Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA), Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Zemnieku federācija neatbalsta konvencionālo lauksaimnieku izvirzītās prasības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un tās ministram Artūram Tomam Plešam (AP), pauda LBLA.
Asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis uzsvēra, ka biedrības "Zemnieku saeimas" rosinātie protesti ir apzināta uzmanības novēršana no Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna, ko pašlaik izstrādā Zemkopības ministrija (ZM) un kur ir daudz nepilnību jomās, kas skar vides un apputeksnētāju aizsardzību, pesticīdu lietošanas samazināšanu, mazo un vidējo lauksaimnieku atbalstu un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.
"Protestus organizē industriālo lauksaimnieku grupa. Apgalvojums, ka visi Latvijas lauksaimnieki atbalsta ministram izteiktos pārmetumus un vēlas piedalīties protestos, ir apzināta situācijas sagrozīšana," uzsvēra Norkārklis, piebilstot, ka pašlaik VARAM jau veido dialogu ar Latvijas lauksaimniekiem, tostarp par pesticīdu lietojuma ierobežojumiem.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze sacīja, ka sāktā kampaņa ir pretrunā sabiedrības interesēm.
Pēc viņa paustā, patlaban daži organizāciju vadītāji sarīkojuši sev publicitātes kampaņu, jo aizstāv pesticīdu lietošanu, nerēķinoties ar plašu sabiedrības, biškopju un vides aizstāvju viedokli. "Šī vienkārši ir nepamatota nomelnošanas kampaņa, jo viņi redz, ka lielākā daļa sabiedrības neatbalsta pesticīdu pārmērīgu lietošanu," piebilda Krauze.
Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka minēja, ka federācija, pārstāvot vairāk nekā 6000 dažādu nozaru un lielumu saimniecības, neizprot pašlaik uzpūsto negatīvo akciju pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.
Viņa uzsvēra, ka līdz šim federācija sekmīgi sadarbojās gan ar valsts iestāžu, gan dažādu nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, risinot lauksaimniecībai, uzņēmējdarbībai un videi nozīmīgus jautājumus.
"Neizprotam un neatbalstām Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes (LOSP) dalību šajā "protesta" akcijā, jo kā LOSP līdzdibinātāji un biedri nepiekrītam šai rīcībai," pauda Hauka.
Tāpat viņa minēja, ka pašlaik lauksaimniekiem daudz būtiskāki ir jautājumi par Latvijas Stratēģiskajā plānā 2021.-2027.gadam iekļautajiem atbalsta pasākumiem mazo un vidējo saimniecību atbalstam, par pasākumiem un finansiālu atbalstu jaunu lauksaimniecības un citu nozaru uzņēmēju ienākšanai lauku apvidos, par inovatīvu, lauksaimniekiem pieejamu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanu lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī par lauku uzņēmējdarbības un iedzīvotāju vidusslāņa palielināšanu.
Jau ziņots, ka trešdien, 30. jūnija, rītā pie VARAM ēkas, Peldu ielā 25, bija sapulcējušies vairāki Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji, lai protestētu un Plešam iesniegtu prasību par publisku atvainošanos, Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) darbības pārskatīšanu un dialoga veidošanas nepieciešamību.
Protestētāji bija ieradušies vairākos desmitos automašīnu, kas dekorētas ar siena ķīpām, piena kannām, ozolu zariem un eglēm. Tāpat uz automašīnu piekabēm un sāniem bija izvietotas izkārtnes ar saukļiem "Darbi vieno, politika šķeļ!", "Pleš, nedzen sviestu!", "Esam par zaļu Latviju! Esam pret nozares apmelošanu!", "Pleš, nešķel sabiedrību!" un citiem. Automašīnu rinda riņķoja ap ministrijas ēkas kvartālu, signalizējot un pievēršot uzmanību ar gaismas elementiem.
Tāpat ziņots, ka 21. maijā "Zemnieku saeima", Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Lauksaimnieku apvienība un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija nosūtīja Plešam atklātu vēstuli.
Tajā ministrs tika aicināts publiski atvainoties par no valsts budžeta finansētu reklāmu, kurā lauksaimnieki nosaukti par "masu slepkavām", kā arī aicināts mainīt LVAF finansējuma piešķiršanas noteikumus tā, lai turpmāk sniegtā informācija būtu zinātniski pamatota, izslēdzot iespēju izplatīt apmelojošu un nepatiesu informāciju, vai reklamēt politiskas personas.