Urbanovičs: paturot apcietinājumā Ādamsonu, tiesa uzņemas atbildību riskēt ar viņa dzīvību  (60)

Frakcijas vadītājs norāda, ka vienā svaru kausā ir viņam izvirzītas, bet nepierādītas apsūdzības, bet otrā – ārstu apliecinājumi par viņa veselības stāvokli, kam apcietinājuma apstākļi var būt liktenīgi.

"Grūti iedomāties, ka, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, piemēram, mājas arestu vai kādus citus ierobežojumus, Ādamsons varētu turpināt "spiegot Krievijas labā". Likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja ar citiem līdzekļiem nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziegumu, netraucēs vai neizvairīsies no izmeklēšanas. Tāpēc jo vairāk rodas iespaids, ka cietums šoreiz nav drošības līdzeklis, bet gan sods," uzskata Urbanovičs.

Viņš piebilst, ka "cilvēkam ar smagu diagnozi – ļoti mokošs sods. Iespējams, pat augstākais soda mērs, no kura Latvija kā civilizēta valsts jau sen kā oficiāli atteikusies".

"Atkārtošos – Jānis Ādamsons nav stājies tiesas priekšā un notiesāts. Viņam ir izvirzītas visai miglainas apsūdzības, kuras nav pierādītas. Vai kāds jau izlēmis, ka viņš ir vainīgs? Vai tiesu vara ir gatava šajā gadījumā, ignorējot ārstu rekomendācijas, uzņemties atbildību par cilvēka dzīvību?" jautā Urbanovičs.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa piektdien, 2. jūlijā, lēmusi atstāt spēkā drošības līdzekli apcietinājumu Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S), kurš tiek vainots par spiegošanu Krievijas labā.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 10.jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.