Dienā, kad spēkā stājusies pretrunīgi vērtētā obligāto sociālo iemaksu visiem ieviešana, politiskā partija "Progresīvie" nākusi klajā ar paziņojumu, ka apsver šīs izmaiņas apstrīdēt Satversmes tiesā (ST). Savukārt dienu iepriekš valdošās koalīcijas sastāvā esošā partija "Kustība "Par!"" vēstīja, ka šai reformai nepieciešams kļūdu labojums.
"Progresīvie" uzskata, ka valdības un finanšu ministra Jāņa Reira (JV) lēmums 2021. gada budžeta pieņemšanā virzīt regresīvu nodokļu reformu no 1. jūlija radīs nepieņemamu situāciju nepilnas slodzes strādājošajiem un pašnodarbinātajiem ar maziem ienākumiem. Reforma ne tikai veicinās ēnu ekonomiku, bet arī mazinās sociālo drošību, jo mazāko ienākumu saņēmējiem liek maksāt vairāk, teikts partijas paziņojumā presei.
Partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa uzsver, ka "šajā regresīvajā nodokļu reformā mēs redzam lielus riskus nepilna laika darbinieku diskriminācijai, jo viņiem reformas rezultātā tiks liegta iespēja gūt nelielus ienākumus. Mēs uzskatam, ka tas ir Satversmes tiesas jautājums."
"Jaunā nodokļu aprēķina rezultāts būs tāds, ka cilvēki ar nepilnas slodzes darbiem, kuri vēlas godprātīgi maksāt nodokļus, daudzos gadījumos tiks atbrīvoti no darba. Pastāv liela iespēja, ka šie cilvēki tiks iegrūsti ēnu ekonomikā," izmaiņas nodokļos komentē partijas "Progresīvie" Jaunās ekonomikas darba grupas vadītājs un uzņēmējs Atis Švinka.
"Tuvākajā laikā redzēsim reālus prakses piemērus, uz kuru pamata apsvērsim apstrīdēt šo nodokļu iekasēšanas praksi Satversmes tiesā," piebilst Švinka.
Savukārt "Kustība "Par!"" trešdien, 30. jūnijā, izplatīja paziņojumu medijiem, norādot, ka pašnodarbināto nodokļu izmaiņas ir vajadzīgas, taču 2021. gada reforma prasa nopietnu kļūdu labojumu – esošā nodokļu reforma ir solis pareizajā virzienā, taču tai ir trūkumi, kurus Finanšu ministrija ir aicināta novērst.
"Vismaz ceturtdaļa Latvijas nodarbināto ir nonākuši situācijā, kur neveic uzkrājumus pensijai pat minimālā apmērā. Eiropas pieredze rāda, ka šajās situācijās gala labuma guvēji ir darba devējs un pakalpojumu saņēmējs. Konkurences rezultātā pašnodarbinātie veic savu darbu pārāk lēti uz savu pašu pensiju rēķina. Nodokļu un iemaksu izlīdzināšana ir nepieciešama un taisnīga, lai veicinātu sociālo aizsardzību, mazinātu ekspluatāciju un novērstu nabadzības riskus," vēstīja partija.
"Kustība "Par!"" uzskata, ka pastāv riski ēnu ekonomikai, sarežģīta ziņošana, izdevumu neprognozējamība un nevienlīdzība starp dažādajiem nodokļu režīmiem, kādos pašnodarbinātais var organizēt savu darbību. Uz trūkumiem "Kustība "Par!"" norādīja arī budžeta veidošanas procesā un panāca iespēju pašnodarbinātajiem nemaksāt minimālās sociālās iemaksas par negūtiem ienākumiem.
