Lasītāja: Covid loterija jeb vilciens Daugavpils – Rīga  (59)

"Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma aizvadītajā nedēļas nogalē, 26. jūnijā, bija pirmā reize, kad man nācās izmantot starppilsētu sabiedrisko transportu – vilcienu Daugavpils-Rīga. Esmu izmantojusi šo vilcienu arī iepriekš, pirms Covid-19 "ēras" un iepriekš biļetes varēja iegadāties neierobežotā kvantumā. Biļetes tika tirgotas gan kasēs, gan pie konduktores vilcienā un, ja pasažieru bija vairāk nekā pieejamo sēdvietu, cilvēkiem bija jāstāv kājās. Šoreiz, zinot, ka maršruts ir ļoti populārs un ņemot vērā valstī pastāvošos ierobežojumus, naivi baidījos, ka biļetes var beigties un parūpējos par to iegādi iepriekš tiešsaistē. Bet, izrādījās, ka manas bailes nav pamatotas, nekas nav mainījies, un biļetes tāpat neierobežotā kvantumā var nopirkt gan internetā, gan kasēs, gan vilcienā pie konduktora. Atnākot uz peronu, biju izbrīnīta, kad ieraudzīju vienu sastāvu – trīs vagonus, un atkal naivi padomāju, ka brīvdienas vēl nav beigušas, un laikam pieprasījums sestdienas vakarā nav tik liels. Un atkal kļūdījos.

Starp Daugavpili un Rīgu vilcienam ir 16 pieturvietas. Daugavpilī visi pasažieri, izņemot pasažierus no vienas mājsaimniecības, apsēdās pa vienam (blakusvieta bija brīva), bet Krustpilī situācija kardināli mainījās. Vagons (kurā kopumā bija 96 vietas) piepildījās par 70–80%, un konduktore paziņoja, ka visiem jāsēž pa divi, jo "dzelteno zvaigžņu" te nav (domāju, ka tā viņa nosauca dzeltenos krustus, kuri apzīmē vietas, kur nedrīkst sēdēt, bet asociācijas ir neizbēgamas). Atbraucot līdz galamērķim, vagons bija pilns jau par apmērām 90%. Jāpasaka, ka, spriežot pēc pv.lv rakstītā, notikušais vilcienā, kad daudzi sava starpā nepazīstami cilvēki sēž viens no otrā dažu centimetru attālumā, tiešām nav pārkāpums, jo nedrīkst ieņemt tikai ar dzelteno krustu apzīmētas vietas, bet vilcienā, ar kuru man nepalaimējās braukt, nebija neviena dzeltena krusta.

No apmērām 85 - 90 cilvēkiem, kuri brauca vienā vagonā, liela daļa bija uzvilkuši maskas nepareizi (tikai uz mutes vai tikai uz zoda), bija arī pasažieri, kuri brauciena sākumā masku novilka un ielika somā. Daudzi no tiem, kuri sēdēja bez maskām, bija jauni cilvēki bez vizuāliem elpošanas traucējumiem. Redzot situāciju, konduktore nekādi neaizrādīja un arī nelūdza uzvilkt maskas. Brauciena laikā radās sajūta, ka masku valkāšana, izmantojot sabiedrisko transportu, ir brīvprātīga, nevis obligāta prasība.

Protams, ka cilvēkiem ir jābūt iespējai pārvietoties starp pilsētām, neskatoties uz pandēmiju, un dzīve turpinās (kā tam arī jābūt), bet – kāpēc netiek radīti apstākļi, lai cilvēki varētu ceļot droši?

Pēc šī brauciena man vairāk nav jautājumu un izbrīna, kāpēc mēs esam vienā no pēdējām vietām Eiropā Covid-19 pandēmijas apkarošanā.

P.S. Izkāpjot no vilciena Rīgas stacijā, balss skaļrunī trijās valodās mudināja būt apzinīgiem un izvairīties no cieša kontakta ar citiem cilvēkiem..."

Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!