Jāpalielina finansējums studiju un studējošo kreditēšanai, uzstāj LSA  (7)

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma šobrīd vienīgais atbalsts studējošajiem, kuri nestudē par valsts budžeta līdzekļiem vai arī mācās tādās augstāko izglītību studiju programmās, kurās valsts finansētu studiju vietu nav.

Kā preses paziņojumā medijiem raksta LSA, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, lai nodrošinātu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, šogad papildu būs vajadzīgi nedaudz vairāk nekā 166 tūkstoši eiro. Par trūkstošā finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai valdība lems otrdien, 6. jūlijā.

Kā uzsver LSA, iepriekš novērotais pieprasījums pēc augstākās izglītības un arī šiem kredītiem ir apliecinājums, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam studēt gribētāju.

Kā liecina "Swedbank" dati, līdz brīdim, kad stājās spēkā jaunais kreditēšanas modelis, vien retais students izvēlējās līdzekļus studiju maksas segšanai aizņemties, taču pērn 20% no visiem rudenī imatrikulētajiem studentiem studēja, pateicoties valsts galvotajam studiju kredītam.

Apvienība lēš, ka studējošo pieprasījums pēc studiju un studējošo kredītiem 2021. gada rudenī varētu pārsniegt 2020. gada rādītājus

Vēl arī studētgribētāju iespējas mācīties augstākās izglītības iestādē apgrūtina arī Covid-19 izraisītā pandēmija. "Tā izraisījusi ekonomisko krīzi daudzu ģimeņu ikdienā, liekot atlikt iespēju iegūt augstāko izglītību ar pašu līdzekļiem vai arī papildus studijām meklēt iespēju strādāt, kas ievērojami ietekmē iegūtās izglītības kvalitāti. Vēl jāpiemin, ka arī augstskolas ir palielinājušas studiju maksu – piemēram, līdz šim biežāk izmantots finansējums studijām Latvijas Universitātē, kur studiju maksa ir augusi pat 7%," raksta LSA pārstāve. LSA šo tēmu aktualizēja vairākkārt. Lai novērstu risku, ka studētgribētāji mācības nevar turpināt, jo viņiem nav iespējams saņemt šo atbalsta mehānismu, LSA, Latvijas Finanšu nozares asociācija, Rektoru padome un Augstākās izglītības padome kopīgā vēstulē aicina Saeimas apakškomisiju pievērsties šim jautājumam. Vēstule ir lasāma šeit.

Pērn tika veikta studiju un studējošo kreditēšanas modeļa maiņa, kā rezultātā kopš 2020. gada 14. augusta darbību ir uzsākusi jaunā kreditēšanas sistēma. Tās ietvaros kredītu 90% apmērā galvo valsts un studējošajiem vairs nav nepieciešams papildu privātpersonas galvojums, kas līdz šim bija būtisks šķērslis aizdevuma saņemšanai. Šo kreditēšanas sitēmu LSA vērtē atzinīgi.

LSA atzīmē, ka jaunais studiju un studentu kreditēšanas modelis ir izdevīgāks nekā iepriekšējos gados piemērotais kreditēšanas risinājums, jo paredz to, ka par katru valsts galvoto vienu eiro, banka kredītos studentiem izsniedz vismaz četrus eiro no saviem līdzekļiem, kas pamatā nonāk izglītības sistēmā kā studiju maksa augstskolām par studijām. Savukārt kredīta procentu maksājumus valsts sedz tikai studiju laikā, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados piemērotajā kreditēšanas modelī.

Studiju vai studējošā kredītam pieteikties iespējams elektroniski, pieteikuma izskatīšana notiek dažu darba dienu laikā, turklāt studiju kredīta summa tiek segta pilnas studiju maksas apmērā.