Pret Gobzemu ierosina lietu par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, izmantojot holokaustu simbolizējošo zvaigzni  (185)

Par lietas ierosināšanu pret Gobzemu nobalsoja septiņi komisijas deputāti – Aldis Adamovičs (JV), Ainars Latkovskis (JV), Andris Skride (AP), Ilmārs Dūrītis (AP), Normunds Žunna (JKP), Linda Medne (JKP), Janīna Jalinska (ZZS). Jalinska savu balsojumu "par" ierakstīja tērzētavā, viņai nestrādāja mikrofons. Pret balsoja Ieva Krapāne (KPV LV), atturējās Vitālijs Orlovs (S), bet nepiedalījās Jānis Vucāns (ZZS), paskaidrojot, ka viņam pieticis ar Gobzema paskaidrojumu, ka šī lieta jau izrunāta ar ebreju kopienas pārstāvi.

Komisijas sēdes sākumā iesniedzēju vārdā Krista Baumane (AP) atgādināja par holokausta gaitu un upuru skaitu Latvijā. "Tas ir kaitējums un apkaunojums Saeimai," tā Baumane raksturoja Gobzema rīcību ar dzelteno sešstūru zvaigzni, sasaistot to ar vakcinācijas pret Covid-19 procesu. Deputāte arī atgādināja, ka Latvijas ebreju kopiena arī paudusi nosodījumu šādai rīcībai.

Gobzems sacīja, ka viņam neesot problēmu atvainoties ebrejiem, kuru jūtas aizskāris, tāpēc uzstāja, ka viņam svarīgi zināt, vai iesnieguma iesniedzēji paši ir ebreji.

Sēdes vadītājs, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājas vietnieks Vitālijs Orlovs (S) norādīja, ka arī citi var iestāties par cittautiešiem un ka deputātiem nav obligāti jānorāda tautība.

Baumane par savu tautību neko neteica, bet uzsvēra, ka tas ir jautājums par visu Latvijas sabiedrību un holokausta upuru piemiņas aizskaršana. Viņa arī piebilda, ka viens no Saeimas deputātiem, kurš pēc tautības ir ebrejs, atturējies parakstīt iesniegumu komisijai tieši tādēļ, lai neuzsvērtu, ka tā ir tikai ebreju darīšana.

Gobzems sēdes laikā atkārtoti norādīja, ka pirms dažām dienām ticies ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāju Arkādiju Suharenko un visu draudzīgi izrunājis, tāpēc Saeimas deputātiem vairs neesot ko apspriest. Deputāts teica, ka ir nosodījis genocīdu pret ebrejiem, kā arī ir liels ebreju atbalstītājs.

Gobzems komisijas sēdē plaši izklāstīja savu viedokli par vakcinēto un nevakcinēto cilvēku šķirošanu, ko turpināja salīdzināt ar cilvēku šķirošanu pagātnē, kas novedusi līdz genocīdam.

Diskusijas gaitā Orlovs atgādināja, ka iepriekšējā Saeimas sasaukumā komisija skatījusi lietu pret deputātu Kārli Seržantu (ZZS), kurš ebrejus bija nosaucis par žīdiem, kas nav pieņemams un par ko Saeimas deputātiem vēstuli rakstīja ebreju organizācija. Tāpēc Orlovs pārjautāja Baumanei par ebreju kopienas pārstāvju viedokli šajā gadījumā. Baumane atgādināja, ka iesniegumā minēts un tam pievienots ebreju kopienas pārstāvju viedoklis.

Komisijas loceklis Ilmārs Dūrītis (AP) sacīja, ka deputātiem ir pienākums un atbildība neklusēt, ja redz, ka kāda tautība tiek pazemota un vēsturiski notikumi noniecināti. Dūrītis uzskata, ka šis ir nopietns jautājums, jo met ēnu uz visu parlament un valsti, tāpēc lieta pret Gobzemu ir jāierosina.

Jau ziņots, ka pieci Saeimas deputāti no dažādām frakcijām – Krista Baumane (AP), Arvils Ašeradens (JV), Juris Jurašs (JKP), Uldis Augulis (ZZS) un Inese Voika (AP) vērsās ar iesniegumu komisijā par Gobzema publiskajiem izteikumiem sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter" 2021. gada 25. jūnijā.

"Vēlamies pievērst Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas uzmanību 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema publicētajiem ierakstiem un attēliem sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter" šā gada 25. jūnijā. Publicētajos attēlos Gobzems redzams ar dzeltenu sešstaru zvaigzni pie krekla – simbolu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem, ar mērķi viņus kā grupu publiski identificēt, lai pēc tam masveidā iznīcinātu. Pie fotogrāfijas pievienotajā tekstā Gobzems pauž aicinājumu valkāt šādu zīmi "kā brīvības simbolu" tiem, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19," teikts iesniegumā.

Deputāti rakstīja, ka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. pants noteic, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

Minētā kodeksa 8. panta pirmā daļa noteic, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko varētu uztvert kā aicinājumu uz pretlikumību darbību.

Savukārt minētā kodeksa 16. pants noteic, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli. Kodeksa 19. pants noteic, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

"Uzskatām, deputāta Gobzema publiskotie izteikumi un attēli rupji pārkāpj iepriekš norādītās Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas. Tie aizvaino sešu miljonu ebreju, kurus genocīdā iznīcināja Otrā pasaules kara laikā, piemiņu, un pauž nicinošu attieksmi pret holokausta upuriem. Deputāta Gobzema 25. jūnijā un sekojošās dienās veiktie ieraksti sociālajos tīklos, izmantojot holokausta upurus un nacistu simbolus saviem politiskajiem mērķiem ir apkaunojoša pašmērķīga izrādīšanās (lai arī ne no Saeimas tribīnes), sabiedrības šķelšana un primitīva politiska manipulēšana, kas nodara kaitējumu gan Saeimai, kuras pārstāvis ir deputāts Gobzems, gan Latvijas sabiedrībai kopumā," teikts iesniegumā.

"Savu attieksmi par deputāta Gobzema rīcību ir paudusi arī Latvijas Ebreju kopiena un Žaņa Lipkes muzeja direktore. Citējot izvilkumu no Latvijas Ebreju kopienas publiskā paziņojuma: "Ebreju stigmatizācija ar dzeltenām vai citu krāsu zīmēm norādīja uz nolemtību nāvei, tā bija daļa no nacistu īstenotās rasu politikas, kuras galamērķis bija ebreju pilnīgā iznīcināšana. Šobrīd Latvijā pastāvošie ierobežojumi attiecas uz izklaides vietu apmeklējumiem, bet nekādā veidā neietekmē cilvēku sociālo statusu un noteikti nenozīmē kāda sabiedrības locekļa nolemtību apcietināšanai un noslepkavošanai." Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām komisiju izskatīt deputāta Gobzema rīcību tuvākajā sēdē un sniegt tās vērtējumu," teikts iesniegumā.