Rīgas domes vēlēšanas 2020 - 33
Foto: LETA
Ceturtdien, 1. jūlijā, uz pirmajām jauno domju sēdēm sanāks deputāti. Līdz ar to Latvijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā darbosies vien 43 novadi.

Lai gan Administratīvi teritoriālā reforma sākotnēji paredzēja 42 novadu izveidi, Satversmes tiesas (ST) un Saeimas pieņemtie lēmumi šo nodomu ir grozījuši. Satversmes tiesa lēmusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, savukārt Saeima nobalsojusi, ka Varakļāni paliek kā atsevišķs novads, tādējādi izveidojot 43. Latvijas novadu.

Līdz ar to vēlēšanas jūnija sākumā Rēzeknes un Varakļānu novados nenotika – tās plānotas 11. septembrī, savukārt līdz tam laikam domes funkcijas veiks pagaidu administrācija.

Vienlaikus Satversmes tiesa lēmusi, ka arī Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam un Ilūkstes pievienošana Augšdaugavas novadam neatbilst Satversmei. Lēmums tika pieņemts jau pēc pašvaldību vēlēšanām un tiesa atzina apstrīdētās normas par spēkā neesošām no 2022. gada 1. janvāra, līdz ar to šajos novados 1. jūlijā darbu var sākt jaunās pašvaldības.

Pirmo domes sēdi sasauc pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un tās laikā deputāti ievēlē domes priekšsēdētāju. Pēc tam jaunajam mēram jāsasauc vēl viena sēde, kurā tiek lemts par vairākiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, domes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanu, domes komiteju izveidošanu un komitejas locekļu ievēlēšanu, izpilddirektora iecelšanu un citiem.

Vairāku pašvaldību mājaslapās norādīts, ka pirmā domes sēde norisināsies klātienē, kurā piedalīsies tikai vēlēšanu komisijas pārstāvji un deputāti. Dažos novados domes sēdei tiks nodrošināta translācija sociālajos tīklos vai mājaslapā.

Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanas šogad notika jūnija sākumā un tas nozīmē, ka jaunievēlētajiem deputātiem bija gandrīz mēnesis laika, lai savstarpēji vienotos par jaunajām koalīcijām.

Vairākās lielajās pilsētās tās jau ir zināmas. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Jelgavā koalīciju veidos ZZS un NA, Liepājā – LRA, NA un Liepājas partija, bet Daugavpilī "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība.

Lielākās neskaidrības ir par varas sadali Ventspils pilsētā, kur septiņas deputātu vietas ir partijai "Latvijai un Ventspilij", bet sešas – pārējām ievēlētajām partijām. Vienlaikus viens no "Latvijai un Ventspilij" ievēlētajiem deputātiem – Aivars Lembergs – atrodas apcietinājumā un nevar attālināti piedalīties Ventspils domes darbā, jo viņam nav ļauts izmantot datoru.

Tāpat notikusi vienošanās par tālāku darbu vairākos novados. Mārupes novadā par sadarbību vienojusies LRA un ZZS, savukārt Ropažos koalīciju veidos "Latvijas attīstībai", Jaunā vienotība, NA, ZZS un LRA.

Preiļu novadā sadarbosies "Apvienība "Iedzīvotāji"", LRA, JKP, NA, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un ZZS, bet Jēkabpils novadā – LZP, "Apvienība "Iedzīvotāji"", NA, JKP, LRA/Vienotība, Saskaņa un LZS. Ventspils novadā sadarbosies LZS un NA, Ķekavas novadā – LA/"Izaugsme", LRA, NA/Vidzemes partija un JKP.

Jau vēstīts, ka pašvaldību vēlēšanas notika jūnija sākumā, un tās aizvadītas ar vēsturē zemāko vēlētāju aktivitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!