"Šīs iemaksas ir pagaidu risinājums līdz nonākam pie kopumā zemākām, taču taisnīgām sociālām iemaksām, nodrošinot visu iedzīvotāju sociālo aizsardzību. "Kustība "Par!"" nodokļu un ekonomikas darba grupa strādā pie risinājuma pašnodarbinātajiem un nepilnās slodzēs strādājošajiem. Pašnodarbināto nodokļiem un iemaksām ir jābūt taisnīgiem, saprotamiem, ērti ziņojamiem un piemērojamiem. Ar aplokšņu algām ir jācīnās, pārliekot nodokļu slogu no darba spēka uz patēriņu un kapitālu, kā arī stiprinot VID kapacitāti un labas pārvaldības principus. Atbildīgajām institūcijām daudz nopietnāk jāpievēršas ēnu ekonomikas apkarošanai, lai samazinātu aplokšņu algas, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālo uzņēmējdarbību. Ēnu ekonomikas apkarošanas rādītājos Latvija stagnē," vēsta partija.
"Delfi" jau ziņoja, ka, lai gan Saeimas opozīcijai, savācot nepieciešamos 34 deputātu parakstus ārkārtas sēdes sasaukšanai, izdevās otrdien, 29. jūnijā sesiju starplaikā sasaukt Saeimas attālinātu ārkārtas sēdi, tomēr neveiksmei bija lemts kārtējais mēģinājums panākt no 1. jūlija plānotās obligāto sociālo iemaksu ieviešanas atlikšanu.
Ārkārtas sēdes darba kārtībā bija Zaļo un zemnieku savienības frakcijas (ZZS) iesniegto grozījumu likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nodošana komisijām un izskatīšanai Saeimā. Tā kā pēc Saeimas kārtības ruļļa pie likumprojektu nodošanas komisijām var runāt tikai divi deputāti – viens par un viens pret –, plašas debates pirms balsojuma nevarēja izvērsties jebkurā gadījumā, tomēr opozīcijas pārstāvji nodemonstrēja savu attieksmi pret valdības iecerēto reformu.
Divas dienas pirms reformas spēkā stāšanās pret opozīcijas priekšlikumu nobalsoja 42 deputāti, atturējās astoņi. Par nobalsoja 37 deputāti no visām opozīcijas frakcijām, ieskaitot arī nesen no valdošās koalīcijas izslēgto "KPV LV". Vienlaikus Nacionālās apvienības septiņi deputāti šajā balsojumā atturējās.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Māris Mičerevskis šajā balsojumā balsoja kopā ar opozīciju. Ierakstā savā feisbuka profilā Mičerevskis paskaidrojis, ka atbalsta koalīciju, jo cita labāka nav šobrīd iespējama, taču šo nodokļu reformu uzskata par brāķi.
"Delfi" jau ziņoja, ka arī 15. jūnijā Saeimai galīgajā lasījumā skatot pavisam cita rakstura grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši kopumā 32 priekšlikumus ar mērķi panākt no 1. jūlija plānotās sociālo iemaksu reformas atlikšanu. Vairāk nekā stundu debatējot, opozīcijas pārstāvjiem neizdevās pārliecināt valdošo koalīciju pārcelt par gadu vai diviem šīs reformas spēkā stāšanos.
Saeimas sēdes sākumā parlamenta vairākums arī noraidīja kārtējo grozījumu projektu, ko iesniedza Zaļo un zemnieku savienības frakcija un kas paredzēja reformas atlikšanu un pārskatīšanu.
Jau ziņots, ka, lai gan virkne uzņēmēju un nevalstisko organizāciju ir pauduši bažas par 1. jūlijā gaidāmajām izmaiņām sociālo iemaksu jomā, valdībai nav plāna kaut ko mainīt šajā ziņā, pirmdien, 14. jūnijā, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par kārtējām nozaru pārstāvju paustajām bažām par gaidāmām izmaiņām, Kariņš atgādināja, ka "šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, un tajā skaitā, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti".
