnieks, norādot, ka valstī daudzas lietas ir sakārtojamas.
Nacionālā apvienība aicinājusi šādas pašsaprotamas lietas – diskriminācijas aizliegums, iecietība – labāk pārrunāt ar sadarbības partneriem, lai šādi pārpratumi un "nevajadzīgi asumi" nerastos.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par Iesalnieka ierakstu tviterī un, vai šādā veida saruna bija Kariņam ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem rīta pusē, Parādnieks sacīja, ka "visiem ir zināms fakts, ka Jānis Iesalnieks ir ļoti strikts savās pozīcijās, un šajā gadījumā viņš ir paudis savu personīgo viedokli. Nacionālās apvienības valdes sēdē šādā formātā šis jautājums netika skatīts".
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka koalīcijas partneri šo jautājumu pirmdien pārrunāja un viņam ir pilnībā saprotams Ministru prezidenta solis. Par vēstules tekstu Pavļuts sacīja, ka tajā tiek aplūkotas fundamentālas Eiropas Savienības vērtības, kas nosaka arī Latvijas valsts vērtības, kuras nostiprinātas Satversmē un likumos. Līdz ar to "Attīstībai/Par!" nav nekādu jautājumu Ministru prezidentam," atzina Pavļuts.
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda gandarījumu, ka premjers solījis turpmāk vairāk koncentrēties "uz tādiem dokumentiem un jautājumu izskatīšanu, kas sabiedrību vieno, nevis šķeļ". "Mēs neesam ļoti iedziļinājušies šajos jautājumos, jo tie ir tādi sabiedrību šķeļoši. Mēs konstatējām, ka šīs vēstules parakstīšana Latvijai nerada nekādas juridiskas saistības," norādīja Bordāns.
"Delfi" jau ziņoja, ka Eiropadomes samitā pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu apspriedēs līdzās starptautiskās politikas jautājumiem par karstāko tematu kļuva Ungārijā pieņemtais pret LGBTQI kopienu vērstais likums.
Kopumā 17 ES valstu līderi 24. jūnijā publiskā vēstulē aicināja Eiropas Komisijas, ES padomes un ANO līderus cīnīties pret seksuālo minoritāšu diskrimināciju. Viens no atbalstītājiem ir arī Latvijas premjers Kariņš.
Sākotnēji likums Ungārijā bija iecerēts un tika veidots vienīgi kā pastiprināta vēršanās pret seksuālo noziegumu veicējiem. Oriģināli likums paredzēja ar stingrākiem soda mēriem vērsties pret pedofiliem, un seksuālās minoritātes tajā nekādā veidā nebija pieminētas, atzīmē "EurActiv".
Pastiprināta vēršanās pret seksuālajiem noziegumiem pret nepilngadīgām personām par aktualitāti Ungārijā kļuva pērn, kad tās vēstnieka Peru Gabora Kaletas datorā starptautiskas izmeklēšanas rezultātā tika uzietas gandrīz 20 000 pornogrāfiska rakstura fotogrāfiju ar nepilngadīgajiem. Kaletam galu galā piesprieda tikai niecīgu naudassodu 1500 eiro apmērā, kas izraisīja sašutumu sabiedrībā un aizsāka politisku diskusiju par nepieciešamību sodus par šādiem noziegumiem papildināt.
Valdošās "Fidesz" partijas parlamentārieši maija beigās sagatavoja pirmo likumprojekta versiju, kuru parlamentā bez būtiskas kritikas atbalstīja arī opozīcija. Savukārt dažas nedēļas vēlāk – 8. jūnijā – "Fidesz" likumprojektu papildināja, vienā katlā metot pedofiliju un seksuālo minoritāšu jautājumus, un līdz šim parlamentā viegli virzītais jautājums sašķēla parlamentāriešus un sabiedrību.
Likumprojekta papildinājums iekļauj aizliegumu nepilngadīgām personām domātos materiālos attēlot homoseksualitāti un dzimumu maiņu, tostarp atspoguļot identitātes atšķirības no tām, ar kādu dzimumu persona ir piedzimusi. Likums attiecas arī uz reklāmām un mediju veidotiem raidījumiem. Arī skolu seksuālās izglītības programma tiek ierobežota, aizliedzot "sludināt" šīs tēmas. Turklāt turpmāk seksuālās izglītošanas stundās tikai iepriekš valsts apstiprinātas lekcijas drīkstēs pasniegt tikai valsts apstiprinātas nevalstiskās organizācijas (to vidū neietilpst organizācijas, kuras izveidotas seksuālo minoritāšu interešu aizstāvībai).
Likums Ungārijas parlamentā tika pieņemts ar pārliecinošu vairākumu – 157 balsīm –, vairumam opozīcijas partiju pārstāvju to pametot. Likumprojektu atbalstīja arī labējās opozīcijas partijas "Jobbik" parlamentārieši.
Pašā Ungārijā joprojām norisinās debates par to, kā likums vispār interpretējams, bet izskanējis, ka pat atsevišķām "Harija Potera" sērijas filmām turpmāk jābūt atzīmētām kā neatbilstošām nepilngadīgai auditorijai un rādītām tikai vēlās vakara stundās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