"Šī krīze mums parādīja lielo nevienlīdzību, kas pastāv starp tiem, kas strādā un par kuriem tiek maksāts sociālais nodoklis, un tiem, par kuriem netiek maksāts sociālais nodoklis. Un tas nozīmē, ka, nonākot kaut kādās grūtībās, kas šajā gadījumā ir Covid-19 krīze, daļa Latvijā legāli strādājošo nekādā veidā nebija pasargāti, un valdībai bija milzu izaicinājums atrast veidus, kā izveidot atbalsta programmas," paskaidroja valdības vadītājs.
"Šīs maiņas ir sen plānotas. Tās nenotiek parastā kārtībā no 1. janvāra, bet no 1. jūlija. Šobrīd nav nekāda plāna šo mainīt. Jebkad, kad notiek kaut kādas maiņas, vienmēr pēdējā brīdī viens otrs saprot, ka nav līdz galam sagatavojies, bet domāju, ka ar visām maiņām tiksim arī šim pāri. Galvenais ir, ka mēs spēsim nodrošināt sociālo aizsardzību visiem Latvijā strādājošajiem, un tas ir šo grozījumu mērķa pamatu pamats," teica Kariņš.
"Delfi" jau ziņoja, ka vēl maija vidū Jaunā konservatīvā partija rosināja vērtēt no 1. jūlija paredzēto obligāto minimālo sociālo iemaksu visiem nodarbinātajiem ieviešanas atlikšanu. Toreiz tika atbildēts, ka tas tiks vērtēts, taču koalīcija tā arī nav pārskatījusi savu lēmumu.
Līdz šim koalīcija bija arī noraidoši balsojusi par vairākiem līdzīgiem opozīcijas priekšlikumiem pēdējā laikā Saeimā.
Maija sākumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsa uzmanību, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar ko tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu. Tāpēc LTRK stingri iestājās par to, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo.
Savus iebildumus pret šīm izmaiņām paudušas arī citas organizācijas un nozaru pārstāvniecības.
Kas mainīsies
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma vairākas izmaiņas dažādos nodokļu tiesību aktos, daļa no kurām stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Tās skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus.
Kā atgādina Valsts ieņēmumu dienests, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021. gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem
No 2021. gada 1. jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.
No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kas izvēlējušies mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.
Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākumi no saimnieciskās darbības turpmāk šajā gadā vairs nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas par pašnodarbināto (MUN īpašnieku) netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.
Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā "Sarakste ar VID" – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.
Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem
No 2021. gada 1. jūlija mikrouzņēmumu darbinieki, kuri bija pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim (un kuri nav uzņēmuma īpašnieki), var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darba vietā un ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī no 2022. gada iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem
Ar 2021. gada 1. jūliju pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā (līdzšinējo 5% vietā).
Pašnodarbinātā VSAOI veikšana saglabājas iepriekšējā kārtībā – ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), tad jāveic 31,07 % vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta), un 10 % no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta); ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī – 10 % no faktiskajiem ienākumiem.
No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.
Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā "Sarakste ar VID" – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.
Izmaiņas autoratlīdzības saņēmējiem
No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, nereģistrējot saimniecisko darbību, tomēr jāņem vērā vairākas būtiskas izmaiņas. Ir mainītas nodokļa likmes – autoratlīdzības izmaksātājs ietur nodokli izmaksas vietā autoratlīdzību ienākumam – līdz 25 000 eiro – 25 %; kas pārsniedz 25 000 eiro – 40 %.
Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.
Šī jaunā maksāšanas kārtība neattiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.
No 2021. gada 1. jūlija tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākumi ir mazāki 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās obligātās iemaksas.
Tomēr, ja autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saņemtās autoratlīdzības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš var iesniegt VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.
Iesniegums jāiesniedz kā brīvas formas paziņojums EDS sadaļā "Sarakste ar VID" – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.
Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem
Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās. Savukārt tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021. gada 1.jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim izmaksātajām autoratlīdzībām piemēros jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas un deklarēšanas kārtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
